Lai saprastu pašreizējās norises darba tirgū, ir jāskatās pagātnē. Tikai, izprotot visa notiekošā cēloņsakarības, varam virzīties uz priekšu, uzsver Labklājības ministrijas (LM) Darba departamenta direktors Imants Lipskis.
Šobrīd viss darba tirgū notiekošais jāskata ciešā saistībā ar makroekonomikas attīstību. Nenoliedzami, darba tirgus ir ekonomikas sastāvdaļa. Ja mēs šobrīd nesekosim ekonomikas likumsakarībām, tas ietekmēs arī darba tirgu nākotnē. Lai nelabvēlīgās sekas darba tirgū nekļūtu vēl dramatiskākas (ņemot vērā, ka krīze visā pasaulē vēl tikai padziļinās), jādomā ne tikai par to, līdz kādam bezdarba līmenim nonāksim, bet kādi nosacījumi mums jāņem vērā, lai spētu piecelties – tā I. Lipskis pauda Labklājības ministrijas organizētajā izglītojošā lekcijā "Darba tirgus ekonomiskās krīzes apstākļos – ietekmes un risinājumi īstermiņā un ilgtermiņā, makroekonomisks skatījums".
Viens no secinājumiem: ir skaidrs, ja neattīstīsies pārējās ekonomikas sastāvdaļas, Labklājības ministrija viena pati nevarēs izvilkt valsti no krīzes.
Esošā situācija un draudi
LM Darba tirgus monitoringa nodaļas vadītāja Ilze Zvīdriņa patlaban darba tirgū saskata vairākas problēmas – iepriekš pieļautā darbaspēka trūkuma sekas atstāj un turpinās atstāt nelabvēlīgu ietekmi uz darba tirgu. Viens no iemesliem – iepriekš pastāvošās atšķirības algu līmeņos, kad mazāk kvalificēti speciālisti saņēma augstāku algu, nekā cilvēki ar augstāku kvalifikāciju. Tagad šī attiecība nozīmīgi mainās. Tāpat tuvākajos gados prognozējama augstāk kvalificēto speciālistu emigrācija uz ārzemēm. Analizējot 2008. gada datus, viņa secina, ka ievērojami pieaudzis jauniešu, bezdarbnieku, skaits ar vidējo izglītību vai vecumā līdz 30 gadiem – ar augstāko izglītību. Daudzi bezdarbnieki augstāko izglītību ieguvuši laika posmā pēc 2000. gada. Turklāt daļā gadījumu var uzskatīt, ka iegūtā izglītība nav kvalitatīva.
Darba tirgus ekonomistiem ir labi zināma sakarība starp inflācijas līmeni un bezdarbu, ko pazīst kā Filipsa līkni*, skaidro I. Zvīdriņa. „Tieši ar šo sakarību var izskaidrot esošās un gaidāmās norises Latvijas tautsaimniecībā. Ir divu veidu sakarības – īstermiņa un ilgtermiņa. Līkne uzskatāmi parāda to, ka iepriekšējos gados, tātad – īstermiņā, ar ekspansīvu fiskālo politiku, tajā skaitā nekustamā īpašuma spekulācijām, tika uzkarsēta ekonomika un ievērojami samazinājās bezdarba līmenis, vienlaikus palielinoties inflācijai. Latvija strauji uzaudzēja iekšzemes kopproduktu (IKP), kas nebija atbilstošs dabiskajam IKP līmenim. Tāpat sasniegtais bezdarba līmenis bija ievērojami zemāks par Latvijas dabisko bezdarba līmeni. Palielinoties ekonomikas izaugsmei un samazinoties pieejamajam darbaspēkam (emigrācija uz citām Eiropas Savienības (ES) valstīm), izveidojās algu-inflācijas spirāle. Trūkstot darbaspēkam, netika pieņemts politisks lēmums par atvieglotām procedūrām darbaspēka piesaistei no trešajām valstīm. To pamatoja ar sabiedrības spiedienu nepieļaut ārvalstu darbaspēka piesaisti, lai pastiprinātu konkurenci iekšējā tirgū un neaudzētu algas, kas neatbilst darba ražīgumam un arī neizsauc tālāku algu-inflācijas spirāli.”
Tādējādi Latvija sāka savu straujo nesabalansēto ekonomisko attīstību, neņemot vērā dabisko (strukturālo) līmeni, panākot loģisko īstermiņa ekonomikas likumsakarību –augstāka inflācija – zemāks bezdarba līmenis. Tomēr ar laiku cilvēki mainīja savas inflācijas gaidas – pieprasīja lielākas algas, ievērojamu ietekmi atstāja arī darbaspēka trūkums. Savukārt ražotāji, prognozējot izejvielu cenu pieaugumu, jau iepriekš palielināja savu ražojumu cenas. Patlaban, kad ekonomika cenšas pati atgriezt sevi kādā līdzsvarā, Latvijā tiek samazināti valdības izdevumi. Tas tiek darīts, lai ar deflācijas starpniecību paātrinātu pielāgošanos – atgriešanos dabiskajā līmenī, gan arī tāpēc, ka vairāk nav iespējams no ārienes piesaistīt papildu līdzekļus valdības izdevumu segšanai, skaidro I. Zvīdriņa.
"Iepriekšējos gados sasniegtais bezdarba līmenis bija ievērojami zemāks par Latvijas dabisko bezdarba līmeni."
Iepriekšminētās likumsakarības darbojas īstermiņā, tomēr sekas būs izjūtamas ilgtermiņā. To izraisa gan neatbilstoša izglītības sistēma, gan neapmācīti bezdarbnieki, gan arī ekonomikas un tiesiskās nepilnības, tajā skaitā – korupcija, kas izkropļo konkurenci un padara ekonomisko sistēmu nekonkurētspējīgu, norāda speciāliste.
Līdz ar to, klaji ignorējot ekonomikas likumsakarības iepriekšējos gados, tagad jāveic būtiskas strukturālās reformas ekonomiskās situācijas normalizēšanai un dabiskā (strukturālā) bezdarba līmeņa** samazināšanai. Tas vienlaikus veicinās darba ražīguma paaugstināšanu tautsaimniecībā, galveno uzsvaru liekot uz izglītības sistēmas sakārtošanu un cilvēkresursu attīstību, uzskata I. Zvīdriņa. Viņa domā, ka tā ir arī viena no svarīgākajām prasībām, lai Latvija saņemtu ārvalstu finansiālo palīdzību. Tātad izglītības piedāvājuma nodrošināšana atbilstoši darba tirgus prasībām, kvalifikācijas celšanas un pārkvalifikācijas iespēju piedāvāšana iedzīvotājiem, bezdarbniekiem, darba meklētājiem un tiem, kas var zaudēt darbu neatbilstošas kvalifikācijas dēļ, – tiem ir jābūt prioritāriem uzdevumiem kā valdībai, tā pašiem darbspējas vecuma iedzīvotājiem.
Straujāks bezdarba pieaugums – līdz maijam
Pēc pesimistiskā scenārija 2009. gadā vidēji tiks reģistrēti 136 tūkstoši bezdarbnieku, gada beigās sasniedzot 163,5 tūkstošus. Tas nozīmē, ka vidējais reģistrētā bezdarba līmenis šogad varētu būt 12,7%, gada nogalē sasniedzot 14 procentus. LM speciālisti prognozē, ka 2009. gadā bezdarbnieku skaits pieaugs visa gada laikā. Lai gan straujāks pieaugums paredzams līdz maijam, tomēr bezdarbnieku skaits palielināsies līdz pat gada beigām. Šādas prognozes pamatojamas, jo vasaras vidū kā bezdarbnieki varētu reģistrēties no darba valsts iestādēs atbrīvotie darbinieki. Daļa no bezdarbniekiem NVA reģistrēsies bezizejas situācijā, lai iegūtu vismaz kaut kādu atbalstu, strādājot algotajos pagaidu vai subsidētajos darbos. Tāpat samazināsies brīvo vakanču skaits. Nākamais pieņēmums – saglabāsies nelabvēlīgā situācija starptautiskajos tirgos. Pēc LM speciālistu domām, mazliet palielināsies reemigrācijas tendence. Tiesa, daļa turīgāko ES dalībvalstu, kurās arī ir ievērojams bezdarbnieku pieaugums, pašreiz plāno pasākumus, lai dzimtenē atgrieztu viesstrādniekus. Tāpat samazināsies mazāk kvalificēto darbinieku izbraukšana uz citām valstīm.
Eiropas Savienības padomi
Eiropas Komisija savā ekonomiskās krīzes pārvarēšanas plānā ir ieteikusi dalībvalstīm pievērsties tieši apmācības un pārkvalifikācijas pasākumiem, jo īpaši mazāk kvalificētajiem bezdarbniekiem. Tāpēc Latvijai jāpiedāvā apmācības un pārkvalifikācijas iespējas ne tikai bezdarbniekiem un darba meklētājiem, bet arī bezdarba riskam pakļautām personām un jau nodarbinātām personām.
I. Lipskis norāda, ka neapskaužamā situācijā ir nonākuši tie iedzīvotāji, kuri ar neatbilstošu kvalifikāciju un prasmēm iepriekšējos gados varēja strādāt labi atalgotus darbus. Šie cilvēki paņēma kredītus, bet, šādiem darbiem beidzoties, ir nonākuši kredītu parādos. Līdz ar to ir pienācis brīdis, kad jālabo arī citu nozaru kļūdas un bez cilvēku apmācības un pārkvalifikācijas neiztikt.
"Lai gan straujāks bezdarbnieku skaita pieaugums paredzams līdz maijam, tomēr bezdarbnieku skaits palielināsies līdz pat gada beigām. Vasaras vidū kā bezdarbnieki varētu reģistrēties no darba valsts iestādēs atbrīvotie darbinieki."
Vienlaikus, īstenojot darba tirgus pasākumus, ir jāņem vērā to ietekme uz darba tirgu gan īstermiņā, gan, jo īpaši, ilgtermiņā, lai neradītu augstāka strukturālā bezdarba draudus nākotnē. I. Zvīdriņa rosina pasākumus sasaistīt ar budžeta līdzekļu efektīvāku izlietošanu apstākļos, kad iespējas piesaistīt starptautiskos līdzekļus Latvijai ir ierobežotas. Tajā pašā laikā jāņem vērā, ka Latvijā pašreiz notiek nozīmīga ekonomikas restrukturizācija. Tas nozīmē, ka šāda veida pasākumi jāīsteno ar īpašu piesardzību, lai neradītu neatbilstošus impulsus tautsaimniecības nozarēm, kā arī nekavētu restrukturizācijas procesu, kas ir nepieciešams, lai Latvijas tautsaimniecība kļūtu konkurētspējīgāka.
Apmācības vai subsidētās darbavietas?
Latvija īpašu vērību plāno piešķirt tieši apmācības un pārkvalifikācijas programmām, jo kvalificēti darbinieki ar piemērotām prasmēm un spējām ir viens no priekšnoteikumiem darba tirgus attīstībai. I. Lipskis uzskata, ka „šis laiks ir jāizmanto kā iespēja bezdarbnieku un darba meklētāju konkurētspējas paaugstināšanai un darba tirgus pieprasījuma un piedāvājuma neatbilstību mazināšanai. Te īpaša nozīme ir nākotnē nepieciešamo prasmju paredzēšanai, kas pašreiz ir viena no aktualitātēm arī ES”.
Kā galvenās nozares, kurās būs nepieciešami apmācīti darbinieki, I. Zvīdriņa min apstrādes rūpniecību, elektroenerģiju, gāzes un siltumapgādi, transportu un uzglabāšanu, informācijas un komunikāciju pakalpojumus, ūdensapgādi, sociālo darbu.
I. Lipskis uzsver: „Nepiedāvājot pārkvalifikācijas un konkurētspējas paaugstināšanas iespējas, Latvijā pēc pāris gadiem varētu ievērojami pieaugt strukturālais bezdarbs. Tas nozīmē, ka cilvēku kvalifikācija būs neatbilstoša darba tirgus prasībām – arī tad, ja darbavietas būs pieejamas, bezdarbnieki tās nevarēs aizņemt kvalifikācijas trūkuma dēļ.”
"Nepiedāvājot pārkvalifikācijas un konkurētspējas paaugstināšanas iespējas, Latvijā pēc pāris gadiem varētu ievērojami pieaugt strukturālais bezdarbs."
Lai nodrošinātu atbilstošu apmācības procesu arī mūžizglītības ietvaros, LM pašreiz pēc Vācijas parauga izstrādā „apmācību kuponu sistēmu”. Tajā plānots iesaistīt gan valsts, gan privātos apmācību pakalpojumu sniedzējus.
Savukārt subsidēto darbavietu finansēšana un veidošana saskaņā ar ES tiesību aktiem ir pieļaujama tikai sociālās atstumtības riska grupām, piemēram, cilvēkiem ar invaliditāti vai ilgstošajiem bezdarbniekiem, nevis tam, lai valsts subsidētu darbavietas, jo tas neatbilst tirgus ekonomikas principiem. Saskaņā ar tiem subsidētā nodarbinātība ilgtermiņā ir kaitīga ekonomikai, jo izraisa nepareizu līdzekļu pārdali tautsaimniecībā, novedot pie strukturāla bezdarba un zemāka IKP. Turklāt Latvijas gadījumā visus līdzekļus novirzīt šim mērķim nebūtu prātīgi, uzskata I. Zvīdriņa. Tas nozīmētu paildzināt periodu ar augstu bezdarbu ne tikai par pāris, bet daudz vairāk gadiem. Tāpat Latvijas gadījumā tas nozīmētu paņemt naudu no tiem, kas vēl maksā nodokļus, un izmaksāt tiem, kas jau, iespējams, to vairs nevar, atzīst LM Darba tirgus monitoringa nodaļas vadītāja.
* Filipsa līkne - līkne, kas atspoguļo bezdarba un inflācijas savstarpējo sakarību. Tā rāda, ka starp inflācijas tempiem un bezdarba normu pastāv pretēji proporcionāla sakarība, t.i., jo straujāka inflācija, jo mazāks ir bezdarbnieku īpatnējais svars darbspējīgo iedzīvotāju vidū. Šo sakarību 1950. g. atklājis un pamatojis Lielbritānijas profesors V. Filipss (Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca).
**Dabiskais bezdarba līmenis (dažreiz saukts arī par strukturālo bezdarbu) – bezdarba līmenis, kas raksturīgs noteiktai tautsaimniecībai. To ietekmē cilvēka kvalifikācijas atbilstība darba tirgus prasībām, reģionālās mobilitātes iespējamība, tiesiskās un ekonomiskās nepilnības.
