Rīgas apgabaltiesa
Par Rīgas apgabaltiesas dibināšanas datumu tiek uzskatīts 1918. gada 5. decembris, kad tieslietu ministrs Pēteris Juraševskis amatā iecēla pirmo tiesas priekšsēdētāju – zvērinātu advokātu Frici Gailīti un pirmo tiesas prokurora v.i. – zvērinātu advokātu Ernestu Grīnbergu.
Pirmo Rīgas apgabaltiesas tiesnešu grupu Latvijas Republikas Pagaidu valdība iecēla 1918. gada 7. decembra sēdē. Tiesnešu sastāvs lielākoties tika komplektēts no advokatūras. Tā laika ziņu avoti liecina, ka tiesai darbības sākumā trūka pat papīra un kancelejas grāmatu, nerunājot par tādām lietām kā tiesnešu amata zīmes – tādas vienkārši vēl nebija apstiprinātas. Tika panākta vienošanās, ka tiesneši „pagaidām” tiesas sēdēs ieradīsies tumšā uzvalkā.
1919. gada sākumā tiesa savu darbību pārtrauca, jo Rīgā ienāca lielinieku karaspēks. Tiesas darbība tika atjaunota 1919. gada 10. jūnijā. Par to tika publicēti sludinājumi laikrakstos. 16. jūnijā notika pirmā apgabaltiesas tiesnešu sapulce. Tajā tika nolemts tiesā veidot divas pamatnodaļas – civillietu un krimināllietu – un divas apelācijas nodaļas – arī civillietu un krimināllietu. Vēlāk tika izveidota arī administratīvā nodaļa, kurā sākotnēji strādāja tikai divi tiesneši.
Kā liecina tā laika tiesu statistikas dati, četru gadu laikā kopš tiesas darba atjaunošanas, tas ir – no 1919. līdz 1923. gadam, Rīgas apgabaltiesa pirmajā instancē izskatīja 11 702 civillietas, apelācijas instancē – 5883. Krimināllietu tiesneši četru gadu laikā noturēta 4207 sēdes pirmajā instancē un 7485 – apelācijas instancē. Savukārt izmeklēšanas tiesneši šo gadu laikā bija izskatījuši 22 475 lietas.
Padomju valdības gados apgabaltiesas Latvijā neeksistēja. To darbība tika atjaunota pēc Latvijas neatkarības atgūšanas. Par Rīgas apgabaltiesas darbības atjaunošanas dienu uzskata 1994. gada 30. martu, kad Saeima apstiprināja amatā apgabaltiesas priekšsēdētāju Jāni Muižnieku. Pilnvērtīgu darbu tiesa uzsāka 1995. gada 31. martā ar 11 tiesnešiem.
Rīgas apgabaltiesa pašlaik strādā divās ēkās – savā vēsturiskajā mājvietā Brīvības bulvārī 34 un Abrenes ielā 3.
Pirmais priekšsēdētājs Fricis Gailītis
Dzimis 1883. gada 25. jūlijā. Tieslietas studējis Maskavas universitātē un Tērbatas universitātē. Sākumā strādāja par mājskolotāju, vēlāk bija Novočerkaskas apgabaltiesas jaunākais tiesamatu kandidāts. 1912. gadā tika iecelts par Domas apgabala Taganrogas apriņķa izmeklēšanas tiesnesi. 1913. gadā pārcēlās uz Rīgu, 1914. gadā kļuva par advokāta palīgu, bet 1917. gadā – par zvērinātu advokātu.
Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja amatā bija no 1918. gada decembra līdz 1920. gada februārim, kad atkal pievērsās advokāta amatam.
1941. gada 14. jūnijā padomju vara F. Gailīti apcietināja un izsūtīja uz Soļikamskas soda nometnēm. 1942. gada 8. aprīlī viņam tika piespriests nāvessods. Tā paša gada 26. maijā tika nošauts cietumā Molotovā.
Zemgales (Jelgavas) apgabaltiesa
1918. gada 10. decembrī Pagaidu valdība pēc tieslietu ministra P. Juraševska ieteikuma iecēla amatā Jelgavas apgabaltiesas minimālo tiesnešu sastāvu, prokuroru, vienu miertiesnesi, vienu papildmiertiesnesi Jelgavas iecirknim un vēl vienu miertiesnesi Tukuma iecirknim. Par Jelgavas (tagad – Zemgales) apgabaltiesas locekļiem tika iecelti Otto Osten-Sakens, Jānis Stokets un Fridrihs Vesmanis, par miertiesnešiem – Aleksandrs Dāvids, Kārlis Atelmeiers un Roberts Kārlis Kelavics, bet par papildmiertiesnesi – Jānis Matisons.
Tiesa savu darbu uzsāka Jelgavā, Pils ielā 25 – miertiesnešu telpās un Zemgales prospektā – Jelgavas apriņķa pašvaldības namā. Namu, kurā tiesa bija strādājusi līdz I Pasaules karam, Akadēmijas ielā 24 tobrīd aizņēma zaldātu padome un Kurzemes provinciālpārvalde.
23. decembrī Pagaidu valdība iecēla Bernhardu Kampi par tiesas priekšsēdētāju.
1919. gada 3. aprīlī Jelgavas apgabaltiesas tiesneši sanāca uz pirmo civilnodaļas sēdi, bet 13. maijā apgabaltiesa sanāca pirmo reizi kā apelācijas instance. 5. augustā apgabaltiesa iztiesāja pirmo krimināllietu par kādu zirgu zagli.
Kā jau minēts iepriekš, padomju varas gados apgabaltiesas Latvijā nepastāvēja. 1995. gada 26. janvārī Saeima apstiprināja Pēteri Dzalbi par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi un iecēla viņu par Zemgales apgabaltiesas priekšsēdētāju, uzdodot turpināt pildīt Jelgavas tiesas tiesneša un tiesas priekšsēdētāja amata pienākumus līdz Zemgales apgabaltiesas darbības uzsākšanai. Tai pašā Saeimas sēdē par Zemgales apgabaltiesas tiesnešiem tika apstiprinātas Jelgavas tiesas tiesneses Daina Andersone, Marika Krotkova, Inguna Preisa un Velta Silamiķele.
Zemgales apgabaltiesa pašlaik atrodas Jelgavā, Akadēmijas ielā 9.
Kurzemes (Liepājas) apgabaltiesa
Par Liepājas (tagad – Kurzemes) apgabaltiesas dibināšanas dienu uzskata 1918. gada 9. decembri, kad Pagaidu valdības pilnvarnieks Ādolfs Kuršinskis uzdeva zvērinātam advokātam Kristapam Sumbergam uzņemties Liepājas apgabaltiesas tiesneša amata izpildīšanu un pārņemt no vācu valdības iestādēm Liepājas apgabaltiesas arhīvu, māju, telpas un visu inventāru.
Pēc tiesu iestāžu pārņemšanas, 11. decembrī, Liepājas juristi sapulcējās, lai apspriestu jautājumu par tiesas nodibināšanu, nolēma, ka tiesa jādibina pēc okupācijas laika parauga, un ievēlēja apgabaltiesas tiesnesi un divus miertiesnešus. Šai tiesai tomēr trūka valsts varas sankcijas, kādēļ tā nevarēja pilnvērtīgi darboties.
19. decembra sēdē Pagaidu valdība iecēla par tiesas priekšsēdētāju K. Sumbergu un vairākus tiesnešus, kā arī prokuroru un miertiesnešus.
Pirmajos četros gados – no 1918. līdz 1923. gadam – Liepājas apgabaltiesa izskatīja 6299 civillietas pirmajā instancē un 1915 civillietas apelācijas instancē. Tika noturētas 356 sēdes krimināllietām pirmajā instancē un 285 sēdes krimināllietām apelācijas instancē.
1995. gada 19. janvārī Saeima apstiprināja Astrīdu Bērziņu par Kurzemes apgabaltiesas tiesnesi un iecēla viņu par Kurzemes apgabaltiesas priekšsēdētāju, uzdodot pildīt Liepājas pilsētas tiesas tiesneses un tiesas priekšsēdētājas pienākumus līdz apgabaltiesas darbības uzsākšanai. Šajā pašā sēdē Saeima par Kurzemes apgabaltiesas tiesnešiem iecēla Liepājas tiesas tiesneses Astru Klaiši un Vinetu Mahti.
Kurzemes apgabaltiesa pašlaik atrodas Liepājā, Kūrmājas prospektā 2/4/6.
Izmantota 1939. gadā izdotās grāmatas „Tieslietu ministrijas un tiesu vēsture 1918 – 1938”, bibliogrāfiskās vārdnīcas „Latvijas advokatūra 1919 -1945” un Normatīvo aktu informācijas sistēmas (NAIS) informācija.
