Pat kārtīgs rudens lietus protestētājus neizklīdināja. Akciju dalībnieki „audzināja” ar viņiem runāt iznākušos ministrus, bet policisti pieprasīja iekšlietu ministra demisiju.
Pie Lietuvas Republikas Seima pensionāri izteica savu sašutumu par valdības plāniem no jaunā gada samazināt pensijas un sociālos maksājumus. Seniori sūdzējās, ka dzīvojot sliktāk kā cietumnieki. Ar pensionāriem parunāt bija ieradies sociālās aizsardzības un darba ministrs Donats Jankausks, bet pārmetumu lavīnā viņš spēja bilst tikai pāris vārdu. Pensionārus bijušais sociālās aizsardzības un darba ministrs Jons Dagis mierināja ar vienīgo argumentu, ka apkure palikšot lētāka, uz ko saņēma pretargumentu - no jaunā gada augs elektrības cena! Pensionāru akcijā piedalījās aptuveni 300 cilvēku. Bet divas pensionāru organizācijas, kas ir gatavas parakstīt nacionālo vienošanos ar valdību, akcijā nepiedalījās.
Valdības politiku policistiem un ugunsdzēsējiem nācās skaidrot iekšlietu viceministram Staņislavam Ļutkēvičam, jo ministrs atradās ārzemju komandējumā. Viens no Iekšlietu ministrijas darbinieku arodbiedrības vadītājiem pārmeta, ka iekšlietu ministrs neizprot situāciju, kādā nokļuvuši policisti un citi likumsargi. Taupīšanas nolūkos policistiem, robežsargiem un ugunsdzēsējiem alga var kristies par ceturto daļu (samaksa arī tagad nav nekāda dižā).
"Esot tādai situācijai, būtu brīnums, ja cilvēki neizietu ielās."
Pie Izglītības ministrijas pedagogi aicināja nesamazināt finansējumu izglītības sistēmai un vainoja ministriju izglītības sistēmas genocīdā. Skolotāji stāstīja, ka šīs nozares finansējums tiek mazināts ne par 8 procentiem, kā ziņo ministrija, bet gan par 20 procentiem. Taupot naudu, esot slēgtas jau aptuveni tūkstotis skolu, 13 tūkstoši skolotāju kļuvuši bezdarbnieki un bezdarbnieku rindas šogad papildināšot vēl 3 līdz 4 tūkstoši pedagogu. Izglītības un zinātnes ministrs Gintars Steponāvičs protestētājus aicināja izprast situāciju valstī un atgādināja, ka tagad grūti laiki ir visiem, arī viņam esot samazināta alga.
Ar savu samaksu nav apmierināti arī bibliotekāri. Sapulcējušies pie Kultūras ministrijas, viņi pieprasīja vairāk nemazināt jau tā apcirptās algas. Kultūras ministrs Remīgijs Vilkaitis ieaicināja bibliotekārus ministrijā („ko nu lietū mēs te runāsimies”), kur arī uzklausīja protestētājus. Ministrs bibliotekāriem atgādināja, ka viņam no visiem ministriem esot vismazākā alga, bet šis arguments gan nekādu iespaidu uz bibliotekāriem neatstāja. Viena no protestētājām paziņoja: ja tā turpināšoties, viņa vairs nevarēs atļauties nopirkt pat zeķu pāri. Ministrs apsolīja viņai zeķes nopirkt. Vairāk gan ministrs neko labu nesolīja.
Protesti deputātiem - kā ūdens lāse pīlēm
Viļņas universitātes Filozofijas fakultātes docents Roms Lazutka laikrakstā „Lietuvos žinios” šos notikumus komentē: „Esot tādai situācijai, būtu brīnums, ja cilvēki neizietu ielās. Tā ir dabīga reakcija. Ārzemēs uz tādām pārmaiņām, kādas mēs patlaban pārdzīvojam, ļaudis reaģē daudz vētraināk. Valdībai vajadzētu runāt ar neapmierinātajiem pilsoņiem. Protesta akcijas politiķiem ir nopietni signāli, kam noteikti jāpievērš uzmanība. Vai protesti dos rezultātus? Radikālus - ne, bet ietekmēt valdības lēmumus varētu. Tai sociālai grupai, kura aktīvāk aizstāvēs savas intereses, ir vairāk iespēju kaut ko iegūt. Cilvēki būs labāk organizēti. Un tas ir labi, jo valdībai būs vairāk orientieru, lai pieņemtu labākus lēmumus. ”
"Politiķi daudz runā par solidaritāti, bet tās vārdā atteikties no kaut kā „sava” - grūti gan."
Ieņēmumu mazināšanai pretojas ne tikai mazo algu un pensiju saņēmēji, bet arī paši parlamentārieši, kuri neparko negrib samazināt savu privilēģiju apmēru. Jaunievēlētās Seima spīkeres Irēnas Degutienes ierosinājumu atteikties no viena deputāta palīga un samazināt naudas summu, kas paredzēta parlamentārajai darbībai, neatbalstīja liels skaits pat valdošās koalīcijas deputātu. Parlamentārai darbībai mēnesim aptuveni 600 latu vietā saņemt 400 latus un triju palīgu vietā turēt divus - tautas kalpiem, kuri braši balso par pensiju un sociālo maksājumu samazināšanu, jau esot pārāk liels upuris. Bet spīkere tomēr no sava ierosinājuma atteikties nedomājot.
Solidaritāte citiem, ne valsts likteņa lēmējiem
Nauda parlamentārai darbībai ir gana neskaidra lieta: dažs deputāts iznomā Lexus, dažs pērk kafijas servīzes, cits iznomā biroju no savām tantēm un onkuļiem, kuriem maksā kārtīgu īres naudu utt. (Lietuvas deputātiem par šo naudu beidzot ir jāatskaitās.)
Politiķiem, protams, nebūtu jāstaigā cauros zābakos un jāsaņem minimālā alga, bet viņu privilēģijām un atalgojumam nevajadzētu būt arī iemeslam, kas sarīda sabiedrību. Politiķi daudz runā par solidaritāti, bet tās vārdā atteikties no kaut kā „sava” - grūti gan. Ietaupītie parlamenta līdzekļi jau neglābtu budžetu, bet paša parlamenta prestižs nedaudz atgūtos.
"To, ko nozīmē sasteigti lēmumi, uz savas ādas izjūt visi Lietuvas pilsoņi."
Vai nevarētu ierakstīt nacionālās vienošanās deklarācijā tādu punktu: neizdosim nevienu centu reprezentācijai, neizdosim nevienu litu ne parlamenta, ne kādu citu naudu, kamēr būs budžeta deficīts? Vienkārši. Bet neticami, ka tā varētu notikt...
Un vēl. Vajadzētu vispirms izklaušināt visus sabiedrības slāņu (par to jau runāja pēc janvāra protesta akcijām, premjerministrs solīja labāk izklausīt un saklausīt, kā arī valdības politiku izskaidrot, bet tas jau aizmirsts), nevis pēkšņi Seimā pieteikt likuma grozījumus. Varbūt tiešām tagad nav laika deviņas reizes nomērīt pirms „griešanas”, bet to, ko nozīmē sasteigtie lēmumi, uz savas ādas izjūt visi Lietuvas pilsoņi.
