VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Ilona Lejniece
Dr.oec.
24. februārī, 2009
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Komentārs
1
1

Aizdevumu līgumi: vai lietderīgi kredīta ņēmēju "iedzīt stūrī"

Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Ja aizņēmējs godprātīgi pilda aizdevuma līguma nosacījumus, bankai nav pamata ierosināt vai piedāvāt aizņēmējam izmaiņas aizdevuma līgumā. Kaut arī bankas saviem aizdevumu ņēmējiem arvien biežāk atklāj vairākas saistības, kas aizdevumu pieteikumos sākotnēji netika norādītas, tomēr, ja aizņēmējs spēj pildīt līguma nosacījumus, tie netiek mainīti.

Kredītpolitiku - bez spēka pozīcijām

Tiklīdz aizņēmējam rodas sarežģījumi ar aizdevuma atmaksu, tiek atsevišķi izskatīts katrs gadījums un pieņemts lēmums situācijas uzlabošanai. Nereti ir nācies saskarties ar aizņēmēju un aizdevēju domstarpībām, kas izpaužas kā visai nežēlīgi nosacījumi no banku puses pret aizņēmējiem. Jāsaprot, ka tādējādi bankas nodrošinās pret iespējamiem riskiem. Bet savukārt aizņēmējs, kuru skārusi uz katra soļa skandinātā krīze, ir „iedzīts stūrī” un mēģina ar pēdējiem spēkiem tai pretoties. Vissmagāk indivīds reaģē uz finansiālo atkarību un ierobežotiem finanšu resursiem.

Nežēlastībā kritusī Aizkraukles banka ar savu agresīvo politiku pret aizņēmējiem ir izpelnījusies Patērētāju tiesību aizsardzības centra lēmumu nekavējoties pārtraukt agresīvo komercpraksi, uzspiežot neizdevīgus nosacījumus saviem kredītņēmējiem. Tas liecina par tādu bankas kredītpolitiku, kas nav balstīta nedz uz sapratni, nedz kompromisu. Banka no savas puses izmanto klasiskās spēka pozīcijas, kad aizņēmējs ir spiests pakļauties izvirzītajām prasībām.

Bet kredītiestāžu attieksme pret saviem klientiem mēdz būt dažāda. Piemēram, arī SIA „UniCredit Leasing” savus aizņēmējus rakstveidā informē par gatavību izskatīt iespēju par kredītu brīvdienu piešķiršanu disciplinētājiem klientiem laikposmā līdz trim mēnešiem, turklāt šāda iespēja tiek piedāvāta bez papildu komisijas maksas, gan, protams, pārskatot procentu likmi. Kontaktējoties ar attiecīgajiem speciālistiem, nākas secināt, ka tas ir labvēlīgs solis, neko neuzspiežot, bet informējot aizņēmējus par to, ka šāda iespēja pastāv.

"Nereti ir nācies saskarties ar aizņēmēju un aizdevēju domstarpībām, kas izpaužas kā visai nežēlīgi banku nosacījumi aizņēmējiem."

Nav noslēpums, ka Latvijā nav labas prakses, kas būtu izmantojama situācijās, kur strauji pieaug aizņēmumu nemaksātāju skaits. Nākas arī secināt, ka pašreizējā sistēma nav gatava krīzes situācijai. Tātad nepieciešami jauni uzstādījumi, jauni attiecību modeļi un nedrīkst lietot klasiskās spēka pozīcijas. Aizņēmējiem ir jāizskaidro esošā situācija, kredītlīgumu terminoloģija, abām pusēm jāvienojas par nosacījumiem, un būtu jādomā par individuālu pieeju katrai situācijai jau aizdevuma izsniegšanas stadijā, iespējami mazāk situācijas standartizējot.

Galvojums – solidāra atbildība

Saskaņā ar banku terminoloģiju galvinieks ir fiziska vai juridiska persona, kas galvo par aizņēmēja saistību izpildi, kas izriet no aizdevuma līguma. Līdz ar to tiek sastādīts galvojuma līgums, kas noslēgts ar aizdevēju un galvinieku aizņēmēja saistību nodrošināšanai saskaņā ar aizdevuma līgumu. Ja galvinieks ir parakstījis galvojuma līgumu, tas nozīmē, ka viņš uzņemas solidāru atbildību kopā ar aizņēmēju atbildēt aizdevējam par aizdevuma savlaicīgu atmaksu, kā arī par nodarītajiem zaudējumiem un tiesu izdevumiem, kas radušies aizņēmēja maksājumu kavējumu dēļ. Ja aizdevuma maksājumus kavējošam aizņēmējam ir galvojums, tad tiek izmantota līgumā paredzētā iespēja vērsties pie galvinieka. Arī Latvijas Bankas Kredītu reģistrā tiek ievadīta informācija par aizņēmēju galvinieku saistībām un to izpildes gaitu. Tas nozīmē, ka galvinieks pilnībā ir atbildīgs un ir apņēmies pilnībā segt aizdevumu, ja tā atmaksu kavē aizņēmējs.

Diemžēl jāsecina, ka ļoti daudzi sabiedrības locekļi, kas snieguši galvojumus, līgumus nemaz nav izlasījuši vai iepazinušies ar tiem pavirši. Kamēr aizdevums tiek kārtīgi maksāts un ievēroti līguma nosacījumi, problēmu nav, bet tās sāk rasties tad, kad aizdevuma maksājums tiek kavēts. Pēkšņi ir paziņojums no bankas, ka aizdevumam, par kuru ir galvots, ir radies kavējums. Bet attiecīgā persona, iespējams, pat ir aizmirsusi par galvojuma sniegšanu vai vairs nekontaktējas ar personu, kam to devusi.

Šķīrējtiesās lietas izskata ātrāk

Lai gan ir dzirdēts par netaisnīgiem līguma nosacījumiem, kas paredz, ka aizdevuma līgumos noteiktā strīdu izskatīšanas kārtība nosaka strīdu izskatīšanu šķīrējtiesā, jāatzīst, ka tomēr tāda kārtība nerada nekādas problēmas, ja aizņēmējs pilda aizdevuma līguma nosacījumus, laikus sedzot ikmēneša aizdevuma maksājumus.

Šķīrējtiesa ir no valsts neatkarīga kompetenta iestāde, kur strīdus starp aizdevēju un aizņēmēju izskata šķīrējtiesneši, kas specializējušies finanšu strīdos.

Strīdu izskatīšana šķīrējtiesā notiek ievērojami ātrāk nekā valsts tiesā, jo šķīrējtiesa nav tik noslogota kā valsts tiesa un tai nav daudzo pārsūdzības instanču. Strīdu izskatīšanas izmaksas šķīrējtiesā un valsts tiesā ir līdzvērtīgas.

Maksātnespējas procedūru koordinācija Eiropas Savienībā

Lai ieviestu maksātnespējas procedūru koordinācijas sistēmu, Eiropas Savienības Padome 2000. gada 29. maijā pieņēma Regulu par maksātnespējas procedūrām (Nr. 1346/2000), un tā stājās spēkā 2002. gada 31. maijā.

Regula attiecas gan uz fiziskām, gan juridiskām personām ar mērķi aptvert visus parādnieka aktīvus.

Šīs regulas galvenais mērķis ir radīt nosacījumus, lai puses (parādnieks un tā kreditori) nebūtu ieinteresētas pārvietot savus īpašumus vai tiesvedības procedūras no vienas dalībvalsts uz citu nolūkā izmantot labvēlīgākus apstākļus.

"Latvijā nav labas prakses, kas būtu izmantojama situācijās, kad strauji pieaug aizņēmumu nemaksātāju skaits."

Šīs regulas normas ir tieši piemērojamas visās dalībvalstīs, izņemot Dāniju, un personas uz tām var balstīties tieši nacionālajās tiesās. Regulas normas netiek piemērotas apdrošināšanas sabiedrībām un kreditēšanas un investīciju iestādēm.

Regula nosaka kopīgas normas, kas attiecas uz tiesu kompetenci, lēmumu atzīšanu un piemērojamo likumu, kā arī obligāto procedūru koordināciju, kuras tiks uzsāktas vairākās dalībvalstīs.

Regula tiek piemērota maksātnespējas procedūrām, kam ir šādi elementi:

  • maksātnespējas procedūru kolektīvais raksturs - visu kreditoru tiesības tiek pārbaudītas vienlaikus un līdz ar to tiek atcelta individuālu procesu ierosināšana;
  • parādnieka maksātnespējas fakta konstatācija par to, ka viņam nav iespējams nokārtot savas finansiālās saistības;
  • parādnieka pilnvaru pārtraukšana - viņa pilnvaras pārvaldīt savus īpašumus tiek ierobežotas, un tās kontrolē administrators;
  • administratora nozīmēšanas veidi.

Maksātnespējas procedūras uzsākšanai kompetentas ir to dalībvalstu tiesas, kuru teritorijā atrodas „parādnieka galveno interešu centrs”. Komercsabiedrībai tas nozīmē tās juridisko adresi.

Īpašumu likvidācijai citā dalībvalstī vēlāk tomēr iespējams uzsākt papildu procedūras. Jebkuras šādas procedūras sekas nosaka tās dalībvalsts likums, kurā uzsāktas maksātnespējas procedūras.

Regulas rīkojums paredz, ka vairākās dalībvalstīs uzsāktās procedūras tiek savstarpēji koordinētas, īpaši nozīmīgu lomu ierādot aktīvai sadarbībai starp dažādiem administratoriem.

Jebkurš lēmums, kuru galvenās procedūras lietā pieņēmusi vienas dalībvalsts kompetenta tiesa, bez papildu pārbaudes nekavējoties tiek atzīts pārējās dalībvalstīs.

Tagad, kad daudzām juridiskām un privātpersonām rodas grūtības ar parādsaistību kārtošanu, nereti tiek taujāts pēc citu Eiropas valstu pieredzes. Tādēļ turpmāk nedaudz par kreditoru un debitoru attiecību kārtošanas kārtību Austrijā un Somijā.

Kā fizisku un juridisku personu parādsaistības kārto Austrijā

Ja Austrijā parādsaistību kārtošanas procedūras laikā netiek noslēgts piespiedu mierizlīgums, tad parādsaistību kārtošanai izmanto parādnieka mantu. Parādu likvidēšanas iespēja ir arī maksājumu plāna sastādīšana vai kā palīglīdzeklis - kompensācijas procedūra. Maksājumu plāns ir īpašs piespiedu mierizlīguma veids. Galvenā atšķirība ir tā, ka šajā gadījumā likumā nav noteikta minimālā kvota un maksimālais pieļaujamais samaksas termiņš ir septiņi gadi. Lai maksājumu plānu pieņemtu, nepieciešama tāda paša kreditoru vairākuma piekrišana kā attiecībā uz piespiedu mierizlīgumu un mierizlīgumu.

"Ja Austrijā parādsaistību kārtošanas procedūras laikā netiek noslēgts piespiedu mierizlīgums, tad parādsaistību kārtošanai izmanto parādnieka mantu."

Ja kreditori nepiekrīt maksājumu plānam, tad tiesai jālemj par parādnieka iesniegumu veikt kompensācijas procedūru, atbrīvojot parādnieku no atlikušajiem parādiem. Šajā gadījumā kreditoru piekrišana nav nepieciešama. Parādu segšanai tiek ieskaitīta ienākumu apķīlājamā daļa. Parādniekam jācedē attiecīgie (algas) prasījumi uz septiņiem gadiem kreditoru pilnvarotai personai. Procedūra ir veiksmīga, ja parādnieks, pamatojoties uz ieņēmumiem, kompensācijas procedūras trijos gados var apmierināt vismaz 50% vai septiņos gados vismaz 10% no kreditoru prasījumiem. Tad tiesa paziņo, ka kompensācijas procedūra ir pabeigta un ar nolēmumu atbrīvo parādnieku no atlikušajiem parādiem. Ja pēc septiņu gadu termiņa samaksa nav veikta, tad tiesa ar nolēmumu tomēr var atbrīvot parādnieku no atlikušajiem parādiem, nolēmumu atlikt vai arī pagarināt kompensācijas procedūru ne vairāk par trim gadiem.

Mierizlīguma process dod iespēju sanēt uzņēmumu, kam ir parādi, ar kreditoru vairākuma lēmumu atlaižot daļu parādu, ja parādnieks divu gadu laikā samaksā vismaz 40% no kreditoru prasījumiem.

Parādnieks var mēģināt veikt arī uzņēmuma ārpustiesas sanāciju. Tomēr, salīdzinot ar tiesas procesu, šajā gadījumā neizdevīgi ir tas, ka parādniekam jāvienojas ar visiem kreditoriem un nav iespējams pārbalsot atsevišķus kreditorus, kas nepiekrīt lēmumam. Turklāt parādnieka pienākums ir 60 dienu laikā iesniegt maksātnespējas pieteikumu, ja pastāv priekšnoteikumi bankrota procesa uzsākšanai.

Lai novērstu maksātnespēju ar uzņēmuma savlaicīgu sanāciju, pastāv arī iespēja veikt uzņēmuma reorganizāciju saskaņā ar likumu par uzņēmumu reorganizāciju. Priekšnoteikums ir reorganizācijas nepieciešamība, bet ne maksātnespēja. Uzņēmumu reorganizēt nepieciešams tad, ja tas nepareizas saimnieciskās virzības dēļ ir tiktāl apdraudēts, ka ilgtspējīgas darbības turpināšanai nepieciešams veikt noteiktus pasākumus.

Kā privātpersonas parādu dzēš Somijā

Somijā parādu dzēšanu var pieprasīt tikai fiziska persona. Parādu dzēšanas process var tikt izmantots tādu parādu dzēšanai, kas saistīti ar jau pārtrauktu saimniecisko darbību.

Lai uzsāktu parādu dzēšanu, nepieciešams, lai debitors ir maksātnespējīgs un nespēj ievērojami uzlabot savu maksātspēju, lai nolīdzinātu savus parādus. Jāņem vērā arī maksātnespējas iemesli (tostarp slimība, bezdarbs), kopējā parāda summa un debitora maksātspēja.

Parādu dzēšanu var pieprasīt arī saimniecisku darbību veicoša privātpersona, un to nosaka zināmas prasības. Pirmām kārtām nedrīkst būt likumdošanā noteiktu šķēršļu parādu dzēšanas procedūrai (piemēram, kriminālas darbības rezultātā radušies parādi vai parādu uzkrāšana skaidri redzamas nolaidības dēļ).

Par parādu dzēšanas procedūras uzsākšanu paziņo debitoram un kreditoriem. Ziņošanu veic tiesa, ja vien to neuzliek par pienākumu likvidatoram. Tiesai ir jāziņo par parādu dzēšanas procedūras uzsākšanu arī tiesu izpildītāju iestādēm gan debitora dzīvesvietā, gan pašvaldībā, kur atrodas nekustamais īpašums.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU