Vajadzīgs hipotekārās kreditēšanas regulējums!

Dienā, kad Saeima pieņēma grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), Eiropas mājā pie apaļā galda tikās diskusijas dalībnieki – kredītņēmēju, banku un nebanku kredītdevēju, kā arī patērētāju interešu aizstāvji. Tas bija viens no pirmajiem mēģinājumiem tik daudzveidīgu interešu pārstāvju starpā runāt un diskutēt par kredītu problēmām un to risinājumiem no patērētāju aizsardzības skatu punkta.

Viena pagale nedeg

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) direktore Baiba Vītoliņa iepazīstināja ar statistiku, kas apstiprina: patērētāju sūdzību skaits par finanšu pakalpojumiem pieaug. Salīdzinājumam – 2007. gadā bija tikai 34, 2008. gadā – 106, turpretī šogad vien līdz 20. maijam PTAC saņemti jau 142 iesniegumi par kredīta devēju rīcību un netaisnīgiem līguma noteikumiem, to vidū 120 iesniegumi par kredītiestādēm un to meitasuzņēmumiem, bet 22 iesniegumi par nebanku sektoru.

B. Vītoliņa piebilst, ka ne vienmēr taisnība ir bijusi patērētājam – viņš pats nereti nav pietiekami uzmanīgi izlasījis līgumu vai nav to pilnībā izpratis. Tomēr PTAC pieņemtie 30 lēmumi pret kredītdevējiem liecina, ka vaina nav meklējama tikai patērētāju zemajā finanšu izglītības līmenī. Dažkārt arī naudas aizdevēji ir snieguši nepatiesu informāciju vai noklusējuši kādus papildu nosacījumus. B. Vītoliņa šādu bankas rīcību apzīmē ar angļu valodas vārdu „misselling” – tas nozīmē, ka cilvēkam tiek stāstīts kas cits, nekā viņam tiek pārdots patiesībā.

Negodīga komercprakse

PTAC pieredze liecina, ka visbiežāk cilvēki ir neapmierināti ar procentu likmes paaugstināšanu, netaisnīgiem līguma noteikumiem, kredītdevēju rīcību, kad formālu iemeslu dēļ tiek lauzts kredīta līgums. Problēmgadījumi liecina par kredītdevēju agresīvo komercpraksi, ko tie mēdz īstenot pretēji Negodīgas komercprakses aizlieguma likumam.

„Kredītprocentu likmes izmaiņu iemesliem jābūt pamatotiem un jābūt norādītiem līgumā,” norāda B. Vītoliņa, minot nepamatotus iemeslus procentu likmju izmaiņām, piemēram, ja patērētājam samazinājušies ienākumi, pasliktinājusies kredīta devēja finansiālā situācija, samazinājusies nekustamā īpašuma tirgus vērtība, patērētājs nav pieļāvis būtisku līguma pārkāpumu.

"Dažkārt naudas aizdevēji ir snieguši nepatiesu informāciju vai noklusējuši kādus papildu nosacījumus."

Nereti kredītlīgumos ir iekļauti netaisnīgi līguma noteikumi, kas ietver: nesamērīgi lielu līgumsodu, šķīrējtiesas klauzulas, pārāk plašas tiesības vienpusēji mainīt procentu likmi vai citas izmaksas, pārāk plašas tiesības vienpusēji atkāpties no līguma vai piemērot līgumsodu, zaudējumu atlīdzību kredīta pirmstermiņa atmaksas gadījumā un citus pret patērētājiem netaisnīgus punktus.

Daži PTAC vadītājas nosauktie netaisnīgie līguma noteikumi:

• “Par maksājuma grafikā noteikto maksājuma atmaksas termiņu un apmēru neievērošanu aizņēmējam ir pienākums maksāt līgumsodu trīs procentu apmērā no termiņā nesamaksātās summas par katru kavējuma dienu.”
• “Aizdevējam ir tiesības pieprasīt, lai aizņēmējs pirms kredīta atmaksas pēdējā datumā atmaksā kredītu, ja samazinājusies aizņēmēja spēja atmaksāt kredītu.”
• “Aizņēmējs apņemas bez aizdevēja rakstiskas piekrišanas neveikt nekādas darbības, kuru rezultātā var pasliktināties aizņēmēja finansiālais stāvoklis un mazināties viņa spējas atmaksāt kredītu.”
• “Banka ir tiesīga vienpusēji paaugstināt procentu pievienoto likmi, ja kredīta ņēmēja bruto ienākumi ir samazinājušies vairāk par 20%, salīdzinot ar stāvokli līguma noslēgšanas brīdī.”

Šie ir tikai daži no reāliem banku līgumu piemēriem, ko PTAC atzinis par patērētāju tiesību pārkāpumiem. Turklāt, ko lai dara patērētājs, ja kredītdevējs nemaz neļauj iznest līgumprojektu no bankas, lai konsultētos ar juristu, jautā Latvijas Kredītņēmēju apvienības pārstāvis Ainārs Gorenko.

Aizsargās hipotekāro kredītu ņēmējus

Viens no risinājumiem ir PTAL grozījumu pieņemšana, lai nodrošinātu hipotekāro kredītu ņēmēju stingrāku aizsardzību.

PTAL grozījumi nosaka, ka tiem hipotekāro kredītu ņēmējiem, kuri ievēros līguma nosacījumus, bankas turpmāk nedrīkstēs pieprasīt nepamatotus maksājumus. Svarīgi, ka turpmāk arī ķīlas devēji un kredīta galvotāji šī likuma ietvaros tiks sargāti pret nesamērīgām banku prasībām. B. Vītoliņa uzsver, ka līdz šim šāds punkts netika piemērots. Tāpat patērētājam par līguma nepildīšanu vairs nevarēs uzlikt neproporcionāli lielus sodus vai kompensācijas. Par būtisku līguma pārkāpumu šī likuma izpratnē tiks uzskatīta kredīta atmaksas vai procentu maksājumu kavēšana ilgāk par 60 dienām vai biežāk kā trīs reizes gada laikā, katru reizi ilgāk par 30 dienām, kā arī kredīta neizmantošana līgumā paredzētajam mērķim, informē Saeimas preses dienests.

"Ko lai dara patērētājs, ja kredītdevējs nemaz neļauj iznest līgumprojektu no bankas, lai konsultētos ar juristu?"

Vēl PTAL grozījumos noteikti ierobežojumi vienpusēji atkāpties no kredītu līgumiem, kas nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku; paredzēts kredītdevēja pienākums izskatīt patērētāja priekšlikumus par kredīta atmaksas termiņa atlikšanu vai valūtas maiņu un sniegt patērētājam rakstveida atbildi 30 dienu laikā; aizliegums prasīt maksu par nekustamā īpašuma pārvērtēšanu.

Jāpiebilst, ka likuma izmaiņas paredz arī vairākus grozījumus PTAC darbībā, piemēram, PTAC lēmumus varēs pārsūdzēt uzreiz Administratīvajā tiesā.

Vienprātības nav

Lai gan grozījumi PTAL trešajā, galīgajā lasījumā tika pieņemti, 80 deputātiem balsojot „par” un vienam deputātam atturoties, apaļā galda diskusijas laikā, kurā tikās dažādas intereses pārstāvoši nozares profesionāļi, par PTAL grozījumu pamatotību vienprātība nevaldīja.

Piemēram, Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons norāda, ka Latvijā „vienā grozā tiek samesta visa problemātika, kura izriet no jēdziena “patērētājs””. Viņš norāda, ka „hipotekāro kredītu nedrīkst uzskatīt par patēriņa kredītu, ko regulē ar Patērētāju tiesību aizsardzības likumu. Nekur pasaulē nav tā, ka 20 gadu laikā nemainās hipotekāro kredītu procentu likme. Risinājums būtu steidzami uzsākt un sagatavot atsevišķu likumu par hipotekāro kreditēšanu, kur varētu paredzēt specifiskos noteikumus”. T. Tverijons min Norvēģijas piemēru, kur bankai ir tiesības ne biežāk kā divreiz gadā vienpusīgi mainīt procentu likmi atkarībā no reālo resursu cenas: „Ja cilvēks ņem kredītu uz 20 gadiem, viņam jābūt gatavam, ka kredītu procentu likme var mainīties ļoti lielā amplitūdā atkarībā no valsts finanšu situācijas.”

"Hipotekāro kredītu nedrīkst uzskatīt par patēriņa kredītu, ko regulē ar Patērētāju tiesību aizsardzības likumu."

Savukārt zvērinātu advokātu biroja “Sorainen Law Office” pārstāvis Jānis Līkops ieskicē vienu no iespējamiem tuvākās nākotnes problēmjautājumiem, proti, šā gada 1. jūlijā stāsies spēkā grozījumi PTAL, kas nosaka galvotāju un ķīlas devēju aizsardzību pret nesamērīgām banku prasībām. Bet kas notiks ar tiem galvojumiem, kas izsniegti līdz šim? J. Līkops jautā, vai šie galvotāji nevērsīsies tiesā, tostarp Satversmes tiesā.

Atbilde uz šo jautājumu radīsies vien pēc minēto PTAL grozījumu spēkā stāšanās. Diskusijas laikā speciālisti, uzklausot dažādos viedokļus, secināja, ka jāgatavo vēl arī citi normatīvo aktu projekti, kuros būtu pārstāvētas gan kredītdevēju, gan patērētāju intereses un kas aptvertu arī līdz šim neregulētus jautājumus. Piemēram, nebanku kreditēšanas industrijas pārstāvis Jānis Tutāns domā: „Ja Patērētāju tiesību un aizsardzības centrs aizstāv visus patērētājus, tad jāskatās, lai ļaunprātīgam kredītņēmējam ir ierobežojumi.”

Jāpiebilst, ka no nākamā gada 12. maija Latvijā būs jāievēro arī Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas par patēriņa kredītlīgumiem (t.s. jaunās Patēriņa kredītlīgumu direktīvas) prasības. Pērnā gada septembrī Ekonomikas ministrijā tika izveidota darba grupa direktīvas prasību pārņemšanai Latvijas nacionālajos tiesību aktos.

„Jāatrod vidusceļš,” par kredītņēmēju un kredītdevēju interešu sabalansēšanu rezumēja arī B. Vītoliņa, norādot, ka „arī patērētājs nav ieinteresēts, lai bankas kļūtu maksātnespējīgas”.