Situācija ir vienkārša: cilvēki un veselības sistēma zaudē no tā, ka samazinās veselības apdrošināšanas iespējas. Dažādu iemeslu dēļ daudzi uzņēmumi šobrīd vairs nespēj piedāvāt saviem darbiniekiem veselības apdrošināšanas polises. Cits darba devējs – valsts – savus darbiniekus liedzis apdrošināt, savukārt privātpersonām vairs nav kur par saviem līdzekļiem apdrošināt veselību. Ja skaidrojam veselības apdrošināšanas būtību, tad šis pakalpojums attiecas uz medicīnisko un citu pakalpojumu apmaksu, ko neatlīdzina jeb nesedz valsts, vienlaikus ņemot vērā, ka apdrošināšanas atlīdzība jeb kompensācija nedrīkst pārsniegt faktiskos izdevumus, kuri radušies apdrošinājuma ņēmējam vai apdrošinātajai personai.
Polise radīja drošības sajūtu
Pēc tam, kad 1. oktobrī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL) nosūtīja rezolūciju visiem ministriem, Valsts kancelejas vadītājai un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītājam, kurā aizliedza slēgt jaunus veselības apdrošināšanas līgumus un uzdeva pārtraukt uzsāktās iepirkuma procedūras, liels skaits valsts iestāžu darbinieku nonāca neapskaužamā situācijā, jo līdztekus tam, ka viņiem tika krietni samazinātas algas un likvidētas prēmijas, bet darba slodze palielināta, nācās pieņemt, ka ir liegts arī šis motivējošais labums, kas tika izmantots veselības problēmu gadījumā. Taču šāda situācija veidojas ne vien valsts un pašvaldību iestādēs; finansiālu grūtību dēļ savu darbinieku veselības apdrošināšanu neuzņemas arī privātie uzņēmumi, kuru iniciatīva šajā laukā senāk publiski tika vērtēta kā labās prakses paraugs citiem.
„Polise radīja drošības sajūtu,” saka kādas valsts iestādes darbiniece, kura ikdienā apkalpo klientus. Viņas neto alga pēc nodokļu nomaksas ir 180 latu. „Diez vai ir daudz cilvēku, kuri spēj samaksāt par gultas dienu slimnīcā. Senāk, piemēram, ja paslīdētu uz ielas un gūtu traumu, uztrauktos vienīgi par veselības stāvokli un ar to saistītajiem sarežģījumiem, bet bažas par naudu mani nemāktu. Tagad uztraucos, ka tikai kaut kas nenotiek, kā tad es ārstēšos ar savu mazo aldziņu.”
""Polise radīja drošības sajūtu,” saka kādas valsts iestādes darbiniece, kura ikdienā apkalpo klientus."
Arguments par to, ka tiek tērēti valsts līdzekļi veselības apdrošināšanas polisēm, daudziem aptaujātajiem speciālistiem šķiet tuvredzīgs, vienīgi viņi kā allaž nevēlas publiski ar savu vārdu paust šo viedokli. Tomēr medicīnas sabiedrības „ARS” valdes priekšsēdētājs Māris Andersons saka tieši: „Uzskatu, ka Ministru prezidenta paziņojums par veselības apdrošināšanu valsts institūcijās strādājošajiem kā par budžeta līdzekļu izšķērdību ir populistisks gājiens, jo dziļākajā būtībā mums pārējiem ir vienalga, vai valsts nauda, kas paredzēta darbinieku atalgošanai, tiek cilvēkam samaksāta kā alga, vai daļēji samaksāta, nodrošinot veselības apdrošināšanu. No veselības aprūpes viedokļa apdrošināšanas nauda ir papildu finansējums veselības aprūpei, tā dažviet ir pēdējā cerīgā naudas stīdziņa, kas palīdz uzturēt dzīvību mazākās ārstniecības iestādēs. Turklāt darba devējs saņem dažādus nodokļu atvieglojumus.”
Likums aizstāv atsevišķas darbinieku grupas
Valsts kanceleja 2009. gada novembrī informēja, ka normatīvie akti dažām valsts iestādēm tomēr liek nodrošināt saviem darbiniekiem veselības apdrošināšanu, tāpēc šogad polises plāno iegādāties:
- Valsts aģentūra "Valsts reģionālās attīstības aģentūra" (daļējs finansējums no ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem);
- Valsts meža dienests (saskaņā ar Valsts meža dienesta likuma 11. panta pirmo daļu, ka valsts apdrošina dienesta amatpersonu un darbinieku dzīvību un veselību);
- Valsts vides dienests (saskaņā ar Vides aizsardzības likuma 21. panta trešo daļu, ka valsts apdrošina valsts vides inspektoru dzīvību un veselību);
- Valsts tiesu ekspertīžu birojs (saskaņā ar Tiesu ekspertu likuma 15. panta trešo daļu, ka valsts nodrošina valsts tiesu ekspertu veselības un dzīvības apdrošināšanu);
- Tiesu administrācija (saskaņā ar likuma "Par tiesu varu"125. panta sesto daļu, ka valsts obligāti apdrošina tiesnešu dzīvību un veselību);
- Ieslodzījuma vietu pārvalde (Medicīnas daļas rentgena nodaļas darbiniekus, kas pakļauti jonizētam starojumam);
- Ārlietu ministrija (saskaņā ar Diplomātiskā un konsulārā dienesta likuma 22. panta pirmo daļu, ka Ārlietu ministrija veic visu diplomātu, diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņu un darbinieku veselības apdrošināšanu);
- Aizsardzības ministrija (saskaņā ar Militārā dienesta likuma 50. panta pirmās daļas 9. punktu, ka laikā, kad karavīrs pilda dienesta pienākumus ārpus valsts, izņemot gadījumus, kad karavīrs ir diplomātiskajā un konsulārajā dienestā vai piedalās starptautiskajā operācijā, militārajās mācībās, manevros vai atrodas komandējumā, viņam papildus dienesta atalgojumam ir tiesības saņemt kompensāciju par viņa paša un viņa ģimenes locekļu izdevumiem veselības apdrošināšanai un apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem).
Privātpersonām piedāvājuma nebūs
Zinot, ka turpmāk pret savām veselības likstām jānodrošinās pašiem, daži valsts un pašvaldību iestāžu darbinieki nopirka apdrošināšanas polises privātpersonām a/s „Rīgas Slimokase” (RSK). Tie, kuri sāka šo iespēju apsvērt gada beigās, attapās par vēlu, jo atklātībā parādījās Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes 2009. gada 21. decembra sēdes lēmums, kurā teikts: „Lai aizsargātu apdrošināto personu intereses(..) apturēt visu RSK apdrošināšanas AS izsniegto licenču apdrošināšanas veikšanai darbību līdz 31.01.2010., uzliekot RSK apdrošināšanas AS tiesisku pienākumu nekavējoties, bet ne vēlāk kā līdz 31.01.2010. nodrošināt maksātspējas prasības izpildi un tehnisko rezervju segumu pilnā apmērā ar aktīviem atbilstoši Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likuma prasībām. Saskaņā ar šo lēmumu RSK apdrošināšanas AS ir aizliegts noslēgt jaunus apdrošināšanas līgumus, taču RSK apdrošināšanas AS turpina pildīt saistības par līdz šā lēmuma pieņemšanai noslēgtajiem apdrošināšanas līgumiem.”
Kuluāru sarunās izskan, ka citi apdrošinātāji mērķtiecīgi pūlējušies panākt, lai RSK „nobīdītu no skatuves” kā neērtu konkurentu, bet patiesību, visticamāk, neuzzināsim. Kamēr RSK liktenis nav skaidrs, darba ņēmēji jūtas pievilti, jo viņiem ir liegtas jebkuras iespējas saņemt veselības apdrošināšanu. Tāpat Slimokases polises iegādājās daudzi pensionāri. Tie, kuri regulāri pirka šīs polises, ir apjukuši, jo bija pieraduši pie šīs sistēmas.
Viena no populārākajām veselības apdrošināšanas polišu piedāvātājām apdrošināšanas sabiedrība „Balta” stingri turas pozīcijā, ka viņu kompānija neplāno ieviest veselības apdrošināšanu fiziskām personām. Pāršķirstot daudzu apdrošināšanas kompāniju interneta vietnes, veselības apdrošināšanas piedāvājums privātpersonām nav atrodams. A/s „Balta” Veselības produkta vadītāja Vita Bočkāne norāda: „Lai arī liekas, ka daudzi cilvēki izmanto Rīgas Slimokases polises, tomēr 2009. gada pirmajos trīs ceturkšņos kopumā privātpersonu apdrošināšana aizņēma tikai 8% no kopējās veselības apdrošināšanas apjoma. Turklāt privātpersonu apdrošināšana ir daudz lielāks risks, jo neviens nevar zināt katra cilvēka patieso nepieciešamību izmantot ārstniecības pakalpojumus. Lielākoties privāti pērk tie, kuri zina, ka viņiem būs nopietni jāārstējas.” Līdzīgu viedokli pauž arī ARS valdes priekšsēdētājs M.Andersons: „Princips, ka darba kolektīvs slēdz līgumu ar apdrošināšanas kompāniju, ir vispareizākais, jo kopumā kāds ir vesels un nemaz neaizies pie ārsta, kāds to apmeklēs pāris reižu, bet vēl kāds cits saslims un līdzekļus pārtērēs. Pēdējā laikā veselības apdrošināšana sāka pildīt to funkciju, ko tā pilda citās attīstītajās valstīs, proti, maksātspējīgie, nopērkot polises, papildina veselības aprūpes budžetu, un tiek īstenots princips, ka veselais maksā par trūcīgo.”
"Pērn gada pirmajos deviņos mēnešos veselības biznesa līnija apdrošināšanas kompānijām nesusi vislielākos zaudējumus – kopumā 10 miljonus latu."
Arī Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Juris Dumpis apšauba iespēju, ka kāda no kompānijām vēlētos tuvākajā laikā piedāvāt šo pakalpojumu privātpersonām, jo pērn gada pirmajos deviņos mēnešos veselības biznesa līnija apdrošināšanas kompānijām nesusi vislielākos zaudējumus – kopumā 10 miljonus, tai pašā laikā šā biznesa apjoms saruka par 18%, kas ir ļoti liels īpatsvars. „Šajā brīdī tas noteikti ir nerentabls bizness, jo, kad notika 2008. gada nogales iepirkumi, neviens nezināja, cik milzīgs cenu kāpums sekos ārstniecības iestādēs. Krietni pieaudzis to cilvēku skaits, kuri apdrošināšanas polises limitu pārtērē, jo medicīnas iestādēs tiek pierakstīti klāt pakalpojumi, kas patiesībā nav saņemti. Nākotnē varbūt privātpersonām atkal būs polises, bet ne šajā krīzes situācijā, kad nav iespējams paredzēt, kas notiks ar ārstniecības pakalpojumu cenām,” spriež J.Dumpis.
Pērn 16. novembra Ministru kabineta sēdē tika nolemts atbalstīt priekšlikumu, ka valsts vai pašvaldību iestāde neveic veselības apdrošināšanu par valsts budžeta vai pašvaldību budžeta līdzekļiem, paredzot iespēju apdrošināšanu veikt par amatpersonu (darbinieku) pašu naudu.
Dažas valsts iestādes mēģina rast risinājumu. Piemēram, Satiksmes ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Valpētere stāsta, ka ministrija izskata iespējas, kādā veidā ieinteresētie ministrijas nodarbinātie varētu iegādāties veselības apdrošināšanas polises par saviem līdzekļiem. Satiksmes ministrija kopā ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, Zemkopības ministriju un citām valsts iestādēm organizē iepirkumu „Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, Zemkopības ministrijas un to padotībā esošo iestāžu, kā arī Satiksmes ministrijas, Valsts zemes dienesta un Valsts probācijas dienesta darbinieku veselības apdrošināšana”, finansējot polišu iegādi no darbinieku privātajiem līdzekļiem. Tomēr daudzas valsts pārvaldes iestādes neplāno neko organizēt, uzskatot, ka jautājums par veselības apdrošināšanu ir izlemts.
Apdrošināšana bija atbalsts ārstniecībai
Kā veselības apdrošināšanas kritums atsauksies uz ārstniecības iestādēm? „Mums ir mazāk apmeklētāju, kopš valsts iestādes neapdrošina darbiniekus, bet tas nenozīmē, ka cilvēki slimo mazāk,” stāsta M.Andersons. „Ko cilvēki dara? Viņi ārstējas paši. Palielinās psiholoģiskā slodze medicīnas darbiniekiem, kuriem jādomā līdzi, kādu izmeklēšanu un kādu ārstēšanos veikt, ņemot vērā pacientu zemo maksātspēju. Kā zināms, ARS ir privāta medicīnas pakalpojumu iestāde, kura nedaudz sniedz arī valsts apmaksātos pakalpojumus. Pie mums lielākoties iegriežas turīgāki ļaudis un apdrošināšanas polišu īpašnieki.”
"Palielinās psiholoģiskā slodze medicīnas darbiniekiem, kuriem jādomā līdzi, kādu izmeklēšanu un kādu ārstēšanu veikt, ņemot vērā pacientu zemo maksātspēju."
Rīgas Austrumu klīniskās slimnīcas sabiedrisko attiecību vadītāja Inguna Pototinova uzskata, ka valsts pārvaldē strādājošo atstāšana bez polisēm slimnīcu apmeklējuma ziņā neko daudz nemainīs. „Kad pavasarī paaugstinājās cenas, visi šausminājās, bet jau pēc mēneša atkal normāli apmeklēja ārstus, maksājot to, kas bija jāmaksā. Tomēr kopumā gan tāpēc, ka cilvēkiem ir daudz mazāk naudas, gan tāpēc, ka baidās apmeklēt ārstus, slimības ir ļoti ielaistas. Konsultācija pie speciālista ar ģimenes ārsta nosūtījumu maksā piecus latus, kas patiesi nav dārgi. Bet šķiet, ka cilvēki neinteresējas par cenām un nāk pie ārsta tad, kad ielaistās slimības ārstēšana jau ir kļuvusi ļoti dārga. Protams, ir arī tā dēvētie sportisti, kas dodas pārbaudīt katru nieku... Vienīgā izmaiņa – ja krietni samazināsies veselības polišu īpašnieku skaits – veselības sistēmā papildus ieplūdīs mazāk naudas.”
