Tādēļ šī rakstu sērija par islāma finanšu sistēmas īpatnībām.
Bilances veidi dod izvēli ieguldītājam
Islāma banku sistēmā eksistē divu veidu bilanču modeļi. To izvēle atkarīga no tā, kā tiek traktētas bankas saistības.
Visplašāk lietotais ir viendabīgais modelis, kura pamatā ir islāma banku darbības pamatprincips - divpusējais līgums (kontrakts). Šis bilances modelis dominē islāma banku sistēmā, kur aktīvu un pasīvu puse korelē savā starpā. Izmantojot šo bilances modeli, tekošie un uzkrājošie konti tiek traktēti kā šo kontu īpašnieku akcepts tos izvietot riska projektos. Līdz ar to islāma bankai ir iespēja finanšu līdzekļus apvienot vienotā fondā neatkarīgi no to struktūras un termiņa, kas nodrošina aktīvās operācijas bankā. Tādējādi tiek nodrošināta divpusējā līguma viena puse.
Savukārt divpusējā līguma otra puse nodrošina bankas finansētās aktīvās operācijas ar resursu akumulācijas palīdzību. Aktīvās operācijas bankā tiek veiktas, lai ģenerētu peļņu. Ienākumi no šīm operācijām summējas un sadalās starp banku un klientu saskaņā ar noslēgto vienošanos, t.i., ieguldītāja peļņa ir daļa no bankas peļņas.
Otrs islāma bankās izmantotais bilances modelis ir tā dēvētais divu sekciju modelis (two-windows model). To izmantojot, pasīvi tiek sadalīti divās daļās jeb divās sekcijās. Vienā pasīvu daļā atrodas ieguldījumi, otrā - investīciju konti. Ieguldītājs pats izvēlas, kurā daļā tiek ieguldīti viņa finanšu resursi, banka tikai pieņem to zināšanai. Tādējādi aktīvajām operācijām islāma bankas izmanto tikai kontu atlikumus, kas atrodas pasīvu otrajā daļā (t.i., investīciju kontus). Bankas peļņu veido tikai šie līdzekļi.
Līdzekļi, kas atrodas pasīvu pirmajā daļā, simtprocentīgi tiek aizsargāti ar rezervēm un ir tikai un vienīgi ieguldītāja rīcībā. Īstenībā tie ir neproduktīvi ieguldītājam vai mazproduktīvi bankai.
Kā tiek slēgti kontrakti
Islāma sistēmā pastāv vairāku veidu kontrakti, kurus varētu sadalīt divās lielās grupās.
Peļņas/zaudējumu solidārās sadales kontrakti. Šīs grupas kontrakti sevī ietver partnerattiecību principu. Tas nozīmē, ka divas vai vairākas puses iegulda savus līdzekļus tikai ar nosacījumu sadalīt iegūto peļņu, turklāt visām pusēm ir tiesības aktīvi piedalīties īstenojamā projektā un katra puse riskē ar savu ieguldījumu. Šāda veida kontrakti paredz pušu ilgtermiņa sadarbību. Partnerattiecības tiek nostiprinātas ar konkrētu kontraktu, saskaņā ar kuru partneri nolīgst izpildīt konkrētu darbu – veikt tirdzniecības operācijas, celtniecību u.c. Kontrakts paredz peļņas proporcijas sadali starp līgumslēdzējām pusēm.
Partnerattiecības tiek dibinātas uz reputācijas pamata un veidojas tad, kad puses iegādājas preces kredītā saskaņā ar savu kredītspēju un tiek nodrošinātas ar personīgajām garantijām.
Īpašumtiesību partnerattiecību puses noslēdz līgumu par investīciju kapitāla ieguldījumu un sadala peļņu jau iepriekš atrunātā proporcijā, savukārt zaudējumi tiek dalīti proporcionāli kapitāla ieguldījumu daļai.
Svarīgas ir partneru tiesības. Pastāv variants - partneri ir vienlīdzīgi ar saviem ieguldījumiem un ar tiesībām pārvaldīt kompānijas īpašumus. Cits variants - partneri nav vienlīdzīgi ne ar kapitālu, ne ar pilnvarām: vienam no partneriem pieder kapitāla lielākā daļa un šis partneris arī pārvalda kompāniju.
Tāpat kā Rietumu jurisprudencē, arī islāma jurisprudencē ir paredzēts, ka pirmpirkuma tiesības pieder partnerim.
Parāda finansējuma kontrakti. To skaitā ir „murabaha” - īstermiņa operāciju finansējums ar tiesībām pieprasīt klienta saistību nodrošinājumu ar augstu varbūtības līmeni iegūt peļņu. „Salam” - preču pārdošana ar pēcapmaksu. „Istisna” - saņemot pasūtījumu no klienta, banka iesaistās paralēlā darījumā ar preču ražotāju, veicot apmaksu par šo darbu. Bankas peļņa ir starpība starp cenu, kas noteikta pirmajā līgumā, un cenu, ko apmaksā pēc otrā līguma. „Ijara” - līzings/noma; līgumā tiek noteikts pušu solījums nodot un pieņemt īpašumu ar īpašumtiesību pāreju.
