Publicēts pirms 17 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Dailes teātrī Rīgā 7. novembrī uz svinīgo pasākumu, kas veltīts tieslietu sistēmas 90.gadadienai, bija pulcējušies Tieslietu ministrijas darbinieki, bijušie tieslietu ministri un valsts sekretāri, tiesneši, prokurori, brīvo juridisko profesiju pārstāvji – advokāti, tiesu izpildītāji un notāri un pasākuma viesi. Pasākumā piedalījās arī Valsts prezidents Valdis Zatlers.
Daudzi tieslietu sistēmas darbinieki saņēma augstus Ministru kabineta un Tieslietu ministrijas apbalvojumus. Pasākuma dalībnieki visi kopā noskatījās īsfilmu „LR Tieslietu sistēma 1918 – 2008”, un ikviens dāvanā saņēma grāmatu ar tādu pašu nosaukumu.
Atskats vēsturē
Jau nākamajā dienā pēc Latvijas Valsts proklamēšanas 1918. gada 19. novembrī Latvijas ministru prezidents Kārlis Ulmanis Ministru kabinetā par tieslietu ministru uzaicināja zvērinātu advokātu Pēteri Juraševski un par viņa biedru – zvērinātu advokātu Eduardu Strautnieku. Abi sāka sarunas ar juristiem, kuri varētu kļūt par tiesnešiem, tad visi kopā sprieda par tiesu organizēšanu un tiesu pamatlikuma izdošanu. Par Latvijas pirmo prokuroru var uzskatīt zvērinātu advokātu Ernestu Grīnbergu, kuru 1918. gada 7. decembrī iecēla par Rīgas apgabaltiesas prokurora vietas izpildītāju.
1918. gada 6. decembrī Tautas padome apstiprināja Latvijas Pagaidu valdības pieņemto „Pagaidu nolikumu par Latvijas tiesām un tiesāšanas kārtību”, kas ir tiesu sistēmas pamatlikums un visu tiesu darbības stūrakmens, no kura vēlāk izveidojās visi citi likumi. Saskaņā ar likumu Latvijā tika veidota piecu instanču tiesu sistēma: pagasttiesas, miertiesas, apgabaltiesas, Tiesu palāta, Senāts.
Jau 1919. gadā tika izstrādāti Latvijas Senāta pamatnoteikumi, instrukcija par Latvijas tiesu iestādēm, noteikumi par aizbildniecības un aizgādniecības lietām, likums par Latvijas tiesu sprieduma ievada formu, instrukcija par vācu un krievu valodas lietošanu Latvijas tiesās. Savukārt ministra Erasta Bites laikā no 1926. gada maija līdz nākamā gada oktobrim Saeima pieņēma tādus svarīgus normatīvos aktus kā Dzelzceļu likums, Gaisa satiksmes likums, likums par mēriem un svariem, likums par karaskolām, likums par Herdera institūtu Rīgā. Divdesmito gadu beigās tieslietu ministra Bernharda Bērenta vadībā tika pieņemti noteikumi par valsts darbinieku atalgojumu. Ministra Hermaņa Apsīša darbības laikā tika radīts un 1937. gada janvārī pieņemts pilnīgi jauns Civillikums.
Pirmā Tieslietu ministrijas mītne atradās Rīgā, Dzirnavu ielā 87/89, Krievijas-Baltijas guberņu domēnu valdes telpās. Pēc Pagaidu valdības atgriešanās Rīgā ministrija vairākas reizes mainīja savu atrašanās vietu, līdz 1936. gada aprīlī valdība pieņēma lēmumu būvēt monumentālu celtni aiz Rīgas apgabaltiesas, starp Brīvības bulvāri, Elizabetes un Tērbatas ielu. Pamatakmens Tiesu pilij tika likts 1936. gada 4. decembrī, ēkas pamatos iemūrējot vēstījumu nākamajām paaudzēm: „Tie, kam ir dots un nākamībā tiks dots neatkarīga soģa amats Latvijā, gādās, lai taisnības saule Latvijas zemē neaptumšojas un taisnības siltums uz viņas pavardiem neizdziest!” Tiesu pili, izbūvētu un iekārtotu, nodeva lietošanai 1938. gada 9. decembrī. Skaistā nama iekštelpas rotāja tēlnieka Kārļa Zemdegas veidotais Justīcijas tēls.
Kad 1940. gadā padomju režīms likvidēja Senātu, Tiesu pils telpās iekārtojās LPSR Ministru padome, Valsts Plāna komiteja u.c. Turpinājās Tiesu pils ēkas otrās kārtas būvdarbi, taču ne vairs tiesu vajadzībām. Latvijas PSR Tieslietu ministrija un Latvijas PSR Augstākā tiesa tika izvietota tagadējās Rīgas apgabaltiesas telpās. Tikai pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Tieslietu ministrija un Augstākā tiesa 1996. gadā atgriezās Tiesu pilī. Daļu ēkas joprojām aizņem Valsts kanceleja. Bijušajā Senāta sēžu zālē, ko rotā zeltītie, 1938. gadā rakstītie vārdi „Viens likums – viena taisnība visiem”, tagad notiek Ministru kabineta sēdes.
Padomju varas 1940. un 1941. gada represijas skāra arī Latvijas juristus un tieslietu sistēmas darbiniekus – 13 procenti no visiem Latvijas juristiem tika pakļauti padomju represijām. Kopumā tieslietu sistēmai Padomju Latvijā vajadzēja nodrošināt nelikumīgi iegūtās varas pastāvēšanu.
1885. gada 15. martā PSKP CK ģenerālsekretārs Mihails Gorbačovs pasludināja valsts pārkārtošanos un reformu kursu, kas Latvijas PSR tieslietu sistēmā iezīmēja jaunu posmu. Par tieslietu ministru 1988. gadā kļuva Viktors Skudra. Viņš ir pēdējais Padomju Latvijas un pirmais atjaunotās Latvijas tieslietu ministrs.
Tā paša gada jūnijā un jūlijā sāka veidoties divas Atmodas laika nozīmīgākās politiskās kustības – Latvijas Tautas fronte (LTF) un Latvijas Nacionālā neatkarības kustība (LNNK), kuru darbībā aktīvi iesaistījās arī Latvijas juristi. Latvijas juristu autoritāte šajā laikā bija visai liela, jo tiesību reformas kļuva par vienu no svarīgākajiem līdzekļiem Latvijas neatkarības atjaunošanai demokrātiskā un mierīgā ceļā. Tiesību reformu process un pretestība Maskavas spiedienam veicināja juristu konsolidāciju. 1988. gada 17. decembrī tika izveidota Latvijas Juristu biedrība.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1990. gada 4. maijā nedēļu pēc tam – 1990. gada 11. maijā – tika izveidota Latvijas Republikas Ministru padome un Latvijas Republikas Tieslietu ministrija. Kopumā tieslietu sistēmā pārkārtošanās nesākās uzreiz – bija vērojams zināms konservatīvisms. Centieni izrauties no PSRS likumu skavām noslēdzās tikai 1991. gada 11. martā, kad Augstākās tiesas Plēnuma lēmumā „Par Latvijas Republikas tiesu neatkarību” tika noteikti tiesu neatkarības un lietu iztiesāšanas pamatprincipi, kas atbilda starptautiskajiem standartiem.
1991. gada 21. augustā pieņemtais konstitucionālais likums „Par Latvijas Republikas valstisko statusu” pilnībā atjaunoja valsts iekārtu atbilstoši 1922. gada Satversmei, bet 1992. gada janvārī Augstākā Padome ar lēmumu atjaunoja Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma spēku. Līdz ar to tika atjaunots arī 1937. gada Zemesgrāmatu likuma spēks un 1938. gada Vekseļu un Čeku likuma spēks. Šie likumi, kas tika atjaunoti pēc vairāk nekā 50 gadu pārtraukuma, ar terminoloģiskiem precizējumiem un labojumiem ir spēkā vēl šodien. 1992. gada 15. decembrī Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma likumu „Par tiesu varu”, kas pirmo reizi Latvijas tiesu vēsturē nostiprināja, ka līdzās likumdevēja un izpildvarai pastāv neatkarīga tiesu vara.
"Tie, kam ir dots un nākamībā tiks dots neatkarīga soģa amats Latvijā, gādās, lai taisnības saule Latvijas zemē neaptumšojas un taisnības siltums uz viņas pavardiem neizdziest!"
Atbilstoši Rietumeiropas tiesu modeļiem tika atjaunota trīspakāpju tiesu sistēma – rajonu pilsētu tiesas, apgabaltiesas un Augstākā tiesa. Augstākajā tiesā tika izveidota kasācijas instance – Senāts – un tiesu palātas kā apelācijas instance.
1993. gada 2. februārī Ministru padome pieņēma lēmumu dibināt valsts uzņēmumu „Latvijas Vēstnesis”, un šā paša gada 25. februārī iznāca laikraksta „Latvijas Vēstnesis” pirmais numurs. Oficiālā laikraksta izdošana ir cieši saistīta ar LR Satversmes 90. panta – „Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības ” – īstenošanu. Laikraksts „Latvijas Vēstnesis” joprojām nodrošina valsts oficiālās informācijas izsludināšanu un pieejamību, VSIA „Latvijas Vēstnesis” realizē informācijas un ideju apmaiņu starp sabiedrību un valsti. „Latvijas Vēstnesis” ir pirmais laikraksts Latvijā, kas jau kopš 1996. gada pilnā apjomā pieejams arī internetā.
Svarīgs politisks lēmums pārmaiņu laikā bija, vai atļaut tiesnešiem, kas mācījušies un strādājuši padomju laikā, turpināt darbu. Tika dota iespēja individuāli vērtēt katra darbu un lojalitāti. Vairākiem tiesnešiem darbs Augstākajā tiesā bija jāatstāj, tomēr lielākā daļa pilnvaras saglabāja. 1994. gada jūnijā par Latvijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētāju tika iecelts Andris Guļāns, kurš Augstāko tiesu vadīja līdz 2008. gada jūnijam, kad viņu nomainīja Ivars Bičkovičs.
1994. gada 1. jūlijā stājās spēkā jauns Prokuratūras likums, kas ar atsevišķiem papildinājumiem un grozījumiem prokuratūras darbu reglamentē arī šodien. Saskaņā ar šo likumu prokuratūra ir vienota, centralizēta triju pakāpju (rajona, pilsētu prokuratūras, tiesu apgabalu prokuratūras un Ģenerālprokuratūra) iestāžu sistēma, ko vada ģenerālprokurors. Par pirmo atjaunotās Latvijas Republikas ģenerālprokuroru Saeima apstiprināja Jāni Skrastiņu. Pašlaik Ģenerālprokuratūru vada ģenerālprokurors Jānis Maizītis.
1996. gada 9. decembrī tika izveidota neatkarīga tiesu varas institūcija – Satversmes tiesa, kas Latvijas Republikas Satversmē un Satversmes tiesas likumā noteiktās kompetences ietvaros izskata lietas par likumu un citu normatīvo aktu atbilstību Satversmei, kā arī citas ar likumu tās kompetencē nodotās lietas. Par pirmo Satversmes tiesas priekšsēdētāju kļuva Aivars Endziņš, 2007. gadā viņa vietā amatā stājās Gunārs Kūtris.
Jaunajā, demokrātiskajā valstī sākās īpašumu atdošana represētajām personām, denacionalizācija, zemes reforma, banku veidošana un uzņēmumu privatizācija, un visiem minētajiem procesiem bija vajadzīgs tiesiskais regulējums.
Tieslietu ministrijas galvenajā aparātā 90. gadu otrajā pusē strādāja vidēji 100 darbinieku. Darbinieki bija jauni, liela daļa no tiem studenti. „Tas, protams, nozīmēja arī lielu kadru mainību. Tomēr tā laika paaudze strādāja ar lielu entuziasmu un atdevi,” stāsta bijusī tieslietu ministre, Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas tiesnese Ingrīda Labucka. Šajā laikā Latvijas tiesību sistēma sāka tuvināties Eiropas Savienības tiesībām, taču Latvija savu normatīvo aktu formālās salīdzināšanas procesu ar Eiropas Savienības likumiem faktiski sāka jau 1996. gadā.
1999. gada 1. aprīlī stājās spēkā jauns Krimināllikums, kas aizstāja 1961. gada Latvijas PSR Kriminālkodeksu, bet 2005. gada 1. oktobrī – jauns Kriminālprocesa likums, kas nomainīja Latvijas PSR 1961. gada Kriminālprocesa kodeksu un ir apjomīgākais atjaunotajā Latvijā no jauna radītais likums.
Deviņās desmitgadēs par tieslietu ministriem strādājuši vairāk nekā trīsdesmit cilvēku. Kopš neatkarības atgūšanas Latvijai bijuši 11 tieslietu ministri, tai skaitā trīs sievietes, no kurām viena – Ingrīda Labucka – amatu ieņēmusi atkārtoti. Atjaunotās neatkarības laikā Tieslietu ministriju vadījuši šādi ministri: Viktors Skudra (1988. – 1993.), Egils Levits (1993. – 1994.), Romāns Apsītis (1994. – 1995.), Dzintars Rasnačs (1995. – 1998.), Valdis Birkavs (1999. – 2000.), Ingrīda Labucka (1998. – 1999. un 2000. – 2002.), Aivars Aksenoks (2002. – 2004.), Vineta Muižniece (2004.), Solvita Āboltiņa (2004. – 2006.), Guntars Grīnvalds (2006.) un Gaidis Bērziņš (kopš 2006. gada).
Svinīgs notikums atjaunotās Latvijas vēsturē bija Tiesu nama Rīgā, Abrenes ielā 3, atklāšana 2002. gadā, bet 2007. gada 19. decembrī durvis vēra Administratīvā apgabaltiesa Rīgā, Jēzusbaznīcas ielā 6, kas ir pirmā no jauna uzbūvētā tiesu ēka kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. 2008. gadā uz jaunām telpām Rīgā, A. Čaka ielā 38a pārcēlās Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departaments.
Tieslietu sistēma turpina attīstīties – pilnveidojas likumi, uzlabojas tiesu, prokuratūras un ministrijas darbs, un tas, vai varam ar lepnumu teikt, ka dzīvojam tiesiskā valstī, atkarīgs no katra tieslietu sistēmas darbinieka.
Sistēmas spēks – darbinieki
Ministru kabineta Atzinības rakstus par nozīmīgu ieguldījumu tieslietu sistēmas attīstībā saņēma Valsts zemes dienesta Lielrīgas reģionālās nodaļas vadītājs Tālivaldis Zvaigznonis, Valsts probācijas dienesta vadītājs Aleksandrs Dementjevs un Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja Ilze Pilsētniece. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks Visvaldis Puķīte kā apbalvojumu saņēma Ministru kabineta piešķirto kārtējo dienesta pakāpi – „ģenerālis”.
Pirmo reizi vēsturē 49 tieslietu sistēmas darbinieki saņēma īpašu apbalvojumu – tieslietu sistēmas I, II un III pakāpes Goda zīmes, ko darinājis mākslinieks Laimonis Šēnbergs. Šo apbalvojumu kopīgi veidojusi Tieslietu ministrija, Ģenerālprokuratūra un Augstākā tiesa. Goda zīme, tās atribūtika un apbalvojuma piešķiršanas nolikums ir apstiprināts Valsts heraldikas komisijā.
Ar I pakāpes Goda zīmi tika apbalvots pirmais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš, neatkarīgās Latvijas Augstākās tiesas pirmais priekšsēdētājs Gvido Zemribo, AT Civillietu tiesu palātas priekšsēdētājs, AT priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Aigars, AT Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs, AT priekšsēdētāja vietnieks Pāvels Gruzniņš, bijušais Senāta Civillietu departamenta senators Imants Fridrihsons, kā arī AT Sūdzību izskatīšanas nodaļas konsultante, bijusī Senāta Administratīvo lietu departamenta senatore Gunta Višņakova.
Tāpat Tieslietu sistēmas I pakāpes Goda zīmi saņēma AS „Parex banka” juridiskās direkcijas vadītājs, neatkarīgās Latvijas pirmais ģenerālprokurors Jānis Skrastiņš, Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta prokurore Īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļas virsprokurore Māra Usāne, zvērināta advokāte Vija Jākobsone, zvērināts advokāts Aivars Niedre, AT Senāta Civillietu departamenta senators Kalvis Torgāns, ST priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, Eiropas Kopienu tiesas tiesnesis Egils Levits un Dzimtsarakstu departamenta direktore Ārija Iklāva.
II pakāpes Goda zīmi saņēma bijušais AT priekšsēdētājs Senāta Administratīvo lietu departamenta senators Andris Guļāns, Senāta Krimināllietu departamenta senatore Valda Eilande, Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs Valerijans Jonikāns, Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors Ēriks Zvejnieks, Ģenerālprokuratūras Darbības analīzes un vadības departamenta virsprokurore Rudīte Āboltiņa, kā arī Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta Tiesās izskatāmo civillietu nodaļas virsprokurore Mārīte Kučinska, Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras virsprokurore Dagmāra Ušča, zvērināta advokāte Ilze Krastiņa, bijusī Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas priekšsēdētāja Dzintra Hirša, Eiropas Kopienu Pirmās Instances tiesas tiesnese Ingrīda Labucka, Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektors Gunārs Kusiņš, Satversmes aizsardzības biroja Totalitārisma seku dokumentēšanas centra vadītājs Indulis Zālīte, Cēsu rajona tiesas priekšsēdētājs Juris Kāvis un Latgales apgabaltiesas priekšsēdētājs Kārlis Valdemiers.
Par priekšzīmīgu, godīgu un radošu amata pienākumu veikšanu ar III pakāpes Goda zīmi tika apbalvota ST tiesneša palīdze Dzintra Pededze, AT Civillietu tiesu palātas tiesnese Aiva Zariņa, AT Krimināllietu tiesu palātas tiesnese Ausma Keiša, AT Krimināllietu tiesu palātas tiesnesis Eduards Pupovs, bijusī Senāta Civillietu departamenta senatore Rita Saulīte, bijusī Krimināllietu tiesu palātas tiesnese Leontīne Plūksna, bijušais Senāta Krimināllietu departamenta senators Fricis Jaunbelzējs, bijušais Senāta Krimināllietu departamenta senators Georgijs Kuzņecovs, Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurore Jekaterina Kušakova, kā arī Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieks Viesturs Burkāns, Latgales tiesas apgabala prokuratūras prokurore Žanna Cipruse, Specializētās vairāku nozaru prokuratūras virsprokurore Sandra Daugaviete, Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurors Ivars Krauze, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja palīdze Guna Berlande, zvērināts notārs Kurzemes apgabaltiesas darbības teritorijā Talsos Indulis Šermukšnis, Valsts tiesu ekspertīžu biroja vadītāja Maira Čentoricka, Naturalizācijas pārvaldes (NP) priekšniece Eiženija Aldermane, Patentu valdes direktors Zigrīds Aumeisters, NP priekšnieka vietnieks Ēriks Baranovskis, VVC Kontroles daļas vadītājs Antons Kursītis un Ieslodzījuma vietu pārvaldes Jelgavas cietuma priekšnieks Oļegs Poļakovs.
„Mums jāveido stipra tieslietu sistēma, kas nešūpojas nedz ārējo, nedz vietējo politisko spēku ietekmē,” svētkos sacīja tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš. „Domām ir liels spēks, un es ticu, ka mums kopā izdosies izveidot tieslietu sistēmu vēl tiesiskāku, valsti – vēl valstiskāku.”
Lai taisnības saule neaptumšojas!
Portāls LV.LV arī sveic tieslietu sistēmas darbiniekus svētkos un novēl, lai jums nekad nebūtu jākaunas par saviem lēmumiem, lai jūs mūža galā, amata ķēdi noņemot, varētu teikt ar vislielāko pārliecību un gandarījumu – esmu darījis (-usi) visu, lai Latvijas tiesa būtu visaugstākajā iespējamajā prestiža līmenī.
