Dienestu pametīs galvenokārt pieredzējuši darbinieki
Pabalsta samazinājums attieksies uz amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, ko amatpersona saņem, ja tiek atvaļināta no dienesta saistībā ar iestādes vai amatpersonas amata likvidāciju vai amatpersonu skaita samazināšanu, noteiktajām prasībām neatbilstošu veselības stāvokli, noteikta vecuma sasniegšanu, kā arī saistībā ar izdienas pensijas saņemšanu, noteiktā izdienas stāža sasniegšanu. Atvaļināšanas pabalsts tiek samazināts no pašreiz paredzētā mēneša vidējās izpeļņas trīskārša apmēra uz viena mēneša vidējās izpeļņas apmēru.
Liela daļa no dienestu pamest gatavajiem policistiem ir kvalificēti un pieredzējuši darbinieki, kuri, patlaban atvaļinoties, vēl saņemtu izdienas pensiju ar izdevīgākiem nosacījumiem.
Politiķi rīkojas bīstami un neracionāli
Iekšlietu ministre Linda Mūrniece likuma grozījumus atbalsta. „Laikā, kad Iekšlietu ministrijai, līdzīgi kā citām valsts pārvaldes iestādēm, jāmeklē iespējas līdzekļus taupīt, saglabājot esošo personālu un nesamazinot jau tā zemo atalgojumu, manuprāt, labākais risinājums ir ietaupīt uz to personu rēķina, kuras pēc atvaļināšanās no dienesta saņems citus iztikas līdzekļus – izdienas pensiju vai bezdarbnieka pabalstu,” pauž ministre.
Savukārt Latvijas Apvienotās policistu arodbiedrības prezidents Agris Sūna uzskata, ka šāda likumdevēja rīcība ir vai nu nepārdomāta, vai arī tīša drošības situācijas destabilizēšana. “Situācijā, kad noziedzība aug, mēs esam vienīgā valsts Eiropā, kur samazina policistu skaitu,” norāda A. Sūna. “Nav arī saprotams, kāpēc situācijā, kad valstī ir krīze, šādi lēmumi tiek pieņemti bez sociālā dialoga. Kā gan lai to izskaidro? Iespējams, kādam ir izdevīgi destabilizēt situāciju valstī.”
"Liela daļa no dienestu pamest gatavajiem policistiem ir kvalificēti un pieredzējuši darbinieki, kuri, patlaban atvaļinoties, vēl saņemtu izdienas pensiju ar izdevīgākiem nosacījumiem."
Politiķu rīcību vēl neizprotamāku darot fakts, ka šis ir kārtējais gadījums, kad valsts pārstāvji attiecībā uz policistu sociālajām garantijām pieņēmuši lēmumus, kurus, apstrīdot tiesā, valsts ciestu neizbēgamus zaudējumus, norāda A. Sūna. Arodbiedrības pārstāvji jau iesnieguši tiesā sūdzību saistībā ar lēmumu samazināt policijas darbiniekiem atvaļinājumu par 10 dienām.
Pašlaik ir informācija, ka atlūgumus ir iesnieguši ap 30 Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes darbinieku. Vēl apmēram tikpat, kā informē A. Sūna, – Kuldīgas rajonā. Ja policiju, kur pašlaik strādā ap 7000 darbinieku, pamestu pussimts cilvēku, sekas valstī kopumā nebūtu tik jūtamas, taču patiesais likumsargu skaits, kas tuvākajā laikā var spert šādu soli, ir ap seši simti. Tādā gadījumā drošības līmenis valstī pasliktinātos ievērojami, atzīst arodorganizācijas vadītājs. Liela daļa dienestu pamest gatavo darbinieku ir sasnieguši vecumu, kurā var doties izdienas pensijā. Taču tieši šie kadri, uzskata A. Sūna, ir vispieredzējušākie un kvalificētākie darbinieki.
Pašlaik, kā norāda L. Mūrniece, citas nozīmīgas izmaiņas Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm sociālo garantiju sistēmā nav plānotas.
