Publicēts pirms 15 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Līdz izsolei nonāk tikai tā parādnieka manta, no kuras var gūt reālus ienākumus.
FOTO: Boriss Koļesņikovs, LV
Tiesu izpildītājs šodien piedziņu vispirms vērš uz vērtīgākajām lietām – nekustamo īpašumu (zemi, dzīvokļiem, mājām), automašīnām, noguldījumiem kredītiestādēs un kārtējiem parādnieka ienākumiem – un tikai tad vērtē, vai parādniekam ir vēl kāda vērtīga kustamā manta. Par to var pārliecināties arī tiesu izpildītāju mājaslapā www.lzti.lv izsoļu sludinājumu bāzē. Te ir vidēji 20 lappuses, kurās piedāvā iegādāties simtiem nekustamo īpašumu, un tikai dažos sludinājumos ceturtdaļlappusē piedāvā kustamās mantas.
Mantu sarakstu, pret kurām nav vēršama parādu piedziņa, nosaka Civilprocesa likuma 1. pielikums. Tiesu izpildītāji gan uzskata, minētais pielikums vairāk uztverams kā vēsturiski norādījumi, ko mūsdienās izmanto maz – ir mainījušies laiki, lietu vērtība un arī tiesu izpildītāju darbība. Agrāk viņi parādnieka mājās saskaitīja pat karotes un paņēma visas liekās. Tagad tiek paņemtas tikai tās lietas, kuru pārdošana var dot reālus ienākumus. Tiesu izpildītājam nav nekādas jēgas ņemt trīs sudraba karotes, jo to pārdošanai būs jārīko izsole, kas vispirms jāizsludina utt. „Tiesu izpildītāji neko neņem tikai ņemšanas pēc, bet gan domājot, kā atgūt naudu piedzinējam,” saka G. Hmeļevskis. Tomēr teorētiski parādu piedziņa ir vēršama arī uz dažādām mantām un priekšmetiem, kas pieder parādniekam vai ir viņa daļa kopīpašumā.
Civilprocesa likuma 1. pielikums nosaka, ka piedziņai nepakļaujas:
1. Mājas iekārtas un mājturības priekšmeti, apģērbs, kas nepieciešams parādniekam, viņa ģimenes locekļiem, kā arī personām, kuras atrodas viņa apgādībā: 1) ikdienā valkājamais nepieciešamais apģērbs, apavi un veļa; 2) gultas piederumi, gultas drēbes un dvieļi; 3) virtuves un galda piederumi, kas nepieciešami ikdienas lietošanai; 4) mēbeles — pa vienai gultai un krēslam katrai personai, kā arī viens galds un viens skapis uz ģimeni; 5) visi bērnu piederumi.
„Tiesu izpildītājiem ir tiesības ienākt parādnieka mājās un skatīties, kas ir skapjos un kumodēs, bet dzīvē pašlaik tā notiek ļoti reti. Paskatieties paši savos dzīvokļos: kas tajos ir tik vērtīgs, lai rīkotu izsoli un mantai atrastos pircējs? Tomēr tiesu izpildītājs var pārdot mantu kopumu – piemēram, televizoru, veļasmašīnu un datoru, ja vien tas nav bērna dators,” skaidro G. Hmeļevskis. Līdzīgi ir arī ar apģērbu – neskaitīs tiesu izpildītājs bikšeles vai uzvalkus, bet var tomēr paņemt dārgu, ekskluzīvu kažoku, uzskatot, ka bez tā var iztikt. Visticamāk, pēc kažoka tiesu izpildītājs dosies tad, ja aizdevējs norādīs: jā, es zinu, ka parādniekam tāda manta ir, un tas varētu līdzēt mazināt parāda summu. Tomēr mūsdienās nav jābaidās, ka tiesu izpildītājs paņems ceturto tabureti un gultu. Kur tad lai viņš šo guvumu liek?
"Tagad tiesu izpildītājs paņem tikai tās lietas, kuru pārdošana var dot reālus ienākumus."
2. Mājās esošie pārtikas produkti tādā daudzumā, kāds nepieciešams parādnieka un viņa ģimenes locekļu uzturēšanai triju mēnešu laikā.
Šodienas prakse liecina: tiesu izpildītāji no parādnieka mājām neiznes ne kartupeļu maisus, ne ievārījumu burkas. „Ne savā praksē, ne citu tiesu izpildītāju izsludinātajās izsolēs neesmu redzējis, ka no parādnieka mājas būtu paņemta pārtika,” saka G. Hmeļevskis.
3. Nauda mēneša minimālās algas apmērā uz parādnieku, katru viņa ģimenes locekli un apgādībā esošu personu.
Parādnieka nauda, kā zināms, ir viens no tiesu izpildītāju „trumpjiem” – tas ir reāls ieguvums aizdevēja labā. Tomēr tieši ar naudas līdzekļiem ir vissarežģītākā situācija: ir dzirdēts, ka parādnieki vaino tiesu izpildītāju klajā nežēlībā – viņi atņemot pat bērnu pabalstus, neatstājot kontā ne santīma utt. Tādēļ – par visu pēc kārtas.
Tiesu izpildītājam patiešām ir tiesības uz parādnieka iekrājumu vai kārtējo ienākumu piedziņu. Ja tiesu izpildītājs skaidru naudu atrod mājās, viņš var no tās noskaitīt vienu minimālo mēnešalgu un atstāt to parādniekam, bet pārējo paņemt. Te parādniekam laiks aizstāvēt savas tiesības: viņam jānorāda tiesu izpildītājam, ka nauda paredzēta arī ģimenes locekļiem un apgādībā esošajām personām. Un tiesu izpildītājam ir pienākums naudu minimālās mēnešalgas apmērā atstāt arī katram no viņiem.
Ja parādniekam ir noguldījums bankā, tiesu izpildītājs izmantos Civilprocesa likuma 599. panta 3. daļu, kas nosaka: no šīs naudas jāatstāj tikai viena minimālā mēnešalga. Šai gadījumā nav nozīmes ne apgādājamo, ne ģimenes locekļu skaitam. Kontā noguldītā nauda ir katras konkrētas personas īpašums, un to nedala ar bērniem, vīru vai vecmāmuļu.
Atšķirīgas likumu interpretācijas parādniekam un tiesu izpildītājam iespējamas par atvilkumiem no algas, pensijas, bezdarbnieka un slimības pabalsta, kā arī mācību iestādes audzēkņa stipendijām. Civilprocesa likuma 594. pants nosaka, ka uzturlīdzekļu piedziņas lietās nepilngadīgu bērnu uzturam vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas labā parādniekam ik mēnesi var atstāt tikai pusi no minimālās mēneša darba algas. Tikpat var atstāt arī citos uzturlīdzekļu piedziņas gadījumos, atlīdzinot zaudējumus sakarā ar personisku aizskārumu, kura rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve, vai, atlīdzinot zaudējumu, kas nodarīts, izdarot noziegumu. Pārējos piedziņu veidos, ja likumā nav noteikts citādi, parādniekam var atņemt vien 30 procentus no minimālās algas. Ja piedziņa uz darba samaksu tiek vērsta pēc vairākiem izpildu dokumentiem, darbiniekam katrā gadījumā jāsaglabā darba samaksa un tai pielīdzinātie maksājumi 50 procentu apmērā, izņemot uzturlīdzekļu piedziņu nepilngadīgam bērnam vai Uzturlīdzekļu garantijas fondam. Ieturējumu apmēru no darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem aprēķina no summas, kas parādniekam jāsaņem pēc nodokļu samaksas.
Savukārt Darba likums nosaka, ka minimālā alga pēc atvilkumiem tomēr jāsaglabā. Te nu katra puse var sākt izmantot un aizstāvēt savas tiesības, un praktiķi piekrīt: likumos ir pretrunas. Tā kā Civilprocesa likums tiesu izpildītājiem dod lielāku rīcības brīvību, viņiem ir tiesības to izmantot – mēģināt paņemt no parādnieka vairāk, nekā to pieļauj Darba likums. Savukārt parādniekam ir tiesības prasīt tiesu izpildītājam minimālo algu kontā tomēr atstāt, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 1. pielikuma 3. punktu, kas nosaka: parāda piedziņa nav vēršama pret naudu mēneša minimālās algas apmērā uz parādnieku, katru viņa ģimenes locekli un apgādībā esošu personu.
Var izveidoties situācija, ka tiesu izpildītājs ietur arī daļu no parādnieka kārtējiem ienākumiem bankas kontā – ne tikai no darba algas. Tiesu izpildītājs dod rīkojumu bankai, kurā ienāk parādnieka nauda, un banka to no parādnieka konta noņem.
"Pagaidām likumā nav teikts, ka piedziņu nedrīkst vērst pret maternitātes pabalstu vai vecāku pabalstu, tomēr tuvākajā laikā gaidāmi likuma grozījumi."
Kas jāievēro parādniekam? Pirmkārt, neslēpties un nebēgt, bet tieši otrādi – nekavējoties sazināties ar tiesu izpildītāju, tikko viņš paziņojis par iespējamu ieturējumu no ienākumiem. Jau pirms pirmā ieturējuma parādniekam jādodas pie tiesu izpildītāja un jānorāda, kāda nauda kontā ienāk un kuru aiztikt nedrīkst. Civilprocesa likuma 596. pants nosauc summas, uz kurām nevar vērst piedziņu. Tās ir:
Pagaidām likumā nav teikts, ka piedziņu nedrīkst vērst pret maternitātes pabalstu vai vecāku pabalstu, tomēr tuvākajā laikā gaidāmi likuma grozījumi, kas paredz vēl virkni pabalstu, pret kuriem nedrīkstēs vērst parādu piedziņu pilnā apmērā. Civilprocesa likuma grozījumu projekts paredz, ka, vēršot piedziņu uz pensijām, maternitātes pabalstu, paternitātes pabalstu, vecāku pabalstu un sociālajiem pabalstiem, būs piemērojami noteikumi par piedziņas vēršanu uz darba samaksu, ievērojot pensiju likumos un citos likumos noteiktos ieturējumu ierobežojumus.
Ja ir noticis tā, ka parādnieks nav laikus paziņojis, kas ir viņa ienākumi, un no bankas konta atskaitītas tās summas, kuras ņemt nedrīkst, parādniekam nevis jāplēš mati un jāzākā tiesu izpildītājs, bet gan jādodas pie viņa un jāpierāda, ka šī nauda jāatskaita atpakaļ. Visticamāk – tā arī notiks: nauda tiks pārskaitīta uz kontu. „Pats galvenais – parādniekam visi prasījumi un norādījumi jāiesniedz rakstiski divos eksemplāros: abus paraksta abas puses, un katrai paliek viens pierādījums,” uzsver Latvijas Kredītņēmēju apvienības konsultante juriste Diāna Rasa. Tāpat parādniekam jāizrāda iniciatīva un jāvienojas ar tiesu izpildītāju par iespējamiem parādu atmaksas grafikiem utt.
Tiesu izpildītāja uzdevums ir strādāt aizdevēja labā, un viņš to arī dara. Tā kā naudu grib atdot arī parādnieks, viņam tiesu izpildītājs nav jāuztver kā ļaundaris, bet drīzāk gan kā sadarbības partneris.
4. Uz ģimeni – viena govs vai kaza un viena cūka, kā arī lopbarība tādā daudzumā, kāds nepieciešams līdz jaunas lopbarības ievākšanai vai līdz lopu dzīšanai ganībās.
Šis punkts ir morāli novecojis, jo tiesu izpildītājam nav nekādas intereses paņemt ruksi vai staigāt ar aukliņā iesietu kazu, lai meklētu tai pircēju. G. Hmeļevskis gan atceras gadījumus, kad tiesu izpildītāju izsolēs tirgots zirgs un aitas. Bet šādi gadījumi ir ļoti reti: tiesu izpildītājam nevajag ne parādnieka Duksi, ne Muri vai jūrascūciņu Matildi.
5. Kurināmais, kas nepieciešams ģimenei ēdiena gatavošanai un dzīvojamās telpas apsildīšanai apkures sezonas laikā.
Tikpat novecojis punkts. Kādu kurināmo šobrīd pārsvarā izmanto? Gāzi, elektrību, centrālo apkuri. Diez vai tiesu izpildītājs ņems alkšņa malkas šķilas vai spaini no padomju laikiem sagrabināto ogļu.
6. Grāmatas, instrumenti un rīki, kas nepieciešami parādniekam viņa personīgajā ikdienas darbā, sagādājot iztikai vajadzīgos līdzekļus.
Maz ticams, ka kāds tiesu izpildītājs iznesīs no mājas grāmatas, tomēr teorētiski tas iespējams, jo pārdot taču var veselu bibliotēku kopumā. Tāpat parādu piedziņu var vērst arī uz datoru, ja vien parādnieks nav, piemēram, žurnālists vai kādas citas profesijas pārstāvis, kam datoru mājās vajag ikdienā. Vēlreiz jāatgādina: ja parādnieks varēs apliecināt, ka tas ir bērna dators, – tiesu izpildītājs to neņems.
"Ja no bankas konta atskaitītas summas, kuras ņemt nedrīkst, parādniekam nevis jāplēš mati un jāzākā tiesu izpildītājs, bet gan jādodas pie viņa un jāpierāda, ka šī nauda jāatskaita atpakaļ."
7. Lauksaimniecības inventārs, tas ir, zemkopības rīki, tehnika, lopi un sēkla, kas nepieciešami zemnieku saimniecībā, līdz ar barības daudzumu, kāds nepieciešams attiecīgās saimniecības lopu uzturēšanai līdz jaunai ražai.
Kādi zemkopības rīki, cik lopu un kādi barības daudzumi uzskatāmi par nepieciešamiem, nosaka zemkopības ministra instrukcija. Reti izmantots, bet teorētiski izmantojams punkts, ja parādniekam ir sava saimniecība.
8. Kustamā manta, kas pēc Civillikuma atzīstama par nekustamā īpašuma piederumu, — atsevišķi no šā nekustamā īpašuma.
Rets, pašlaik ikdienā faktiski nepielietots punkts.
9. Dievnami un rituāla priekšmeti.
Ja parādnieka mājās tiesu izpildītājs atradīs briljantiem rotātu krustu un parādnieks teiks, ka tas ir viņa rituāla priekšmets, tiesu izpildītājam to paņemt nav tiesību. Toties nekas nesanāks, ja parādnieks teiks, ka viņa māja ir dievnams. Nekā! Ja zemesgrāmatā tā nebūs rakstīts, tiesu izpildītājam ir tiesības parādnieka īpašumu izsolīt, lai ienākumus nodotu aizdevējam.
