Finanšu kataklizmai pa pēdām seko nepatikšanas reālajā ekonomikā, ar kurām aci pret aci Latvija vēl nav saskārusies, – tā varētu formulēt ekspertu un uzņēmēju interesi par darbības iespējām lejupslīdošas ekonomikas apstākļos, kas tika analizētas “Dienas biznesa” konferencē “Kā strādāt pārmaiņu laikā?”.
Pēc līdzīga šablona
Ekonomiskā situācija pasaulē Latvijai jāspēj izsekot ne jau tāpēc, lai aizbildinātu savas problēmas, bet lai zinātu – atveseļošanās tik ātri nesāksies. Gan tāpēc, ka mūsu valsts mazā ekonomika nekādi nevar ietekmēt globālās norises, gan tāpēc, ka Latvijā ir pieļautas tieši tādas pašas kļūdas, kādas ir konstatētas citviet pasaulē, kurā hrestomātiski kā krīzes izcelsmes augoņa vieta finanšu vēsturē tiks ierakstītas ASV.
Latvijā pašreiz viens no populārākajiem krīzes ekspertiem Rīgas Ekonomikas augstskolas pasniedzējs Andris Strazds, atskatoties uz krīzes pirmsākumiem ASV hipotekāro kredītu tirgū, cita starpā minēja faktu, ka hipotekāro kredītu izsniedzēji pienācīgi neizvērtēja kredītņēmēju maksātspēju, izmantoja dažādus trikus, piemēram, piedāvāja kredītņēmējiem pirmo pusgadu maksāt pazeminātu procentu likmi. Tas ir pazīstams piedāvājums arī banku parādniekiem Latvijā, kuriem, visticamāk, arī netika paskaidrots, kas sekos pēc tam, kad kredīta sākuma periodam piešķirtās vilinošās 0% brīvdienas beigsies.
Finanšu toksikoze vēl postīs ekonomiku
Kas notiks tālāk? A.Strazds pieļauj, ka pasaules vadošo valstu centrālo banku un valdību aktīva rīcība šajā krīzē ļauj cerēt, ka finanšu sistēmas sabrukuma draudi ir novērsti, taču sistēmas attīrīšanās no “toksiskajiem aktīviem” būs ilgs un nepatīkams process. Tā kā starpbanku tirgū joprojām valda neuzticība, kredīti būs grūtāk pieejami un banku pievienotās likmes jaunizsniegtajiem kredītiem augs. Tas jau ir fakts. Tāpēc jāpievērš uzmanība A.Strazda redzējumam: uz notikumiem finanšu sektorā reālā ekonomika reaģē ar nobīdi laikā, tāpēc tajā zemākais punkts vēl nav sasniegts. ASV ir rīkojušās apsteidzoši, radikāli samazinot procentu likmes, Eiropa ir piesardzīgāka un gausāka, un Eiropas Savienībā recesija, lai arī seklāka, varētu būt ilgstošāka, prognozē A.Strazds. Tā kā Latvijai Eiropas Savienība ir galvenais eksporta tirgus, sagaidāms, ka arī mūsu ražotājiem lielās problēmas vēl ir tikai priekšā.
Vairs nav divu domu, ka vissāpīgāk pārmaiņas skars uzņēmumus sektoros, kuros pieprasījumu iepriekš lielā mērā noteica kreditēšanas pieaugums.
Ko darīt uzņēmējiem?
Par prioritāti beidzot jānosaka darbības efektivitātes uzlabošana, norāda A.Strazds. Uzņēmējiem nāksies samazināt izmaksas – ražošanas vai pakalpojumu apjomu, atlaist darbiniekus vai samazināt algas. “Ja ir jāsamazina izmaksas, samazinājums jāplāno divreiz lielāks nekā nepieciešams, lai sasniegtu vēlamo rezultātu,” uz nesaudzīgu rīcību vedina Andris Brieze, “KPMG Baltic” vadības pakalpojumu vecākais menedžeris, kurš savā dzīvē pirmās ekonomikas recesijas ir piedzīvojis Lielbritānijā. Savukārt, ja tiek apcirptas algas, jāupurējas arī vadībai, atsakoties no smalku brīvdienu izklaidēm, dārgiem komandējumiem.
"Ekonomika ir apgriezusies ar kājām gaisā, tagad 2 x 2 = mīnus četri. Divreiz vairāk jāstrādā, divreiz mazāk jāsaņem."
Gints Vilgerts
Protams, ka visgrūtāk būs uzņēmējiem, kuru darbību apdraud vairs nepaceļams kredītslogs. Savukārt, ja kredītsaistības apdraud eksistenci, A.Strazds iesaka labāk papildu investora piesaisti, apzinoties, ka “pieprasītās atdeves likmes būs augstas un piedāvātā cena par uzņēmuma daļām attiecīgi zemāka”. Jo investīcijas būs joprojām nepieciešamas, tiesa, ne jaudu palielināšanai, bet produktivitātes un eksporta spējas stiprināšanai.
Vai kāds kontrolē „naudas spēli” pasaulē?
Situācijā, kad saspringti jālēš, kā izglābt savu biznesu, uzņēmēji tomēr atkal un atkal grib zināt – kāpēc pasaule ir nonākusi līdz “ubaga spieķim”, kāpēc slazdā ir nokļuvuši visi? Un vai ir kāda starptautiska institūcija, kas šīs “spēlītes” kontrolē? Piemēram, kāda ir Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) loma tajā? A.Strazds skaidro: katrā valstī noteicošā ir nacionālā valdība. Bet finanšu tirgi un ekonomika ir globāla. Un globālā mērogā kontrole nepastāv, jo tad jāvienojas daudzām valdībām ar dažādām interesēm. Diez vai arī turpmāk radīsies kāds globāls regulators, taču, iespējams, ka atbilstīgas institūcijas varētu rasties reģionu dalījumā. Savukārt PTO pasaulē tiek uzlūkota kā “kliba pīle”, jo arī šajā organizācijā katrs lobē savas intereses.
PVN pazemināšana turpinātu nesaprātīgu importu
A.Strazds nesaskata biznesa bēgšanas draudus pēc pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes un akcīzes paaugstināšanas. Būtiskāks apsvērums, piemēram, konkurencē ar kaimiņvalstīm ir darbaspēka izmaksas, jo gan Igaunijā, gan Lietuvā šis slogs ir mazāks. Tāpēc, viņaprāt, turpmāk “Latvija nebūs pirmā valsts, kur nāks investīcijas”.
"Nedrīkst pārmaksāt, kaulēšanās ir šīsdienas spēle."
Ģirts Rungainis
Valsts lēmumam paaugstināt PVN ir pamatojums: Latvijā pašreiz pusi no preču un pakalpojumu pieprasījuma apmierina imports. Ja pazeminātu nodokli patēriņam, joprojām tiktu veicināts imports. Tas vairs nav saprātīgi. Savukārt cits uzņēmējdarbībā būtisks apgrūtinājums – uzņēmumu ienākuma nodoklis – Latvijā ir ļoti liberāls, šajā ziņā “neredzu pamatu Latvijā reģistrēta uzņēmuma pārvietošanai uz citurieni”, atbildot uz komersantu vaicājumiem, norāda A.Strazds.
Kur ņemt naudu?
Līdzekļu pieejamība Latvijā ir samazinājusies un turpinās samazināties, uzsver Ģirts Rungainis, “IBS Prudentia” partneris. No pašreizējā kredītu kopapjoma – 16,8 miljardiem latu – optimistiskā prognoze nākamajiem gadiem ir samazinājums par 15%, tas ir, apmēram par 2,5 miljardiem. Taču, ja nerezidenti ir tik nervozi, pārvietojot naudu no Latvijas uz citām valstīm, tad iespējams arī samazinājums gandrīz par trešdaļu. Tātad sliktākajā gadījumā no Latvijas varētu aizplūst līdz 5 miljardiem latu. “Kredītu pieejamība turpinās samazināties vēl 18 līdz 24 mēnešus. Jāgatavojas tam, ka jebkuras pārfinansēšanas iespējas ir nereālas,” teic Ģ.Rungainis, kurš nodarbojas ar uzņēmumu pirkšanu un pārdošanu. Viņaprāt, izdzīvos tikai tie uzņēmumi, kuri ir rentabli īstermiņā. No uzņēmuma lieluma atkarīgs, kāds kuram ir šis “īstermiņš”, viņš precizē. Nelielam uzņēmumam ar pārdesmit tūkstošu latu apgrozījumu būtu vajadzīgs pat vienas dienas monitorings. Uzņēmējiem ir jāsargā sava skaidrā nauda, jākontrolē investīcijas, jānovērtē, vai varēs izdzīvot līdz brīdim, kad tās dos atdevi – pēc pusgada, gada. Vislabāk paniko tas, kurš paniko pirmais – ar biznesa vidē dzirdētu atziņu pajoko Ģ.Rungainis. Viņš uzskaita arī to mazumu naudas, kāda tirgū tomēr ir pieejama: kaut arī banku aktivitāte samazinās, tās izsniedz tos līdzekļus, ko atmaksā kredītņēmēji, un depozītos piesaistīto. Tirgū vēl esot arī pāris simtu miljonu latu privātkapitāla un citu fondu naudas. Tas nav daudz.
Bēgt no nepatikšanām
Uzņēmēju rīcības pakete ir izdzīvošanas jautājums. Lai saglabātu biznesu, jāizmanto visi iespējamie līdzekļi, problēmu situācijās arī runājot ar Valsts ieņēmumu dienestu, iesaka Ģ.Rungainis.
Citi speciālisti liek pie sirds risināt problēmas, nepieļaujot iestāties maksātnespējas pazīmēm, jo tad ceļa atpakaļ vairs var arī nebūt. Uz sanācijas rezultātu Latvijā cerēt liedz līdzšinējā statistika. Zvērinātu advokātu biroja “Sorainen” partneris Ģirts Rūda atgādina, ka maksātnespējas procesu norisē Latvijā kopš 1991. gada tikai 14 uzņēmumos ir veikta sanācija: “Ja sākas maksātnespējas process, par atjaunošanu aizmirstiet. Ja pienāk brīdinājums, ka neesat izpildījuši savas saistības, jācīnās no A līdz Z. Jāskatās, kā panākt vienošanos ar banku un ar kreditoriem. Risinājumi ir dažādi, sākot ar parādu un termiņu samazināšanu.” Krīžu gadījumā ieskicēt, kas notiks, nav nemaz tik viegli. Krīzes pasaulē nav vienādas. Arī Latvijā 1998. gada vai 1995. gada krīze bija savādāka un to ietekme dažāda, salīdzina speciālists. Somijā krīze 90. gadu sākumā noveda līdz ļoti būtiskam ekonomikas kritumam. Bezdarbs pieauga no 3,5 līdz 18%, 20% uzņēmumu bankrotēja, banku sektors strādāja ar zaudējumiem. Tāpēc uzņēmējiem problēmas jāsāk risināt, pirms tās vēl nav sasniegušas pēdējo stadiju. Zvērināts advokāts Gints Vilgerts piebilst: divreiz rūpīgāk jāvērtē, kā tērējat naudu. Arī viņš uzskata, ka sanācija neglābs: “Šobrīd hipotekārā problēma ir visā pasaulē. Tāpēc sanācija maziem un gandrīz vidējiem uzņēmumiem neder, nevajag lolot ilūzijas.” Gatavojoties sliktai nākotnei, uzņēmējiem jācaurlūko un jāizanalizē visi līgumi, jo tajos ir nauda un manta. Jāizvairās no neauglīgas bezgalīgas savstarpējas sarakstes un jāsāk dialogs. G.Vilgerts iesaka veikt arī maksimālā ļaunuma aplēsi, jo jebkurš strīds ir aprēķināms skaitļos. Pirms sākt tiesāties, jāaprēķina, cik šī problēma var izmaksāt ilgtermiņā.
Uzņēmējiem nebūs arī lieki pievērst uzmanību darbam ar parādniekiem, nosakot dzelžainus samaksas termiņus, samazinot darījumu apjomu.
Kas plauks pirmais?
Starptautiskā Valūtas fonda direktors Dominiks Štrauss-Kāns intervijā „BBC” izteicies, ka pasaule piedzīvo lielāko krīzi pēdējo 60–70 gadu laikā un 2009. gads būs ļoti slikts gads.
Būvniecībai, kas Latvijā ir apzīmogota kā visdramatiskākā nozare, ir arī viena labā ziņa nākotnei: tā parasti esot pirmā, kas sāk atgūties no satricinājumiem – jau pusgadu pirms ekonomikas atdzīvošanās pirmā atdzīvojas būvniecība. Ģ.Rungainis, vaicāts, kādas šajā nozarē varētu būt dzīvotspējīgās nišas, teic, ka tie ir segmenti, kas saistīti ar preču tranzītu un ražošanas attīstību. Viņš uzskata, ka kompāniju dzīvotspēju noteiks izmaksas un kvalitāte, vēl precīzāk, kvalitatīvs produkts lojāliem klientiem, bet ne cenas samazināšana.
Vēl ir labas ziņas arī tiem uzņēmējiem, kuri, izmantojot citu vājumu, nostiprināsies, arī pārpērkot zaudētāju biznesu. SIA “Daiļrade Koks” valdes priekšsēdētājs Andris Jansons līdztekus krīzes ietekmes mīnusiem min arī plusus: izejmateriālu cenu kritums, pieaugot konkurencei, darbaspēka pieejamība, iespējas pārņemt bankrotējušo firmu tirgus daļu un iespējas atrast jaunus realizācijas kanālus, piesaistīt jaunus klientus un kāpināt konkurētspēju.
