Publicēts pirms 15 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Valsts starptautiskā līgumā ir apņēmusies piešķirt finansējumu atsevišķām ar Aglonas svētkiem saistītām sadaļām.
FOTO: Boriss Koļesņikovs, LV
Valsts budžeta līdzekļi Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētku nodrošināšanai, pamatojoties uz likumu „Par starptautiskas nozīmes svētvietu Aglonā”, tiek piešķirti kopš 1996. gada, savukārt kopš 2001. gada valsts līdzekļu piešķiršana svētku nodrošināšanai ir atrunāta arī starptautiskajā līgumā. Likums „Par starptautiskas nozīmes svētvietu Aglonā” Saeimā pieņemts 1995. gada 12. oktobrī. Tas valstij paredz iespēju atbalstīt svētvietu, bet neuzliek to par pienākumu. Likums nosaka, ka starptautiskas nozīmes svētvieta Aglonā - Aglonas svētvieta - ir Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma daļa - kultūras piemineklis un reliģisku svētceļojumu vieta - un ar valsts nozīmes pasākumiem saistītos Aglonas svētvietas uzturēšanas izdevumus var finansēt no valsts budžeta. Savukārt 2000. gada 8. novembrī tika parakstīts Latvijas Republikas un Svētā Krēsla (Vatikāna) līgums, ko Saeima apstiprināja 2002. gada 12. septembrī. Saskaņā ar līgumu valstij ir pienākums piešķirt finansējumu atsevišķām ar svētkiem saistītām sadaļām. Likumā teikts, ka katru gadu pirms valsts budžeta projekta sastādīšanas Katoļu baznīca nosūta Ministru kabinetam nākamajam gadam paredzēto to pasākumu plānu, kuri varētu būt valstiski nozīmīgi. Vienojoties ar vietējām pašvaldībām, Ministru kabinets paredz pasākumus, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību, medicīniskās palīdzības sniegšanu un sanitāro prasību ievērošanu.
Ņemot vērā Aglonas svētvietas starptautisko statusu kā lūgšanu, svētceļojumu un dažādu pastorālu pasākumu vietu un ievērojot spēkā esošos likumus, Latvijas Republika uzņemas pienākumus: atzīt un ievērot svētvietas reliģisko un vēsturisko nozīmi, nodrošināt sabiedrisko kārtību ikgadējo pasākumu plānā iekļauto aktivitāšu laikā, kā tas ir saskaņots ar vietējo bīskapu vai citiem Latvijas Bīskapu konferences locekļiem, kā arī piedalīties svētvietas uzturēšanas izmaksu segšanā saistībā ar valsts nozīmes pasākumiem.
Kā piešķir naudu
Tieslietu ministrija katru gadu līdz 1. martam lūdz Katoļu baznīcas vadību iesniegt ar Latvijas Bīskapu konferenci saskaņotu to svētvietā paredzēto pasākumu plānu nākamajam gadam, kuri varētu būt valsts nozīmes pasākumi, kā arī ar valsts nozīmes pasākumiem saistītu svētvietas uzturēšanas izdevumu detalizētu aprēķinu. Par katru plānā iekļauto pasākumu sniedz detalizētu ar attiecīgā pasākuma nodrošināšanu saistītu darbību izklāstu, kā arī norāda nepieciešamo valsts budžeta līdzekļu apmēru katras darbības nodrošināšanai.
Pēc pasākumu plāna izvērtēšanas Tieslietu ministrija iesniedz Ministru kabinetā priekšlikumus par atsevišķu pasākumu noteikšanu par valsts nozīmes pasākumiem. Ministru kabineta noteikto valsts nozīmes pasākumu norises koordinēšanai svētvietā izveido rīcības komiteju, kurā ir pārstāvji no vairākām ministrijām, pašvaldībām un Katoļu baznīcas. Rīcības komiteja sagatavo pasākumu nodrošināšanas un drošības plāna projektu nākamajam gadam un līdz kārtējā gada 1. maijam iesniedz to apstiprināšanai Ministru kabinetā. Tieslietu ministrija izvērtē budžeta pieprasījuma pamatotību un priekšlikumus par pasākumiem, kurus finansē no valsts budžeta līdzekļiem, un iekļauj tos TM prioritāro pasākumu sarakstā."Pērn – 2008. gadā - Aglonas svētku organizēšanai kopumā no valsts tika piešķirti 87 810 lati, šogad – 80 963 lati."
Tad TM saskaņā ar Ministru kabineta atbalstīto prioritāro pasākumu sarakstu nākamajam gadam izstrādā un iesniedz Finanšu ministrijā pamatotu budžeta pieprasījumu, ko ņem vērā, sagatavojot valsts budžeta projektu.
Līdzekļi drošībai un veselībai
Pērn – 2008. gadā - Aglonas svētku organizēšanai kopumā no valsts tika piešķirti 87 810 lati, šogad – 80 963 lati. Pārsvarā līdzekļi atvēlēti tam, lai lielais cilvēku daudzums, kas ierodas uz svētkiem, būtu tīrībā, kārtībā un drošībā un vajadzības gadījumā saņemtu pirmo palīdzību. Aglonas bazilikas draudze pagājušā gada jūlijā bija iesniegusi 2009. gada svētku sagatavošanas un to norises izdevumu aprēķinu ar nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta – 170 000 latu. Rīcības komiteja, izvērtējot tāmes pozīcijas, vienojās, ka 2009. gadā tiks atbalstītas tāmes pozīcijas, kas tika atbalstītas jau 2008. gadā. Saskaņā ar likumu "Par valsts budžetu 2009. gadam" Aglonas svētku organizēšanai 2009. gadā TM budžeta programmā "Valsts nozīmes pasākumu norises nodrošināšana starptautiskas nozīmes svētvietā Aglonā" paredzēts finansējums 19 766 lati, tajā skaitā: 803 lati – divu artēzisko urbumu, divu dzeramā ūdens spiedbāku un dzeramā ūdens apgādes tīkla cauruļvadu iekšējās virsmas ķīmiskai attīrīšanai/dezinfekcijai un skalošanai; 686 lati – dzeramā ūdens apgādes sistēmas dezinficēšanai; 1241 lats – nepārtrauktas elektroapgādes garantēšanai pasākuma vietā; 3317 lati – notekūdeņu pārsūknēšanas, kanalizācijas sistēmas un sanitāri tehnisko ierīču darbības garantēšanai; 2442 lati – atkritumu konteineru nomaiņai, to kompleksai apkalpošanai; 10 388 lati – apskaņošanas nodrošināšanai; 889 lati – ugunsdrošības un glābšanas profilaktisko pasākumu nodrošināšanai.
Jūnijā ar atsevišķu MK lēmumu Aglonas svētku organizēšanai no Finanšu ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" papildus piešķirts finansējums 61 197 lati, tajā skaitā: 15 250 latu – Tieslietu ministrijai (jau iepriekš minētajiem mērķiem); 17 661 lats – Iekšlietu ministrijai (ceļu satiksmes organizēšanai, sabiedrības drošības nodrošināšanai, apsardzes veikšanai, kā arī ugunsdrošības un glābšanas profilaktisko pasākumu nodrošināšanai); 27 922 lati – Veselības ministrijai (neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai, kā arī, ja nepieciešams, personu nodrošināšanai ar dzeramo ūdeni un dzeramā ūdens pārbaudēm); 364 lati – Zemkopības ministrijai (dzeramā ūdens monitoringa izmeklējumu veikšanai). Tā, piemēram, Katastrofu medicīnas centrs kopā ar Latgales slimnīcu mediķiem un Latvijas Sarkano Krustu sniedzis neatliekamo un pirmo medicīnisko palīdzību 2008. gadā – palīdzēja 1262 svētku dalībniekiem, no kuriem 12 bija jānogādā slimnīcās."Aglonas bazilikas draudze jau iesniegusi svētku sagatavošanas un to norises izdevumu aprēķinu 2010. gadam ar nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta 197 315 latu."
Aglonas bazilikas draudze jau iesniegusi svētku sagatavošanas un to norises izdevumu aprēķinu 2010. gadam ar nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta 197 315 latu. Rīcības komiteja, izvērtējot tāmes pozīcijas, vienojās, ka 2010. gadā atbalstīs tās pašas tāmes pozīcijas, ko 2009. gadā. Turklāt atbalstītās tāmes pozīcijas summas palielināšana būs pieļaujama tikai gadījumā, ja to paredz normatīvie akti. Līdz ar to Tieslietu ministrija par pamatotu uzskata valsts budžeta finansējuma piešķiršanu valsts nozīmes pasākumam starptautiskas nozīmes svētvietā Aglonā 2010. gadā 80 963 latu apmērā.
Nepalīdz naudā, bet ar darbiem
Aglonas pašvaldība svētku rīkošanai naudu nepiešķir. Aglonas novada priekšsēdētājs Andris Badūns stāsta, ka viņi 15. augusta svētkus atbalsta citādi. Nedēļu pirms svētkiem Aglonas kapos tradicionāli notiek kapusvētki, un šogad tos apskaņot palīdzēja pašvaldība. Pastiprināti tiek kopta pagasta teritorija, ja vajadzīgs, palīdzīgas rokas tiek atrastas arī bazilikas teritorijas sapošanai. Svētku nedēļas laikā Aglonas viesi uz pašvaldību nāk ar dažādiem jautājumiem. Tā šonedēļ te palīdzību un atbalstu meklējuši Jelgavas svētceļnieki ar maziem bērniem. Viņi lūguši iespēju ar teltīm apmesties vietējā bērnudārza teritorijā. Lai mazajiem būtu īsāks laiks, lūgta atļauja šūpoties un spēlēties smilšu kastē. Ik gadu pašvaldība izsniedz tirdzniecības atļaujas tiem, kas svētku laikā grib tirgot svētbildes, sveces, kleitas, balonus u.c. priekšmetus. Šāda atļauja tirgotājiem vispirms jāsaņem bazilikā, pēc tam – pašvaldībā. Pagasta padome droši vien strādās arī svētku kulminācijas dienā – sestdien, 15. augustā, jo parasti kāds tirgotājs atļauju vēlas saņemt arī pēdējā brīdī. „Nekādus milzu ieguvumus vai zaudējumus pašvaldībai šie svētki nedod, bet pagasta dzīves rutīnu tie tomēr ik gadu pārtrauc,” atzīst A. Badūns. Viņš piebilst, ka arī ēka, kurā atrodas pagasta pašvaldība, atrodas uz baznīcas zemes.
