Apdrošināšana ir viens no produktiem, ko mums piedāvā tirgus, un tās pareiza izvēle principiāli neatšķiras, teiksim, no ziemas zābaku iegādes. Diemžēl zābakus bieži izvēlas rūpīgāk nekā apdrošināšanu. Tas gan notiek parasti tādēļ, ka par zābakiem arī zinām vairāk. Tomēr ir vērts pārrunās ar apdrošinātājiem justies tikpat droši kā apavu veikalā.
Saproti, ko tev īsti vajag
Visbiežāk apdrošināmies tādēļ, ka mūs kāds (banka, valsts) piespiež to darīt. Bet arī tad tomēr paši varam izvēlēties apdrošināšanas kompāniju, kā arī variēt apdrošināšanas nosacījumus. Lai kāds arī būtu apdrošināšanas iemesls, vienmēr jāapsver savi reālie riski, kas ir veiksmīgas apdrošināšanas pamats. Katrs pats zina, vai viņa automašīnu vairāk apdraud nozagšana vai avārija, dzīvoklim var trāpīt meteorīts vai ielīt ūdens no augšējo kaimiņu vannas, vai paša ikdiena ir ceļošana pa ārstu kabinetiem vai ārvalstīm. Tieši no tā atkarīgs, kādu apdrošināšanu vajag un vai to vispār vajag. Apdrošinātājiem un brokeriem droši jājautā par visiem veidiem, kā iespējams apdrošināt vienu un to pašu risku, par kompleksās apdrošināšanas iespējām utt. Jebkuram klientam vajag maksimālu efektivitāti par minimālu samaksu, apdrošinātāju intereses – kā jau tirgū - ir tieši pretējas.
Apdrošinātājs jeb apdrošināšanas kompānija jāizvēlas ļoti rūpīgi. Nebūtu īsti pareizi pievērst uzmanību tikai apdrošināšanas polises cenai, jo patiesībā jāpērk nevis pati polise, bet finansiālais atbalsts, ja iestāsies apdrošinātais negadījums. Svarīgi ir ne tikai tas, cik jāmaksā par apdrošināšanu, bet gan tas, ko par šo naudu vajadzības gadījumā iespējams saņemt. Otrs svarīgs faktors – cik viegli vai grūti ir saņemt apdrošinātāja solīto atlīdzību un palīdzību, ja tā būs vajadzīga. Latvijas Apdrošinātāju asociācijas mājaslapā www.laa.lv var apskatīt oficiālu statistiku par apdrošinātāju parakstītajām prēmijām (maksa par apdrošināšanu, kas saņemta no klientiem) un izmaksātajām apdrošināšanas atlīdzībām. Aptaujājiet savus draugus un paziņas, palasiet rakstus un atsauksmes internetā!
Apdrošināšanas ABC
Kad iepazīts un izvēlēts apdrošinātājs un apzināti savi riski, vērts zināt un pievērst uzmanību dažiem nozīmīgiem sīkumiem.
Apdrošinājuma objekts. Tas, ka uz polises ir rakstīts Auto vai Nekustamā īpašuma apdrošinājuma līgums, nenozīmē, ka automašīna vai dzīvoklis ir pilnībā apdrošināts pret norādītajiem riskiem. Daži apdrošinātāji pamanās piedāvāt klientiem tik lētas un „izdevīgas” polises, kas pēc būtības apdrošina tikai auto virsbūvi. Tādēļ vienmēr jāpārliecinās, kas pēc apdrošinātāja noteikumiem ietilpst apdrošinātās mantas sastāvā un kādi ir izņēmumi.
Ļoti uzmanīgiem jābūt auto īpašniekiem. Parasti KASKO (auto brīvprātīgā apdrošināšana) polises pamatprasība ir divu auto atslēgu komplektu esamība. Parasti apdrošinātāji neizmaksā atlīdzību, ja auto aizdzīšana notiek pēc auto atslēgu nozagšanas, jo vērtē šādu gadījumu kā paša īpašnieka neuzmanību un nevērīgu attieksmi pret savu mantu. Ja pie polises pirkšanas viņi var tikai pajautāt par atslēgām, tad pēc auto zādzības prasa abus atslēgu komplektus arī uzrādīt. Ja zagļi būs ielauzušies mājās un paķēruši arī auto atslēgas vai uzbrukuši un atņēmuši tās, var panākt, lai apdrošinātājs par nozagto mantu tomēr samaksā, jo cilvēks savu īpašumu ir sargājis un aizstāvējis.
"Iespējams, tēju un ledenes, ar ko cienā pirms līguma parakstīšanas, pērk par klientu samaksātām prēmijām, bet kafiju un kūciņas atlīdzību nodaļās gādā par naudu, ko ieekonomē ar atlīdzības izmaksas atteikumiem."
Citādi notikušo var vērtēt, ja mašīnas saimnieks kafejnīcā pakārs mēteli un atstās tā kabatā atslēgas, tad aizies pie galdiņa dzert kafiju un atslēgas no mēteļa kāds izzags. Vai arī: dzīvokļa durvis nav aizslēgtas un zaglis aptīra koridoru, paķerot arī auto atslēgas. Tad apdrošinātājs teiks, ka cilvēks bija nevērīgs, dodot zagļiem iespēju, un pats ar savu neuzmanību veicināja noziegumu. Tātad cilvēkam arī pašam jābūt ļoti uzmanīgam. Viltīgākie klienti gan šos knifus ņem vērā un domā, ko un kā par notikušo stāstīt apdrošinātājam. Lai gan no policijas protokola jau tāpat būs redzams, dzīvokļa durvis uzlauza vai ne. Varbūt tai kafejnīcas gadījumā vēl var teikt, ka uz ielas uzbruka un atņēma, bet tādam ir jābūt arī pieteikumam policijā. Jebkurā gadījumā jāņem vērā, ka apdrošinātāja rīcībā parasti ir profesionāli, pieredzējuši un zinoši speciālisti, kas vairumā gadījumu spēj precīzi noskaidrot, kā viss ir noticis īstenībā. Tādēļ tīša apdrošināšanas gadījuma inscenēšana vai pasūtīšana var klientam izmaksāt dārgāk nekā jebkāda iespējamā atlīdzība.
Pašrisks ir zaudējumu summa, kuru apdrošinātājs noteikti neatmaksās. Jo lielāks pašrisks, jo mazāk būs jāmaksā par polisi, līdz ar to mazāk saņemsiet arī no apdrošinātāja. Ja zaudējumi būs mazāki par pašrisku, tad nesaņemsiet neko. Katrā atsevišķā negadījumā no zaudējumu summas vispirms tiks atrēķināts pašrisks.
Apdrošinājuma summa jeb mājas, auto, veselības apdrošinātā vērtība, par kuru vienojaties ar apdrošinātāju, visbūtiskāk ietekmē summu, ko maksāsiet par apdrošināšanu un kādu atlīdzību izmaksās par iespējamiem zaudējumiem. Atšķirībā no pašriska tā ne vienmēr paliek konstanta. Daži apdrošinātāji vairākkārt sedz klienta zaudējumus šīs summas ietvaros visā apdrošinājuma perioda laikā, citi pēc katra negadījuma pieprasa noslēgt jaunu apdrošināšanas līgumu un samaksāt par to. Nav ieteicams apdrošināt savu mantu par summu, kas pārsniedz tās tirgus vērtību (virsapdrosināšana), jo pie izmaksas aprēķināšanas apdrošinātājs tik un tā parasti ņem vērā tieši mantas tirgus vērtību.
Vienmēr ir jāpatur prātā, ka apdrošinātāja aprēķini par mantas un zaudējumu vērtību var nozīmīgi atšķirties no klienta redzējuma. Piemēram, apdrošinātāju apkalpojošo auto servisu cenas parasti ir augstākas nekā vidusmēra servisos. Tai pašā laikā klienta auto vērtība tiek noteikta pēc vidējās tirgus cenas, neņemot vērā konkrētā auto tehnisko stāvokli. Rezultātā ir daudz gadījumu, kad apdrošinātāja servisa aprēķinātais nelielais remonts kādam avārijā cietušam pavecam autiņam var izmaksāt dārgāk par tā apdrošinātāja noteikto tirgus vērtību. Tas savukārt dod tiesības apdrošinātājam piedāvāt klientam vai nu samazināto kompensāciju, vai arī pilno auto vērtības (viņu pieņemtās vērtības) kompensāciju apmaiņā pret pašu auto. Ja auto jau ir gados, bet vēl neesat gatavs no tā šķirties, ieteicams vispirms lūgt apdrošinātāju aprēķināt remonta izmaksas viņu servisā (izvēlēties aili „serviss”, nevis „kompensācija”), un tad piekrist samazinātai kompensācijai, jo parasti šādi aprēķināta summa mēdz būt lielāka.
Slēdzot OCTA līgumu, ir vērts pievērst uzmanību tam, vai polise darbosies tikai Latvijā, vai arī vairākās valstīs. Ja, piemēram, plānojat braukt ne tikai pa Latviju, tad noteikti izdevīgāk ir uzreiz pirkt nedaudz dārgāku OCTA polisi, nevis pirms katra brauciena meklēt papildu apdrošināšanu.
"Apdrošinātāji atzina apmaksāt zaudējumus par kartera bojājumiem, kas bija radušies no iebraukšanas bedrē, bet par motoru maksāt atteicās."
Apdrošināšanas paketes un to izvēle ir ierobežotas ar apdrošinātāja iekšējiem noteikumiem. Jānoskaidro, vai kompānija ļauj svītrot no piedāvātās paketes kādu risku un/vai nomainīt to ar citu (piemēram, izņemt lidaparāta uzkrišanas risku un papildināt polisi ar plūdu risku). Tas nepieciešams ne tikai tādēļ, lai klients nopirktu tieši viņam nepieciešamo apdrošināšanu, bet arī apdrošināšanas izmaksu optimizēšanai. Vai atteikšanās no kāda it kā nereāla riska ietekmē polises cenu, var viegli uzzināt. Pajautājiet, teiksim, cik maksās pievienot lidmašīnas uzkrišanai arī plūdu risku. Ja apdrošinātāji pierēķina ko klāt, tad jau tikpat labi var arī atrēķināt, ja kādu risku svītro. Tātad pārrunās ar apdrošinātājiem ir jāņem vērā, ka apdrošināšanas cenu var ietekmēt ne tikai izvēlētajā paketē ietvertie apdrošināšanas veidi, bet arī risku kopsumma katrā no apdrošināšanas veidiem. Te labāko var atrast, tikai aptaujājot visus apdrošinātājus: kompāniju mums nav nemaz tik daudz, tāpēc var palūgt piedāvājumu visām. Ar gadiem viņu noteikumi pamatnostādnēs gandrīz nemainās, tāpēc, izvēloties labāko piedāvājumu, var kādu laiku palikt pie tā un pelnīt ikgadējās atlaides, ko apdrošinātāji piešķir pastāvīgajiem klientiem.
Arī par it kā bezjēdzīgajiem riskiem tomēr vērts padomāt. Uz zemes ik gadu krīt simtiem meteorītu, pie mājas augošie koki mēdz uzkrist uz mājas, lidmašīnas avarē un to atlūzas uzkrīt mājām – ne tas vien gadās. Tādēļ rūpīgi jāapsver, atstāt šādu retu risku un maksāt par to vai tomēr ne. Var, teiksim, gadīties tā: kaut kas uzkrīt un māja aizdegas, uzkrišanas risks nav polisē, bet ugunsgrēks ir. Apdrošinātājs var uzstāt, ka tieši uzkrišana ir zaudējumu cēlonis un šis risks nav bijis apdrošināts, tādēļ neko nemaksās, vai arī maksās par sadegušo tepiķi uz grīdas, bet par caurumu jumtā nemaksās, jo tas radās no uzkrišanas. Tad atliek tikai tiesa.
Ļoti svarīgs ir cēloniskais sakars starp zaudējumiem un notikumu. Lūk, gadījums. Auto stiprā lietū iebrauca bedrē. Vadītāja vizuāli pamanīja tikai ārējos bojājumus. Sazvanīja apdrošinātāju, paskaidroja visu, norunāja, ka brauks tālāk, jo auto it kā varēja ceļu turpināt. Lietus dēļ vadītāja nemanīja, ka sāk iztecēt eļļa (varbūt arī tas ceļā notika vēlāk). Pēkšņi, braucot šosejas otrajā joslā, iedegās lampiņa, kas brīdina, ka eļļas līmenis ir nokrities. Kamēr sieviete pārkārtojās un apstājās, mašīnas motors salūza. Apdrošinātāji atzina apmaksāt zaudējumus par kartera bojājumiem, kas bija radušies no iebraukšanas bedrē, bet par motoru maksāt atteicās. Tas, kā uzskatīja apdrošinātāji, salūza tādēļ, ka mašīnas saimniece brauca bez vajadzīgā eļļas daudzuma. Tātad tikko signāllampa bija iedegusies, viņai vajadzēja nekavējoties apstāties. Galu galā motora remontu neviens neatlīdzināja. Cilvēki jau tā bija zaudējuši laiku (nedrīkstēja remontēt auto, kamēr visu neatrisināja) un neapstrīdēja spriedumu. Tātad svarīgs ir cēloniskais sakars starp zaudējumiem un notikumu, kā arī to atbilstība polisē iekļautajiem riskiem. Apdrošinātāji pieķeras jebkuram sīkumam šajā ķēdē.
"Pajautājiet, teiksim, cik maksās pievienot lidmašīnas uzkrišanai arī plūdu risku. Ja apdrošinātāji pierēķina ko klāt, tad jau tikpat labi var arī atrēķināt, ja kādu risku svītro."
Lūk, vēl kāds gadījums. Vīrietis, kas bija apdrošināts pret nelaimes gadījumu, paklupa un nokrita, izkāpjot no vilciena. Kritiens bija tik spēcīgs, ka viņš izsita dažus zobus un zaudēja samaņu. Cerot uz kompensāciju par zobārsta pakalpojumiem, viņš griezās ar pieteikumu pie sava apdrošinātāja, bet saņēma atteikumu. Medicīniskajās izziņās, kas apliecināja šo notikumu, bija minēts, ka vīrietis vispirms zaudēja samaņu un tā rezultātā nokrita. Tagad jau grūti spriest, vai tieši samaņas zaudēšana bija par iemeslu kritienam, vai vīrietis vienkārši nepievērsa uzmanību tam, ko un kādā secībā ārsts pierakstīja. Tomēr apdrošinātāju nostāja ir nepārprotama: viņi maksā par veselības traucējumiem, kurus radīja nelaimes gadījums, nevis par nelaimes gadījumiem, ko rada veselības traucējumi. Varbūt kāds apdrošina arī otro gadījumu, bet par to ir jājautā, jālasa līgumā un, visdrīzāk, arī jāpiemaksā.
Bieži apdrošinātāji cenšas OCTA apdrošināšanas ietvaros griezties ar regresa prasību pret personu, kas vainīga zaudējumu nodarīšanā. Normālā valodā tas nozīmē – ja esat vainīgs avārijā un kompānija, kurā pirkta obligātā auto apdrošināšana, izmaksā pārējiem cietušajiem kompensāciju, tā visdrīzāk centīsies atprasīt attiecīgās summas no sava klienta. Te nu jāatceras, ka Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 41. pants stingri nosaka tās personas un gadījumus, kad var tikt celta regresa prasība. Ja zaudējumi netika nodarīti ļaunā nolūkā, to nodarījusī persona nav bijusi reibumā, nav atstājusi notikuma vietu un rīkojusies tā, kā to paredz likums, tad visus zaudējumus par attiecīgo negadījumu jāsedz apdrošinātājam: tāda nu ir šīs obligātās apdrošināšanas būtība.
Neslinko un izlasi līgumu!
Ja visi apdrošināšanas līguma „zemūdens akmeņi” būtu atzīmēti ar zvaigznīti un uzrakstīti lapas apakšā sīkiem burtiem, tad klienti tos noteikti izlasītu un nesastaptos ar apdrošinātāju firmu nepatīkamajiem pārsteigumiem – atteikumiem izmaksāt atlīdzību. Diemžēl apdrošinātāji ir pacentušies un sarakstījuši visu līguma tekstu sīkiem burtiem, izkaisījuši savus „bet” un „izņemot” pa visu tekstu, un vēl pievienojuši tam atsauces uz tādā pašā stilā rakstītiem, bet vēl daudz biezākiem iekšējiem noteikumiem. Paglābties no tā var, vienīgi izlasot vismaz līguma tekstu. Laba papildu metode ir apdrošināšanas aģenta vai brokera sīka izprašņāšana. Lai izstāsta par izņēmumiem un mīnusiem, par priekšrocībām salīdzinājumā ar citiem apdrošinātājiem, lai atbild, kā tiks risinātas konkrētas dzīves situācijas un gadījumi. Labi, ja ir aģents vai brokeris, kuru ilgi pazīstat un kuram uzticaties, bet arī tad, kā jau parasti, noteicošais ir līguma teksts, nevis mutiskie solījumi.
"Svarīgs ir cēloniskais sakars starp zaudējumiem un notikumu, kā arī to atbilstība polisē iekļautajiem riskiem. Apdrošinātāji pieķeras jebkuram sīkumam šajā ķēdē."
Apdrošināšanas kompānijas ir nopietnas kompānijas, tādēļ arī rūpīgi jāizvēlas apdrošināšanas noteikumi un nosacījumi, jāizlasa līgums, jo pat laikā samaksātā prēmija negarantē ātru un bezierunu atlīdzības izmaksu, zaudējumiem iestājoties. Iespējams, tēju un ledenes, ar ko cienā pirms līguma parakstīšanas, pērk par klientu samaksātām prēmijām, bet kafiju un kūciņas atlīdzību nodaļās gādā par naudu, ko ieekonomē ar atlīdzības izmaksas atteikumiem. Jebkurā gadījumā katru apdrošinātāju atteikumu, atbildi vai ieteikumu, ja tie šķiet netaisnīgi, ir rūpīgi jāizvērtē un jāpārbauda.
Uzziņai:
Apdrošināšanas prēmijas summa = maksa (likme) par apdrošinātā objekta vērtību + maksa par papildu/nestandarta/paaugstināto risku + maksa par pazemināto pašrisku vai tā atcelšanu – pastāvīgo vai labo klientu atlaides.
Izmaksājamās atlīdzības summa = (dokumentāli pierādītie zaudējumi – pašrisks – līgumā ietvertie izņēmumi un ierobežojumi), nepārsniedzot objekta apdrošinājuma summu vai tā tirgu vērtību.
