Buša mantojums
Viens no Obamas uzdevumiem būs risināt Džordža Buša administrācijas atstātos dienas kārtības jautājumus. Ronalds Reigans savulaik aicināja amerikāņus izvērtēt, vai viņi dzīvo labāk nekā brīdī, kad viņa sāncensis un toreizējais Baltā nama saimnieks - demokrāts Džimijs Kārters - sāka savu prezidentūru. Ja lieto šo metodi, Buša mantojums ir vērtējams negatīvi. Noslēdzoties viņa astoņus gadus ilgajai prezidentūrai, valsts piedzīvo smagāko ekonomisko krīzi pēdējo 80 gadu laikā un Buša popularitātes reitings sasniedzis zemāko līmeni, kāds fiksēts visā jaunāko laiku vēsturē. Arī bezdarbs sasniedzis augstāko līmeni pēdējo 16 gadu laikā, hipotēku tirgus ir pilnībā paralizēts, un cilvēku ietaupījumi izsīkst. No iepriekšējās administrācijas Obama mantojumā saņem arvien straujāku recesiju, satricinātu finanšu sistēmu, mājokļu tirgus sagruvumu un triljonu dolāru lielu budžeta deficītu. Buša administrācijai nācās ķerties pie spēcīgas valsts intervences, ko republikāņu sludinātā brīvā tirgus ideoloģija vienmēr atzinusi par zaimošanu. Tirgus satricinājumiem izplatoties visā pasaulē, arvien skaļāk izskan ASV stila kapitālisma kritika, radot šaubas, vai Amerika spēs saglabāt savu dominējošo lomu globālajā sistēmā.
Buša ārpolitikas galvenā mēraukla ir karš Irākā, kuru nāksies „pārņemt” Obamam, lai izstrādātu karaspēka izvešanas stratēģiju un novērstu ASV starptautiskajai uzticamībai nodarīto kaitējumu. Tomēr Buša kontā ir vēl citas ārpolitikā nepadarītas lietas. Viena no lielākajām Obamas problēmām, iespējams, būs strupceļš Irānas kodolprogrammas jautājumā, kas varētu kļūt par pārbaudes „akmeni” viņa priekšvēlēšanu solījumiem iesaistīties tiešās sarunās ar Vašingtonas pretiniekiem, arī Teherānu, atsakoties no Buša administrācijas īstenotās starptautiskās izolēšanas politikas. Tikmēr Afganistānā, kurai Bušs, kā apgalvo viņa kritiķi, nav pievērsis pietiekamu uzmanību, jo bijis pārlieku pārņemts ar Irāku, ietekmi atgūst talibu atbalstītāji, un arī Osama bin Ladens joprojām nav notverts.
"Jaunā prezidenta galvenais uzdevumus viņa pirmo 100 dienu laikā ir apturēt ekonomikas recesiju."
Obama sola aktīvāk iesaistīties Tuvo Austrumu konflikta atrisināšanā, taču viņam jārēķinās ar iesīkstējušo arābu pasaules neuzticību pret ASV, kura, viņuprāt, ir neobjektīvi labvēlīga Izraēlai. Kamēr Obama centīsies to pārvarēt, viņam būs jāizlemj, kā atrisināt vēl vienu no Buša mantotu problēmu - ko darīt ar Gvantanamo bāzē esošajiem aizdomās turētajiem teroristiem. Šī armijas kontrolētā ieslodzījuma vieta ir cilvēktiesību aizstāvju pastāvīgi izteiktu apsūdzību avots, un Obama solījis to slēgt.
Obamas 100 dienas
Prezidenta vēlēšanās jaunu ideālu apsolījums palīdzēja Obamam uzvarēt, jo amerikāņi noticēja, ka viņš spēs izvest valsti no ekonomiskās krīzes. Tagad gan sabiedrība, gan finanšu tirgus sagaida, ka viņš to arī paveiks. Jaunā prezidenta galvenais uzdevums viņa pirmo 100 dienu laikā ir apturēt ekonomikas recesiju, un Obama to labi apzinās.
Jau nedēļu pirms oficiālās stāšanās amatā, nomainot prezidentu Dž. Bušu, Obama sācis kopīgu darbu ar likumdevējiem, lai sagatavotu ekonomikas stimulēšanas pasākumu paketi, kam paredzēts atvēlēt 825 miljardus dolāru, kā arī sācis pārliecināt Kongresu par finanšu sistēmas glābšanas plānā paredzēto otro 350 miljardu atvēlēšanu. Obama ir apsolījis, ka nekavējoties rīkosies, lai atjaunotu nefunkcionējošo Volstrītas regulēšanas sistēmu, kas tiek vainota hipotēku tirgus sagraušanā, kam sekoja virkne citu problēmu, novedot pie tādu savulaik plaukstošu investīciju uzņēmumu kā "Lehman Brothers" bankrota.
Svarīgs uzdevums, kas gaida Obamu, ir uzturēt vēlētāju viegli gaistošās cerības, kādas viņi saistījuši ar jauno valsts vadītāju. "Uz Obamas administrāciju liktās cerības ir bezgalīgas. Viņš tiek uzskatīts par iespējamo valsts glābēju dažādos veidos," norāda Bostonas universitātes vēstures profesors Viljams Keilors. "Lai ko viņš paveiktu, tas neatbildīs ārkārtīgajām cerībām, kādas cilvēki ar viņu saistījuši." Pat gadījumā, ja ekonomikas stimulēšanas plāns tiks īstenots ātri, tā rezultāti nebūs manāmi agrāk kā pēc vairākiem mēnešiem.
Obama, šķiet, apzinās šo situāciju un cenšas dažas ar sevi saistītās cerības mazināt. Nesen teiktā uzrunā, kurā viņš aicināja uz tūlītēju rīcību ekonomikas stimulēšanai, Obama zīmēja visai drūmu ainu, brīdinot amerikāņus, ka bezdarba līmenis var sasniegt divciparu skaitli, un atzīstot, ka pašreizējā krīze nelīdzinās nevienai no tām, "kuras mēs esam pieredzējuši savas dzīves laikā". Vienlaikus jaunais prezidents uzsvēra, ka problēmas nav iespējams atrisināt vienas nakts laikā.
Obama var paļauties uz demokrātu vairākumu Kongresā, un viņam ir arī tautas mandāts. Prezidents izvirzījis mērķi līdz februāra vidum panākt savu sabiedrisko darbu, nodokļu samazināšanas, bezdarbnieku pabalstu programmu un citu ekonomikas atdzīvināšanas pasākumu apstiprināšanu. Analītiķi uzskata, ka šīs prioritātes izspiedīs no Obamas iekšpolitiskās darba kārtības citus jautājumus – tostarp veselības aprūpes sistēmas reformu un plašo likumprojektu paketi klimata izmaiņu ierobežošanai, lai gan daži Obamas priekšlikumi enerģētikas efektivitātes uzlabošanai iekļauti viņa ekonomikas stimulēšanas pasākumu programmā. Obamam, kurš izpelnījies ievērību ar savu harismu, jābūt ļoti uzmanīgam un jāatrod līdzsvars starp iedvesmošanu un nepamatotu cerību radīšanu. Ja viņš to spēs un ekonomikas stimulēšanas plāns tiks pieņemts, vienlaikus izvairoties no nopietnām kļūdām, Obamas pirmās simts dienas tiks atzītas par veiksmīgām.
No Latvijas viedokļa ir svarīgi, lai starptautiskie finanšu tirgi stabilizētos. Latvijas jau tā zemie eksporta rādītāji cieš no ekonomiskajām problēmām Rietumeiropā, ko lielā mērā ietekmē ASV tirgus. Obamas politika vismaz sākotnēji var dot pozitīvākus stimulus šajā jomā.
Ilgtermiņa pārmaiņas
Obama ir deklarējis ASV programmu attiecībā uz enerģētisko neatkarību. Krievijas un Gruzijas konflikta laikā arī Obama atzīmēja, ka energoresursu patēriņa samazināšana padarīs ASV stiprāku, bet tās pretiniekus – vājākus. Tas amerikāņiem ir stratēģisks jautājums, jo septiņdesmitajos gados ASV aptuveni viena trešdaļa naftas tika importēta (galvenokārt no Tuvajiem Austrumiem), turpretī tagad tās jau ir divas trešdaļas no ASV patērētā.
"Lai ko viņš paveiktu, tas neatbildīs ārkārtīgajām cerībām, kādas cilvēki ar viņu saistījuši."
Ilgtermiņā energopolitikas uzsvars tiks likts uz „zaļo” enerģiju un ekoloģiju. No Obamas un viceprezidenta Baidena plāna „New energy for America” (www.barackobama.com/pdf/factsheet_energy_speech_080308.pdf) izriet, ka viņu iecerēs ir tuvākajos desmit gados radīt piecus miljonus jaunu darbavietu clean energy sektorā (t. s. green collar jeb zaļās apkaklītes darbavietas) un panākt, lai 2012. gadā 10%, bet 2025. gadā 25% no ASV patērētās elektroenerģijas tiktu saražoti no atjaunojamajiem energoresursiem. Obama proponējis arī nepieciešamību, salīdzinot ar 1990. gadu, samazināt ASV siltumnīcas gāzu izmešu daudzumu par 80 procentiem. Tāpat tiks atbalstīta dažādu hibrīdauto būvniecība ASV. Šāds ilgtermiņa politikas uzstādījums ASV nozīmē to, ka liela nauda tiks piešķirta pētījumiem un jaunajām tehnoloģijām enerģētikas jomā, un tas ir būtiski arī Latvijai, kuras iespējas ieguldīt efektīvu tehnoloģiju radīšanā ir ļoti ierobežotas, bet nepieciešamība pēc tām ļoti liela. Līdzīgi kā ASV, tas ir arī Latvijas drošības un ilgstošas pastāvēšanas jautājums.
Attiecības ar Krieviju
Latvijas gadījumā īpaša nozīme ir ASV un Krievijas attiecībām. No vienas puses, Latvijas interesēs ir demokratizācija NVS telpā un NATO paplašināšanās, kur ASV loma ir būtiska, lai līdzsvarotu Krievijas neoimperiālistiskās tendences. No otras puses, starptautiskā drošība ciestu zaudējumus no ASV un Krievijas konfrontācijas. Gruzijas konflikta laikā Obama ieņēma visai stingru pozīciju pret Krieviju. Tomēr nevar izslēgt ASV politikas izmaiņas, ņemot vērā nepieciešamību iesaistīt Krieviju tādos starptautisko attiecību problēmjautājumos kā Irāna un Afganistāna.
Nākamā ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone Senāta sēdē, kurā tika izskatīts jautājums par viņas apstiprināšanu amatā, solīja ātri risināt sarunas par Stratēģiskā bruņojuma samazināšanas līgumu (START), kura termiņš beidzas 31. decembrī. Klintone teica, ka nākamā prezidenta Baraka Obamas administrācija "būs stingri apņēmusies sākt sarunas par START līgumu", kurā Dž. Buša valdīšanas laikā netika gūts manāms progress. "Mēs vēlamies ātri iziet no strupceļa. Mēs vēlamies, lai Krievija zinātu, ka mēs to uztveram nopietni," Senāta Ārlietu komitejā paziņoja valsts sekretāre. ASV priekšlikuma centrā ir kodollādiņu skaita ierobežošana, bet Krievija vēlas sākt sarunas, lai ierobežotu konvencionālos spēkus un ASV plānus izvietot pretraķešu vairogu Austrumeiropā. Var prognozēt, ka jaunajai ASV administrācijai būs nepieciešami būtiski kompromisi vai vienošanās ar Krieviju.
