NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
15. aprīlī, 2009
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Problēma
17
17

Kredītsaistības nevar izgaist!

Publicēts pirms 15 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

FOTO: Boriss Koļesņikovs, LV

Ne viens vien Latvijas iedzīvotājs, iespējams, itin labi atceras, kā bankas un citas finanšu kompānijas vēl pavisam nesen aktīvi piedāvāja visdažādākos kredītus. Tie, kuri ļāvās kredītiestāžu vilinājumam un līdz galam neizvērtēja savas iespējas aizņēmumu atmaksāt, nu attapušies neapskaužamā situācijā.
Un kā gan ne, ja līdztekus vispārējā taupības režīma izraisītajam algas samazinājumam vai pat darba zaudējumam nākas bezspēcīgi noraudzīties banku izmisīgajā cīņā par savu peļņu – daža laba aizdevumu iestāde īstermiņa kredītproduktu likmes paaugstinājusi teju pat par 8%, kredītu atmaksas problēmu padarot vēl sarežģītāku.

Neapzinās savu atbildību

Tajā pašā laikā tikai neliela daļa iedzīvotāju apzinās kredītsaistību nepildīšanas sekas. Kredītu menedžmenta kompānijas “Paus Konsults” un pētījumu kompānijas “GfK Baltic” martā veiktā Latvijas iedzīvotāju interneta aptauja, kuras mērķis bija noskaidrot cilvēku zināšanas par kredītsaistību nepildīšanas sekām, liecina, ka 70% respondentu domā – viņi šīs sekas apzinās. Taču atbilžu dziļāka izpēte atklāj, ka visas faktiskās hipotekārā kredīta, auto līzinga un īstermiņa kredītsaistību nepildīšanas sekas var nosaukt tikai 6% aptaujas dalībnieku. Liela daļa neapjauš, ka hipotekārā kredīta un auto līzinga parādsaistības neaprobežojas ar ķīlas vērtību vien.

Tomēr visvieglprātīgāk, kā jau varēja gaidīt, kredītņēmēji izturas pret īstermiņa saistībām – viņi neapzinās, ka to nepildīšanas gadījumā sekas ir tādas pašas kā attiecībā uz ilgtermiņa saistību nepildīšanu.

Kaut arī aptaujātie uzrāda visumā vājas zināšanas par kredītsaistību nepildīšanu, lielākā daļa no viņiem apjauš kredītsaistību nepildīšanas ietekmi uz tautsaimniecību, proti, to, ka kredītu nemaksātāju dēļ samazinās kredītu pieejamība un visiem kļūst dārgāki banku pakalpojumi.

“Pētījums atklāj ļoti interesantas kopsakarības – aptaujāto pašnovērtējums par savām zināšanām nesakrīt ar realitāti par kredītu nemaksāšanas sekām. Domāju, ka šis pētījums rosinās sabiedrībā jaunu diskusiju – par to, kāda ir kredītņēmēja atbildība par savu rīcību un vai nezināšana atbrīvo no atbildības,” teic “GfK Baltic” direktore Iluta Skrūzkalne.

Lielākais cietējs – galvotājs

Sekas par aizdevuma atmaksas nepildīšanu ir vienlīdz nopietnas gan hipotekārā kredīta un auto līzinga, gan īstermiņa kredīta un nomaksas gadījumā. Ja aizņēmējs vai aizņēmēja galvotājs ir pieļāvis maksājuma kavējumu, kas pārsniedz 60 dienas, un nav spējis panākt vienošanos ar kreditoru par aizdevuma summas atlikšanu, parādnieks un galvotājs tiek iekļauti Latvijas Bankas un parādu piedziņas kompānijas parādnieku sarakstā (piemēram, www.risk.lv). Tas cilvēkam var apgrūtināt vai pat liegt iespēju turpmāk saņemt jaunu kredītu. Turklāt parādnieku sarakstos iekļūst ne tikai aizņēmēji, kas kavē maksājumus, bet arī viņu galvotāji.

"Visvieglprātīgāk kredītņēmēji izturas pret īstermiņa saistībām – viņi neapzinās, ka to nepildīšanas gadījumā sekas ir tādas pašas kā attiecībā uz ilgtermiņa saistību nepildīšanu."

Parādnieka statuss saglabājas, un tiesu izpildītājs vai kredītu menedžmenta kompānija turpina parādu piedzīt, līdz kredītsaistības tiek segtas visā pilnībā. Parādnieks arī vairs nevar brīvi rīkoties ar savu kontu – to kontrolē tiesu izpildītāji.

“Iedzīvotājiem, kuri nonākuši kredītsaistību izpildes grūtībās, vajadzētu pieņemt realitāti – uzņemtās saistības būs jāpilda. Es noteikti ieteiktu nākt un risināt radušās problēmas ar kredītu menedžmenta uzņēmumu. Mēs varam palīdzēt tikai tad, ja cilvēks pats ir ieinteresēts savu problēmu risināšanā un gatavs sadarboties,” uzsver “Paus Konsults” pārstāve Juta Bērziņa.

Reāli stāsti

Portāla „LV.LV” aptaujātie kredītiestāžu parādnieki visi kā viens norāda: pašreizējā situācijā vajadzētu ar likumu bankām aizliegt palielināt kredītu procentu likmes.

“Tā kā piederu pie cilvēkiem, kam līdz algas dienai aizvien pietrūkst dažu latu, pirms pusotra gada nolēmu noformēt 450 latu patēriņa kredītu,” stāsta Sanita. “Redzot, ka kredītu veiksmīgi tērēju, bet algas dienās manā kontā tiek ieskaitīta pieklājīga naudas summa, banka piedāvāja aizdevuma summu palielināt līdz divarpus tūkstošiem latu, bet vēl pēc pusgada – līdz teju četriem tūkstošiem latu. Piekritu. Tagad, kad mana alga sarukusi par 15%, banka kredītprocentu likmi paaugstinājusi par 4 procentiem. Protams, šāds nosacījums bija ietverts ar banku noslēgtajā līgumā, bet uzskatu, ka pašreizējos apstākļos no bankas puses tā ir nekaunīga patvaļa. Bail pat iedomāties, kas notiks, ja pēkšņi zaudēšu darbu.”

"Kredītiestāžu parādnieki norāda: pašreizējā situācijā vajadzētu ar likumu bankām aizliegt palielināt kredītu procentu likmes."

Ingas stāsts ir līdzīgs: “Pagājušā gada rudenī viens no Rīgas lielveikaliem uzsāka plašu reklāmas kampaņu, piedāvājot kredītkarti ar divu tūkstošu latu kredītu un tobrīd it kā izdevīgiem aizņemšanās nosacījumiem. Bet jau pēc trim mēnešiem, kad aizdevumu biju krietni patērējusi, banka kredītprocentu likmi pēkšņi paaugstināja par 8 procentiem. Tagad nespēju iedomāties, cik mēnešu vai pat gadu garumā izstiepsies kredīta atdošanas laiks un cik lielu summu man nāksies samaksāt procentos, jo mani ienākumi krīzes dēļ ir krietni samazinājušies.”

Kredīta nemaksāšanas sekas

Ja nemaksā hipotekāro kredītu,

  • tiesu izpildītāji atsavina ieķīlāto īpašumu un pārdod to izsolē, nosakot sākumcenu atbilstoši tirgus vērtībai;
  • ja neizdodas īpašumu pārdot par summu, kas sedz kredītsaistības, ar tā pārdošanu nekas nebeidzas;
  • parādniekam sastāda ikmēneša atmaksas grafiku par atlikušo parāda daļu;
  • tiesu izpildītājs var vērsties pret parādnieka vai tā galvotāja mantu un citiem ienākumiem;
  • tiesu izpildītājs ir tiesīgs parādnieka darba devējam likt ieturēt naudas līdzekļus no ikmēneša atalgojuma un pārskaitīt tos tiesu izpildītājam, līdz visa parāda summa pret aizdevējiestādi tiek dzēsta;
  • ja parādnieka vai galvotāja īpašumā nonāk kāds cits īpašums, tas var tikt konfiscēts;
  • tiesu izpildītāju pakalpojumus apmaksā parādnieks.

Ja nemaksā auto līzingu,

  • pārņemto automašīnu cenšas pārdot, nosakot cenu atbilstoši tirgus vērtībai;
  • ja automašīnu pārdod par cenu, kas nesedz visu nenomaksāto līzinga vai aizdevuma summu, – aizņēmējam jāturpina maksāt;
  • parāda kopējā summā iekļauj izmaksas par auto pārņemšanu un parāda piedziņas procesu;
  • tiesu izpildītājs ir tiesīgs apķīlāt un pārdot parādnieka vai tā galvotāja mantu (kustamo, nekustamo īpašumu u.c.), kā arī piedzīt parādu no ienākumiem;
  • tiesu izpildītājs ir tiesīgs parādnieka darba devējam likt ieturēt naudas līdzekļus no ikmēneša atalgojuma un pārskaitīt tos tiesu izpildītājam, līdz visa parāda summa pret aizdevējiestādi tiek dzēsta.

Ja neatmaksā īstermiņa kredītproduktus (nomaksu, kredītlīniju, patēriņa kredītu u.c.),

  • sekas ir līdzīgas ilgtermiņa kredītsaistību nepildīšanas gadījumiem;
  • parādnieks iekļūst Latvijas Bankas un parādu piedziņas kompāniju parādnieku sarakstos;
  • tiek uzsākts piedziņas process pret parādnieku un viņa galvotāju;
  • ja netiek saņemta parāda atmaksa, parāda lietai esot parāda piedzīšanas statusā, tiek iesniegta prasība tiesā;
  • tiesu izpildītājs ir tiesīgs apķīlāt parādnieka īpašumā esošos īpašumus un bloķēt kontus visās Latvijas bankās līdz pilnīgai saistību izpildei.
Labs saturs
17
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI