Meli un pārspīlējumi CV: darba devējs par tiem zina!

Māk sevi “pārdot”

Tā kā patlaban kopumā ir pieaudzis uz vienu vakanci iesniegto pieteikumu skaits, ir kļuvis vairāk tādu CV, kuros ietverta nepatiesa vai pārspīlēta informācija, atzīst aptaujāto personāla atlases uzņēmumu pārstāvji. Viņi gan norāda, ka pārsvarā potenciālais darbinieks nav vis melojis, bet pārspīlējis vai “uzlabojis” savas prasmes, valodu zināšanas vai ko citu.

Speciālisti norāda, ka šāda tendence nav raksturīga tikai kādas vienas nozares pārstāvjiem, taču vienlaikus atzīst, ka tā ir izteikta pārdošanas nozarē nodarbinātajiem. “Viņi labāk runā un māk sevi labāk prezentēt nekā citi. Viņi ir izkopuši runas māku, apguvuši to kursos un prot sevi pasniegt vēlamā gaismā, darba intervijā saka to, ko no viņiem vēlas dzirdēt,” skaidro Inuta Pupiņa, personāla atlases un novērtēšanas uzņēmuma "Hill International Latvia" projektu vadītāja. Profesionāļu vidē to sauc par “informācijas iepakošanu”. Pārdošanā nodarbinātie cilvēki (sales manager) jeb klientu konsultanti “parasti prot izteiksmīgi pastāstīt par savu lielo ieguldījumu uzņēmuma plāna izpildē, tai skaitā minot daudz un dažādus skaitliskus rādītājus, kurus bieži nav iespējams pārbaudīt un spriest par to objektivitāti,” atzīmē arī Linda Venskus, personāla konsultāciju uzņēmuma „Talentor Latvia” vecākā konsultante.

Ko darba meklētāji pārspīlē

Darba devēji visbiežāk ir saskārušies ar amata kandidātu meliem par svešvalodu zināšanām (32%), informācijas slēpšanu un faktu sagrozīšanu (27%), meliem par darba pieredzi (17%), par rakstura īpašībām (14%) un cita veida nepatiesas informācijas sniegšanu, liecina “CV-Online Latvia” pētījums.

Uzrunāto personāla atlases uzņēmumu pieredze ir līdzīga. Speciālistu novērojumā par izglītību darbinieki melo vismazāk, jo to ir viegli pārbaudīt, piemēram, lūdzot darbiniekam uzrādīt diplomu. Tomēr arī šajā CV daļā var atrast nepamatotus faktus. “Parasti tiek „uzlabots” iegūtās izglītības līmenis – vai nu norādot augstāko izglītību, lai gan studijas nav pabeigtas, vai arī rakstot, ka kandidāts pašlaik vēl studē, lai gan studijas sen pārtrauktas,” stāsta L. Venskus.

"Visvairāk darba meklētāji pārspīlē savas valodu prasmes."

Personāla atlases profesionāļu skatījumā, visgrūtāk parasti ir pārbaudīt darba pienākumu „paplašinājumus”. Tāpat amata nosaukums “nodaļas vadītājs” vai “tirdzniecības menedžeris” var būt gan cilvēkam, kurš strādājis starptautiskā uzņēmumā ar lielu padoto kolektīvu, gan neliela komersanta vienam no tā diviem darbiniekiem. Tādēļ, tiekoties ar kandidātiem klātienē, personāla atlases speciālisti lūdz pastāstīt reālas situācijas no darba pieredzes un raksturot viņu konkrēto ieguldījumu problēmu risinājumā – veic kompetenču jeb uzvedības interviju. Tāpat par kandidātiem tiek ievāktas atsauksmes no vismaz diviem, trim viņa bijušajiem kolēģiem un vadītājiem. Lai novērtētu potenciālā grāmatveža darba pieredzi, var uzdot jautājumus par profesijai aktuālajiem normatīvajiem aktiem.

Gan “CV-Online Latvia” pētījums, gan aptaujātie personāla atlases speciālisti uzsver, ka visvairāk darba meklētāji pārspīlē savas valodu prasmes. Ar apliecināto “labas valodas zināšanas” katrs saprot ko citu, sākot no spējas aptuveni saprast uzdotā jautājuma jēgu līdz patiešām teicamai valodas prasmei. Nereti veiktajā pārbaudē dažkārt atklājas, ka pret sevi ļoti prasīgi cilvēki savas valodu zināšanas ir novērtējuši kritiskāk, nekā tās patiesībā ir. Zināšanas var pārbaudīt arī, kandidātam uzdodot veikt kādu praktisku darbu, piemēram, uzrakstīt vēstuli vai tulkot.

Uzrāda zemāku kvalifikāciju

Daļai darba meklētāju krīzes laiks liek rīkoties pilnīgi pretēji tiem, kuri „uzspodrina” savus panākumus. Apzinoties, ka viņi sev atbilstošu – augsta līmeņa vadītāja – amatu neatradīs, “cilvēki pat slēpj savu izglītību, darba pieredzi un prasmes, kaut viņiem ir ļoti labs CV un pat vadoša darba pieredze,” ir novērojusi Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Baiba Paševica. Visticamāk, šāda rīcība balstās apsvērumā, ka reizēm darba intervijās kandidāti tiek noraidīti, jo tiek atzīti par konkrētam amatam pārāk labiem, skaidro I. Pupiņa.

“Taču krīzes laika risinājums ir un paliek krīzes laika risinājums – ilgtermiņā cilvēks nebūs apmierināts nedz ar zemāku, viņa spējām neatbilstošo amatu, nedz arī ar atalgojumu, kas viņam vairs nenodrošina iepriekšējo dzīves līmeni. Šādam darbiniekam var novēlēt vien strādāt apzinīgi un cerēt, ka darba devējs to novērtēs un piedāvās viņa spējām piemērotāku amatu un atalgojumu,” saka L. Venskus.

"Cilvēki pat slēpj savu izglītību, darba pieredzi un prasmes, kaut viņiem ir ļoti labs CV."

Parasti gan cilvēki savas spējas vērtē nekritiski – piesakās “uz visām vakancēm pēc kārtas”, tostarp vairākkārt un pat necenšas nomainīt pieteikuma vēstulē amata un uzņēmuma nosaukumu, kurā piesakās darbā. Tādējādi gadās, ka grāmatvedis atsaucas uz vakanci “loģistikas speciālists ar pieredzi”.

L. Venskus atzīmē, ka pārvērtēt savas spējas un pieteikties uz vadošiem amatiem īpaši ir raksturīgi jauniem cilvēkiem, kas tikko kā pabeiguši studijas. Bet tikai retais jaunietis 22-23 gadu vecumā ir gatavs profesionāli vadīt 50 cilvēku komandu.    

Atbildība

Par nepatiesas informācijas iekļaušanu CV nav paredzēts administratīvais sods vai kriminālatbildība, skaidro “Juridiskās koledžas” Juridisko konsultāciju vadītāja Inga Liepa. Tas ir cilvēka ētikas jautājums. Taču ir vairākas iespējas, kā var rīkoties darba devējs, ja viņš saskāries ar negodīgu amata pretendenta vai jau esoša darbinieka attieksmi, grozot faktus savā dzīves gājuma aprakstā. Pirmkārt, darba devējs var vērsties tiesā ar civilprasību par zaudējumu piedziņu, ja tādi nodarīti, nodibinot darba tiesiskās attiecības pretendenta sniegtās nepatiesās informācijas dēļ. “Jāpiebilst, ka Civillikums arī tiesiska darījuma spēku saista ar gribas brīvu rašanos – bez maldības, viltus vai spaidiem,” norāda I. Liepa.

"Par nepatiesas informācijas iekļaušanu CV nav paredzēts administratīvais sods vai kriminālatbildība."

Otrkārt, Darba likuma 36. pants paredz, ka “darba devējs var pieprasīt, lai pretendents veic veselības pārbaudi, kas ļautu pārliecināties par viņa piemērotību paredzētā darba veikšanai”. Izdevumus, kas ar to saistīti, sedz darba devējs, “izņemot gadījumu, kad pretendents darba intervijas laikā sniedzis darba devējam apzināti nepatiesu informāciju”.

Treškārt, Valsts civildienesta likuma 41. panta 1. punkta “e” apakšpunkts nosaka, ka neatbilstība ierēdņa obligātajām prasībām var būt pamats darbinieka atbrīvošanai.

“Noteikti uzsveriet savas stiprās puses un neizceliet vājās, taču esiet godīgi!” darba meklētājiem iesaka L. Venskus.