NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
06. augustā, 2009
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Lauku attīstība
5
5

Apdraudēta reģionālās preses iznākšana

Publicēts pirms 13 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Reģionālās preses izdevēji nepieļauj iespēju paaugstināt avīzes cenu.

FOTO:Boriss Koļesņikovs, LV

Tas būtu neprāts, ja "Latvijas Pasts", nesaņēmis plānoto valsts dotāciju, paaugstinātu preses piegādes tarifu reģionos. Cena, ko par šīm piegādēm jau šobrīd maksā reģionālā prese, ir maksimāli iespējamā, saka Latvijas Preses izdevēju asociācijas izpilddirektors un valdes priekšsēdētāja vietnieks, reģionālo izdevēju pārstāvis Guntars Līcis. Rīt, 7. augustā, asociācijas valde tiksies ar satiksmes ministru Kasparu Gerhardu, izdevēji cer uz ministra sapratni.

Pasta pakalpojumu cena – plus 200 procenti

Izdevniecības "Dienas mediji” galvenā redaktore Nellija Ločmele situācijas traģiskumu raksturo ar skaitļiem: "Latvijas Pasta" paziņotais iespējamais preses piegādes tarifa palielinājums nozīmētu pasta pakalpojumu cenas pieaugumu par 200 procentiem. Piemēram, "Zemgales Ziņu”, kas ir viens no deviņiem "Dienas mediju” izdotajiem reģionālajiem laikrakstiem, mēneša abonements maksā Ls 3,40, no kuriem Ls 0,70 jeb 20% ir pasta piegādes izdevumi. Pēc jaunajiem tarifiem par piegādi būtu jāmaksā divi lati mēnesī, kas būtu 60% no pašreizējās abonementa maksas. Vai vēl skarbāk: ja saglabā proporciju, ka pasta piegādes izdevumi ir 20% no abonementa cenas, tad, pastam maksājot divus latus, pasūtītājam kopā būtu jāmaksā Ls 10 mēnesī.

Arī "Malienas Ziņu” izdevēji rēķinājuši, ka šādā gadījumā viņu avīze pasūtītājam maksātu astoņus latus mēnesī. "Ja tā būs, redakcijas durvis jāslēdz ciet. Tik dārgu avīzi nebūs, kas pērk,” saka redaktore Aivita Lizdika.

"Ja tā būs, redakcijas durvis jāslēdz ciet. Tik dārgu avīzi nebūs, kas pērk."

Atmetot kā neiespējamu šo variantu un rēķinoties ar maigāko, piemēram, "Zemgales Ziņu” gadījumā – kur izdevniecībai rast papildu Ls 1,30? Vai pasūtītāji spēs samaksāt 40% cenas pieaugumu? Noteikti nē, uzskata N. Ločmele, jo rudenī iedzīvotāju ienākumi samazināsies vēl vairāk. Citi pakalpojumu sniedzēji domā par cenu samazināšanu, bet kā lai iedzīvotāji izprot pretēju izdevēju rīcību?

Arī citi aptaujātie reģionālās preses izdevēji nepieļauj iespēju paaugstināt avīzes cenu. "Mēs dzīvojam reālā vidē un redzam reālo pirktspējas samazināšanos vietējā tirgū. Cenu avīzei nevar pacelt un to nedarīsim nekādā gadījumā,” apgalvo SIA "Jaunais Kurzemnieks” valdes priekšsēdētāja Inese Opelta, bet galvenā redaktore Daiga Bitiniece atklāj, ka pirms "Latvijas Pasta" paziņojuma viņi domājuši pat mazliet samazināt "Kurzemnieka” cenu.

Izdzīvošanas bizness

Otra iespēja: starpību sedz paši izdevēji. N. Ločmele norāda, ka "Dienas mediju” redakcijām tādas naudas nav: "Redakciju ieņēmumus veido abonentu maksa par avīzi un reklāmas ieņēmumi. Reklāmas tirgus ir apstājies, ieņēmumi no reklāmas reģionālajā presē samazinājušies līdz 60–70%, salīdzinot ar pagājušo gadu.” Jau pērnā gada nogalē finansiālu apsvērumu dēļ pārtraukta "Ogres Ziņu” izdošana, kopš jūlija "Zemgales Ziņas” iznāk nevis piecas, bet trīs reizes nedēļā.  

Arī izdevēji, kas neietilpst "Dienas medijos”, norāda uz katastrofālo reklāmas kritumu. "Kurzemniekā” ieņēmumi no reklāmas šajā gadā samazinājušies par 40 procentiem. Par četrām lappusēm samazināts avīzes apjoms sestdienās, no darba atbrīvoti trīs darbinieki – no 20 cilvēku kolektīva tie ir 15%, slēgts "Kurzemnieka” birojs Skrundā. Ja paaugstināsies pasta piegādes tarifi, I. Opelta neredz citu iespēju, kā vēl mazināt avīzes apjomu, izdodot retāk vai plānāku, vēl vairāk samazināt darbinieku skaitu un algas.

"Ir apdraudēta iedzīvotāju iespēja saņemt informāciju."

"Ludzas Zemes” redakcija drīzāk pāries uz mazākām telpām, daļai darbinieku ļaujot strādāt mājās, vai arī samazinās algas, kas nekad nav bijušas īpaši lielas, nevis paaugstinās cenu avīzei. Samazinājusies ne tikai reklāma, bet arī avīzes metiens, un tas saistīts ar citām izmaiņām pasta pakalpojumos. Redaktore un valdes priekšsēdētāja Ērika Bondarenko stāsta, ka trakākais bijis 2007. gada beigās, kad Ludzā pašā abonēšanas kampaņas karstumā likvidēja pasta šķirošanas iecirkni, kas tagad ir Rēzeknē, samazināja darbinieku skaitu, lauku pasta nodaļās ieviesa motorizēto piegādi. Avīze reāli sāka zaudēt tirāžu. Tas, ka tagad pastnieks nepiegādā pensiju mājās, būs kārtējais solis lejup. Zūd lasītāji, kuriem pastnieks pensijas dienā atgādināja, ka jāpasūta avīze. Samazinās arī avīzes mazumtirdzniecība, jo "Preses serviss” slēdzis vairākas tirdzniecības vietas Ludzā un Kārsavā.

"Malienas Ziņām” reklāma samazinājusies uz pusi, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Papildu problēmas radušās no tā, ka pasts pārtrauc avīžu šķirošanu Alūksnes pastā un turpmāk to darīs tikai Gulbenē. "Malienas Ziņas” drukā tipogrāfijā turpat Alūksnē, bet pulksten piecos no rīta tām jābūt Gulbenē, lai sašķirotas vestu atpakaļ uz Alūksni.

Apdraudēta informatīvā telpa

Reģionālie izdevēji vērš uzmanību, ka preses izdevumu piegādes izmaksu celšana nav apdraudējums vienīgi viņu biznesam. Vēl bīstamāk apdraudēta ir iedzīvotāju iespēja saņemt informāciju. Īpaši tagad, kad Latvijā notikusi administratīvi teritoriālā reforma, kad izveidoti jauni novadi, mainījusies pašvaldību pārvalde, notiek daudz pārmaiņu ar skolām, veselības aprūpes iestādēm, ir svarīgi, kādā informācijas telpā cilvēki dzīvo, cik daudz no notiekošā viņi zina un saprot. Varētu domāt, ka informācijas vakuumu iespējams aizpildīt ar bezmaksas pašvaldību avīzēm vai biļeteniem, par ko jaunie novadi domā ļoti intensīvi. Taču tā nav pilnīga un objektīva informācija. "Tā ir pašvaldību sabiedrisko attiecību informācija,” norāda N. Ločmele.

D. Bitiniece līdz šim pašvaldību avīzes nav uztvērusi kā konkurentu, taču, redzot nopietnās un biezās "Aizputes Novada Vēstis”, kurās apvienoti visi pagastu informatīvie izdevumi, sapratusi, ka tā var būt problēma "Kurzemniekam”, kas nesaņem nekādu pašvaldības finansējumu. Viņi pastiprināti raksta par visiem novadiem, sniedz plašāku skatījumu un analīzi nekā pašvaldību izdevumi, cenšas "Kurzemnieka” saturu veidot daudzveidīgāku un interesantāku, taču pieļauj, ka finansiālās krīzes apstākļos iedzīvotāji varētu izlemt iztikt ar informāciju, ko saņem par velti.

Pašvaldību vīriem, kuriem šķiet, ka pašvaldību avīzes izdot ir izdevīgāk nekā vienoties par laukuma iegādi vēsturiskajos reģionālajos laikrakstos, G. Līcis iesaka paņemt kalkulatoru un parēķināt. Racionālāks noteikti būs otrais variants. Arguments, ka pasūtītais laikraksts nenonāk pie visiem iedzīvotājiem, bet pašvaldības avīzi ieliks katrā pastkastē, jāanalizē perspektīvas skatījumā. Kādu laiku pašvaldība var uzturēt dārgo efektu izdot reizi vai divas mēnesī savu avīzi un dalīt to par velti, taču ilgstoši tas nebūs iespējams ne no finansiālā, ne juridiskā viedokļa, galu galā tā izrādīsies nelietderīga pašvaldības administratīvo resursu izmantošana. Bet iedzīvotāji būs pieradināti informāciju saņemt par velti, un normāla mediju biznesa vide būs izkropļota. "Laikraksta izdošana nav iespējama par velti. Nav jāizgudro velosipēds no jauna, lai konstatētu, ka tas ir dārgi,” saka G. Līcis. 

Vienā laivā

Vēl viens aspekts, ko uzsver reģionālie izdevēji, ir paša "Latvijas Pasta" apdraudējums. Preses piegāde ir nozīmīga pasta budžeta ieņēmumu daļa. G. Līcis cer, ka pasta vadība apzinās, ka "esam vienā laivā un visas viļņu svārstības izjutīsim vienādi”. Viņš domā, ka jaunā pasta vadība izprot, ka preses zaudējums nozīmētu arī pasta sabrukumu, jo pārējie pasta ieņēmumi ir krasi samazinājušies, tādēļ atlikušā stabilā ieņēmumu avota izmaiņas ir ļoti jutīgs jautājums. "Ekonomiskās krīzes situācijā pakalpojumu sniedzēji rēķinās ar klientu maksātspēju un ne tikai nepaaugstina, bet pat samazina cenas. Kāpēc "Latvijas Pastam" pakalpojuma cena jāceļ? Tādēļ, ka šajā mirklī nav ieskaitīti pasta budžetā ieplānotie tūkstoši?” jautā G. Līcis, norādot, ka visus biznesa riskus pārlikt uz partneriem nav ekonomiski gudri.

"Ekonomiskās krīzes situācijā pakalpojumu sniedzēji rēķinās ar klientu maksātspēju un ne tikai nepaaugstina, bet pat samazina cenas. Kāpēc "Latvijas Pastam" pakalpojuma cena jāceļ?"

Arī N. Ločmele uzsver, ka, sagrūstot reģionālās preses sistēmai, izsīks nozīmīga pasta ienākumu plūsma: "Tad šī problēma atgriezīsies pie Satiksmes ministrijas daudz nopietnākā veidā, un "Latvijas Pasta" glābšanai būs jāatrod ne tagad dotācijai prasītie 3,9 miljoni latu, bet vismaz divreiz vairāk.”

Reģionālās preses izdevēji cer, ka problēmas tālejošās sekas apzināsies ne tikai "Latvijas Pasts", bet arī Satiksmes ministrija un vēl jo vairāk valdības vīri, kas lems, piešķirt pastam solīto dotāciju vai ne. G. Līcis gan atzīst, ka šajā valstī nav jābrīnās ne par ko. "Grūti iedomāties kādu citu valsti, kur varētu paziņot, ka trīs gadus pensionāriem nemaksās nopelnīto pensiju. Plikus ar nātrēm pa galveno ielu tādus lēmējus izdzītu,” viņš saka, tomēr cer, ka pasta piegāžu jautājumā uzvarēs veselais saprāts. Bet Ē. Bondarenko atklāj, ka jau parādoties uzņēmumi, kas piedāvā alternatīvus pasta piegādes pakalpojumus.

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU