Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Vairāk nekā puse pacientu izvēlas savus privātajās laboratorijās nodoto analīžu rezultātus saņemt e-pastā. Tikmēr valsts saka: tas nav droši.
FOTO: www.art5.karelia
Veselības ekonomikas centrs, realizējot e-veselības projektus, rūpīgi strādā gan pie personas datu aizsardzības risinājumu izveides, veidojot centrālās veselības nozares informācijas sistēmas, gan pie e-veselības normatīvās bāzes izveides, skaidro centra sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Lapiņa. Pašlaik iestādes dienaskārtībā ir trīs lieli e-veselības projekti, kas jāievieš līdz 2013. gadam: "Veselības elektroniskās kartes izstrāde", "Elektroniskā recepte" un "Elektroniskā apmeklējumu rezervēšanas sistēma".
Informatīvais materiāls ar ieteikumiem izstrādāts Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētā projektā „Elektroniska apmeklējumu rezervēšanas izveide (e-booking), veselības aprūpes darba plūsmu elektronizēšana (e-referrals) - 1. posms, sabiedrības veselības portāla izveide, informācijas drošības un personas datu aizsardzības nodrošināšana”.
Ziņas par veselību – sensitīva informācija
Fizisko personu datu aizsardzības likums nosaka: sensitīvi personas dati ir personas dati, kas norāda personas rasi, etnisko izcelsmi, reliģisko, filozofisko un politisko pārliecību, dalību arodbiedrībās, kā arī sniedz informāciju par personas veselību vai seksuālo dzīvi. Tātad – jebkura informācija par veselības stāvokli, jebkuri analīžu un izmeklējumu rezultāti ir sensitīvi personas dati.
"Jebkura informācija par veselības stāvokli, jebkuri analīžu un izmeklējumu rezultāti ir sensitīvi."
Kā speciālistu ieteikumā „Kas jāzina par personas datu aizsardzību” pacientiem uzsver Veselības ekonomikas centrs, nepareizi apstrādāta, kļūdaina, novecojusi vai nepieejama informācija par pacienta veselību var radīt problēmas veselībai un pat dzīvībai, tāpēc pacienta veselības nodrošināšanai ir svarīgi, lai informācijas apmaiņa būtu droša un informācija par pacienta veselību būtu aktuāla un pareiza.
Datu noplūde var radīt nopietnas sekas. Piemēram, ja noplūdusi informācija par personas veselības stāvokli, cilvēks var saskarties ar diskriminējošu attieksmi darba vai mācību vietā, saņemt darba atteikumu, saskarties ar apdrošināšanas pakalpojumu izmaksu pieaugumu un citām neērtībām, uzsver Veselības ekonomikas centrs.
Sensitīvie dati e-pastā – tas nav droši
Veselības ekonomikas centrs iesaka izvairīties no nešifrētu personas datu sūtīšanas un glabāšanas publiskajos datortīklos (internetā) un e-pasta sistēmās, uzsverot: pirms piekrist analīžu rezultātus saņemt savā e-pastā, pacientiem jāzina, ka tas nav drošs sensitīvo datu piegādes veids. Pacientam ir būtiski apzināties, ka viņa medicīniskā informācija šādā gadījumā nav atbilstoši aizsargāta, tādēļ rūpīgi jāizvērtē, vai viņš patiešām vēlas saņemt informāciju e-pasta ziņojuma veidā.
Izrādās, šāds pakalpojums Latvijā ir ļoti pieprasīts. Piemēram, aptuveni divas trešdaļas cilvēku, kas nodod analīzes E. Gulbja laboratorijā, vēlas, lai viņiem analīžu rezultātus nosūta uz e-pastu, šādu analīžu piegādes veidu var izvēlēties arī SIA “Centrālā laboratorija”. E. Gulbja laboratorijas IT nodaļas vadītājs Gunārs Frickauss uzskata, ka šādu iespēju lielā pieprasījuma dēļ vajadzētu piedāvāt visām laboratorijām, jo pacientam tas ir ļoti ērti.
"Bezmaksas e-pasts pēc būtības nav drošs nešifrētas informācijas nosūtīšanas un saņemšanas veids – ziņojumu kāds var pārtvert, kāds var piekļūt e-pasta kastītei."
Kā uzsver laboratorijās, pacienta dati uz e-pastu tiek nosūtīti tikai un vienīgi tad, ja pats pacients šim piedāvājumam piekrīt. Turklāt piekrišana vienreiz nenozīmē piekrišanu mūžīgi mūžos. Ja pacients laboratorijā ieradīsies atkārtoti, viņam atkal vaicās, vai vēlas analīžu rezultātus saņemt e-pastā.
G. Frickauss piekrīt, ka bezmaksas e-pasts pēc būtības nav drošs nešifrētas informācijas nosūtīšanas un saņemšanas veids – ziņojumu kāds var pārtvert, kāds var piekļūt e-pasta kastītei utt. Tomēr viņš mudina situāciju izvērtēt ar veselo saprātu. Piemēram, apsvērt, vai analīžu rezultātu sensitīvums nav pārspīlēts. Ja cilvēks uzskata, ka, teiksim, viņa hemoglobīna līmenis ir tāda informācija, ko vajadzētu turēt maksimālā slepenībā, viņam droši vien nevajag piekrist saņemt tā rezultātus e-pastā. Jebkurā gadījumā – paša pacienta rokās ir izvērtēt līdzsvaru starp pakalpojuma ērtumu un apdraudējumiem.
Dati - elektroniski, bet droši
Pašlaik elektroniskā pasta ziņojumu apmaiņai alternatīva (neskaitot papīra dokumentu saņemšanu) ir lietotāja konta izveidošana konkrētajam pacientam, izsniedzot viņam ārstniecības iestādes izdotu identifikācijas un autentifikācijas rīku komplektu, uzsver Veselības ekonomikas centrs.
"Pirms piekrist analīžu rezultātus saņemt savā e-pastā, pacientiem jāzina, ka tas nav pilnīgi drošs sensitīvo datu piegādes veids."
Kā labu piemēru var minēt pirmā e-veselības projekta ietvaros doto iespēju - četrus jaunus veselības nozares e-pakalpojumus Latvijas valsts portālā „www.latvija.lv”:
„Mani dati cukura diabēta pacientu reģistrā”,
„Mani valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi”,
„Mans ģimenes ārsts”,
„Manu jaundzimušo bērnu dati”.
Lai piekļūtu šiem datiem, ir jāpierāda, ka patiešām vēlies redzēt tieši savus, nevis kādas citas personas datus.
Tomēr arī privātie veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji var atrast iespēju pacientiem viņu sensitīvos datus uzzināt droši. Kā viens no piemēriem varētu būt iespēja piekļūt laboratorijā veikto analīžu vēsturei, izmantojot mobilo ID, kas ir pases aizvietotājs elektroniskajā vidē, ar kuru mobilā tālruņa lietotāji var attālināti apliecināt savu identitāti.
