Prom no krievu rubļa
Augstākās padomes lēmums “Par Latvijas Republikas naudas zīmju izgatavošanu” tika pieņemts 1991. gada 13. martā. Tajā bija teikts:
1) atzīt par nepieciešamu veikt nacionālo naudaszīmju izgatavošanas priekšdarbus;
2) uzdot Latvijas Republikas Ministru padomei kopīgi ar Latvijas banku un saskaņā ar Latvijas Republikas naudas sistēmas izveidošanas koncepciju izstrādāt jauno naudas zīmju izgatavošanas programmu, nosakot optimālu un ekonomiski pamatotu monētu un banknošu rindu, nodrošinot šīs programmas finansēšanu.
"Grafiskās koncepcijas pamatuzdevums uztaisīt tieši latviešu naudiņu, bet bez prievītēm un auseklīšiem."
Augstākās padomes 1991. gada 13. martā izveidotās Naudas zīmju sižetiskā risinājuma komisijas priekšsēdētājs bija Imants Daudišs, tās locekļi – Jānis Stradiņš, Ramona Umblija, Laimonis Šēnbergs, Imants Lancmanis, Jānis Krievs, Jānis Dripe, Modris Ģelzis, Pāvils Sakss, Kristīne Ducmane un Māra Eihe.
Priekšlikumi tika izskatīti, izmantojot arī Kultūras fonda sarīkotā konkursa materiālus un no tiem izraugoties A. Plotkas, kā arī V. Ošiņa un I. Žodžika papīrnaudas koncepcijas. Tika nolemts lūgt šos māksliniekus izstrādāt papildu skices. Pie metāla naudas izstrādāšanas tika uzaicināti: grafiķis Gunārs Lūsis un tēlnieks Jānis Strupulis. Galīgajā variantā komisija izvēlējās Valda Ošiņa un Imanta Žodžika izstrādāto papīrnaudas koncepciju, kuras pamatā bija modernās datorgrafikas bagātīgās iespējas.
Viss bija jauns un neierasts. Daudzi uzskatīja, ka arī jaunajai Latvijas naudai ir jābūt ļoti līdzīgai starpkaru perioda naudai. Mākslinieku piedāvātās jaunās koncepcijas vai nu ļoti patika vai arī tika vērtētas nievājoši: “Kas tad tā par naudu! Tādas bildītes!” Tādā garā izteicās Augstākās padomes deputāti Juris Dobelis un citi, bet Einaram Repšem, kas tajā laikā arī bija Augstākās padomes deputāts, viens no kritērijiem bija – vai jaunā nauda pēc izmēriem ietilps viņa toreizējā naudas makā. Komisija turpināja strādāt, par vadmotīvu izvēloties Ramonas Umblijas izteikumu kādā no komisijas sēdēm: “Tauta ir jāaudzina!”
"Vertikālo dominanti visās jaunajās naudaszīmēs veido Lielvārdes jostas fragments. "
Komisija uzreiz atteicās no vēsturisko personu attēlojuma uz naudaszīmēm, kā izņēmumu un simbolu atstājot Krišjāņa Barona portretu uz 100 latu zīmes. Tā nodēvēta arī par sarkano naudas zīmi, jo tās reversā attēlots Lielvārdes jostas rakstu fragments. Pārējās naudas zīmes rotā latviskās vides un garīgās kultūras simboli un krāsas: ozols (Ls 5) – zaļā; Daugava (Ls 10) – violetā; latviešu sēta (Ls 20) – brūnā; buru kuģis (Ls 50) – zilā; latvju jaunavas profils (Ls 500) – zeltainā. Pēdējā naudas zīmē atveidots Riharda Zariņa zīmētais un 1929., 1931. un 1932. gadā kaltās 5 latu monētas reversa attēls. Šis profils redzams arī visu 1992. gada un vēlāko laiku izlaiduma banknošu ūdenszīmēs. Vertikālo dominanti visās jaunajās naudas zīmēs veido Lielvārdes jostas fragments. Banknošu reversa darinājumi raksturo tēvu tēvu dienu ritumu un darba soli, arī svētku brīžu noskaņas. Tur saskatāmi sprēslīcas (Ls 5), senlatviešu stopa šķēršu saktas (Ls 10), dreļlu rakstu (Ls 20), Rīgas ģerboņa (Ls 50), Lielvārdes jostas rakstu (Ls 100) un bronzas vainadziņa rakstu (Ls 500) motīvi.
Monētu veidolam mākslinieki G. Lūsis un J. Strupulis izvēlējās latvisko dzīvesziņu apliecinošas vērtības. Pamatojot savu metālnaudas koncepciju, Gunārs Lūsis rakstīja Einaram Repšem: ”...Grafiskās koncepcijas pamatuzdevums ir uztaisīt tieši latviešu naudiņu, bet bez prievītēm un auseklīšiem. Monētu otrās puses atrisināt labāk par iepriekšējām naudiņām.”
Raugoties skicēm, kas pievienotas vēstulei klāt, var secināt, ka sākotnējā variantā mākslinieks bija iecerējis uz viena lata monētas attēlot govi, bet uz divu latu – divus lašus. Nākamais variants bija – atainot uz 1 lata – lasi, bet uz 2 latiem – govi ar teliņu, bet darba gaitā izrādījās, ka pēdējo vienkārši tehniski nevar atrisināt. Darba gaitā, konsultējoties ar sižetiskā risinājuma komisiju, rezultātā radās apstiprinātais variants: uz 1 – 20 santīmu monētām etnogrāfiskās saulītes kā cilvēka mūža rituma līdzgaitnieces, savienotas ar pieciem puslokiem, kas simbolizē darba cēlienu. Bet vara un niķeļa monētās ietverti latviešu tautas eksistences pamatelementu simboli: priedes stāds (mežs) – 50 santīmu, lasis (ūdens) – l lata un govs (zeme) – 2 latu monētas reversā. Visu monētu aversā atveidots Latvijas Republikas lielais vai mazais ģerbonis.
"Banknošu reversa darinājumi raksturo tēvutēvu dienu ritumu un darba soli, arī svētku brīžu noskaņas."
Papīrnaudas izgatavošanai tika izraudzīta Vācijas kompānija „Giesecke & Devrient” (G&D), jo šis uzņēmums Latvijā jau bija kļuvis pazīstams, iespiežot Latvijas pases, un tā piedāvājums bija vispieņemamākais. Kopējo naudaszīmju daudzumu – 150 miljonus – uzņēmumam piedāvāja iespiest par ECU 5 208 165 pēc šādiem Latvijas bankas norādījumiem: A tips – Ls 5 un 10 zīmes – 75% no banknošu kopskaita; B tips – Ls 20 un 50 zīmes – 15% no banknošu kopskaita; C tips – Ls 100 un 500 zīmes – 10% no banknošu kopskaita. Līgums starp Latvijas Banku un G&D tika parakstīts 1991. gada 12. septembrī, paredzot, ka:
- 5 latu zīme izgatavojama 45 miljonu gabalu kopskaitā līdz 1992. gada jūlijam, augustam;
- 20 latu zīme – 30miljoni gabalu līdz 1992. gada augustam;
- 100 latu zīme – 12,5 miljoni gabalu līdz 1992. gada septembrim;
- 10 latu zīme – 30 miljoni gabalu līdz 1993. gada janvārim;
- 50 latu zīme – 22,5 miljoni gabalu līdz 1993. gada februārim;
- 500 latu zīme – 10 miljoni gabalu līdz 1993. gada februārim.
Tātad bija paredzēts izgatavot 150 miljonus naudas zīmju 8,5 miljardu latu kopvērtībā.
