Šķiet, nevienam vairs nav šaubu par valodu zināšanu nozīmi katra cilvēka dzīvē. Jo vairāk valodu mēs zinām, jo lielākas iespējas vairot gan savu intelektuālo attīstību, gan arī savu labklājību. Ikvienam pastāvīgi jāattīsta valodas potenciāls. It īpaši svarīgi šeit ir ievērot trīs faktorus: vislabāk ir jāapgūst dzimtā valoda; valsts valoda ir jāapgūst visiem, kas apdzīvo attiecīgo teritoriju, jo tai ir noteicoša loma gan integrācijas procesā, gan veiksmīgā savstarpējā saziņā; bet svešvalodas ir kā izaicinājums ikvienam iekļauties globālā kontekstā.
Latviešu valoda Eiropas Savienības valodu saimē
Eiropas Savienība ir valodām bagāta: tajā ir 23 oficiālās valodas un vairāk nekā 60 etniskās kopienas, kas runā kādā no reģionālajām vai mazākumtautību valodām. Arī latviešu valoda ir viena no ES oficiālajām valodām, un šajā aspektā īpašs jautājums ir – kā ES oficiālās valodas statuss ietekmēs katras dalībvalsts valsts valodu? ES pamatnostādne ir vērsta uz valodas bagātības apzināšanos un valodas identitātes saglabāšanu. Ir izstrādātas dažādas programmas un ieteikumi valodas saglabāšanai un nostiprināšanai, un to pamatā ir atziņa, ka ikviena kultūra un valoda ir jāsargā neatkarīgi no valsts iedzīvotāju skaita un tās ekonomiskās vērtības.
Valodu runātāju ziņā pastāv liela atšķirība starp Eiropas dalībvalstu valodām: visvairāk runā vācu valodā, tad seko angļu, franču, itāļu, spāņu un poļu valoda. Slovāku, igauņu, lietuviešu, latviešu un slovēņu valodā ir vidēji 2–3 miljoni runātāju. Par neapdraudētām uzskata valodas, kur runātāju skaits pārsniedz miljonu. Tādējādi mūsu valodas Baltijas valstīs varētu uzskatīt par neapdraudētām. Tomēr valodas vitalitāte ir atkarīga ne tikai no tās lietotāju skaita, bet arī no virknes citu faktoru, kas ietekmē valodas izvēli. Piemēram, visvairāk cilvēku kā dzimto valodu lieto ķīniešu valodu, tomēr joprojām liela loma ir t.s. lielajām valodām – angļu, spāņu u.c. valodām. Pēc vairuma pētnieku un valodnieku domām pasaules lingvistisko bagātību pašreiz visvairāk apdraud tieši angļu valoda, bet tā nebūt nav vienīgā.
"Lai nosargātu lingvistisko un kultūras bagātību arī pēc gadu simtiem, katram eiropietim līdztekus dzimtajai valodai būtu jāapgūst vēl divas svešvalodas."
Jāuzsver, ka katrā valstī ir savas valodas tradīcijas, kultūra un valodu attīstības virzība, kas ir svarīgs faktors valodu ilgtspējas nodrošināšanā. Praktiski visās Eiropas valstīs pastāv institūcijas, kas nodarbojas ar valodas kvalitātes attīstību, kur valodas kopšana tiek uzskatīta par vienu no svarīgākajiem uzdevumiem. Kā uzsver prof. I. Druviete, Eiropas oficiālās valodas statuss arī latviešu valodai dod lielas priekšrocības tās attīstībai pašu zemē. Kā svarīgākās jomas, kuras var pilnvērtīgi attīstīties un kurām ir vitāla nozīme latviešu valodas konkurētspējas un attīstības nodrošināšanā, ir terminoloģijas, standartizācijas, mācību metožu attīstība, valsts valodas kā otrās valodas un kā svešvalodas apguve, kā arī jauno tehnoloģiju piedāvātās iespējas valodas attīstībā, mācīšanā un popularizēšanā.
Valsts valoda – sabiedrības vienotāja
Domājot par latviešu valodu kā valsts valodu, ir svarīgi apzināties, ka latviešu valoda Latvijā nav tikai dzimtā valoda, tā ir arī Latvijas sabiedrības kopīgā valoda. Arī pasaules pieredze liecina, ka valsts valodas nezināšana un nevēlēšanās to apgūt sabiedrībā nereti radījusi daudzas domstarpības un nošķirtas kopienas, piemēram, plašā turku kopiena Vācijā, spāniski runājošo Dienvidamerikas un Centrālamerikas valstu pārstāvju kopiena ASV u.c. Turklāt jāuzsver valsts valodas prasmes vērtība ikvienam Latvijas iedzīvotājam – tikai saprotot sava darba līguma noteikumus, spējot pastāstīt ārstam apmeklējuma iemeslu, paskaidrojot frizierim vēlamo matu griezumu, var saņemt attiecīgo pakalpojumu vislabākajā kvalitātē un īstenot savas tiesības. Jāuzsver, ka Latvijas valodas politikas mērķis ir garantēt latviešu valodas ilgtspēju un nodrošināt tās lietojumu sabiedriski nozīmīgākajās sociolingvistiskajās jomās, vienlaikus nodrošinot arī minoritāšu valodu tiesības.
"Mūsu pašu atbildība latviešu valodas uzturēšanas un attīstīšanas jomā ir ļoti liela – neviens cits, izņemot mūs, to nedarīs."
Ina Druviete
Valodu daudzveidība – Eiropas bagātība
Mūsdienu Eiropā ļoti būtiski ir apzināties, ka tieši valodu daudzveidība sekmē un nodrošina kultūru daudzveidību un gan ES institūciju, gan pašu dalībvalstu uzdevums un pienākums ir rūpēties par šo valodu saglabāšanu, aizsargāšanu un ilgtspējas nodrošināšanu gan nacionālā, gan globālā līmenī. Eiropas pilsoņi ir tie, kas veido daudzkultūru un daudzvalodu sabiedrību, tāpēc jābūt pārliecībai par to, ka, veidojot vienotas ES integrācijas, valodu u.c. politikas, tiks novērtēts un saglabāts viņu lingvistiskais un kultūras mantojums. Eiropas Nacionālo valodas institūciju federācijas prezidents G. Štikels norādījis, ka, lai nosargātu šo bagātību arī pēc gadu simtiem, katram eiropietim līdztekus dzimtajai valodai būtu jāapgūst vēl divas svešvalodas. Šis ir modelis (1+2), kas nodrošinātu ne tikai valodu bagātību Eiropā, bet arī veicinātu savstarpējo saprašanos. Svarīgākais ir uzturēt mūsu valodas dzīvas, un to var izdarīt, tikai tajās runājot. Mēs nevaram novelt atbildību par mūsu valodas nelietošanu un apdraudējumu ne uz vienu Eiropas vai jelkādas citas organizācijas pleciem. Jāpiekrīt prof. I. Druvietei: „Mūsu pašu atbildība latviešu valodas uzturēšanas un attīstīšanas jomā ir ļoti liela – neviens cits, izņemot mūs, to nedarīs.”
