Valsts atgūst latu
Jau tolaik, kad daudzi vēl tā īsti neticēja Latvijas neatkarībai, entuziasti jau domāja par nacionālās valūtas – lata – atjaunošanu.
Droši vien pirmā ideja par Latvijas nacionālās valūtas atjaunošanu radās pēc vēsturiskā radošo savienību pārstāvju plēnuma 1988. gada jūnijā sanāksmē Mākslinieku savienībā, kad Metālmākslas sekcijas priekšsēdētājs Juris Gagainis aicināja māksliniekus domāt par jauno naudu. Kā jau metālists, viņš runāja par metāla naudu, ka vajadzētu izstrādāt metus, ka vajadzētu dot priekšlikumus, kā to reāli varētu izdarīt, pastāvot vīzijai par papīrnaudu kā par mākslas darbu. Visā šajā atmodas noskaņā lata metu izstrādāšana varētu būt adošsmākslinieku r darbs bez kādas atlīdzības, jo uzskatīja, ka papīra naudu pašreizējos apstākļos reāli nav iespējams uztaisīt.
"Jau tolaik, kad daudzi vēl tā īsti neticēja Latvijas neatkarībai, entuziasti jau domāja par nacionālās valūtas – lata – atjaunošanu."
Tad iniciatīvu pārņēma Kultūras fonds (atjaunots 1989. gadā uz 1987. gadā dibinātā Padomju kultūras fonda Latvijas nodaļas bāzes), izsludinot konkursu par lata sižetisko risinājumu. Nolikumu izstrādāja arhitekts Guntars Gedulis un ekonomists Ēvalds Vēciņš, piedaloties māksliniekam Uģim Jankavam un Kultūras fonda priekšsēdētāja vietniecei Ramonai Umblijai. Žūrijas komisijā tika uzaicināts arī mākslinieks - grafiķis Laimonis Šēnbergs.
Tika iesniegti vairāk nekā 20 projekti konkursam, kurā piedalījās profesionāli mākslinieki un amatieri gan no Latvijas, gan ārvalstīm. Tālākais pieteikums laikam gan bija nācis no Harkovas (Sergeja Kovaļenko). Lielākā daļa pretendentu tiecās atdarināt kādreizējos 20. – 30. gadu latus, attēlojot bijušos Valsts prezidentus, Brīvības pieminekli, izcilos kultūras darbiniekus – Raini, Aspaziju, Krišjāni Baronu un citus.
 |
 |
 |
 |
 |
 |
| Foto: Roberts Kaniņš |
Arī projektu devīzes bija atbilstošas, piemēram, “Kultūra”, “Vienība”, “Lauksaimniecība”, “Par brīvu Latviju”, “Strādāsim Latvijai”, “Bruno”, “Ad Rem”, “282434”, “LR – 91 –AP”. Daļu no šiem projektiem Latvijas Kultūras fonds 1997. gada janvārī nodeva Latvijas Vēstures muzejam, kur tie glabājas arī pašlaik. Diemžēl jāatzīst, ka, gadiem aizejot, vairs nevarēja identificēt dažu darbu autorus, bet noteikt varēja Elitas Viliamas, Viļņa Didrihsona, Pētera Čivļa , Sergeja Kovaļenko veikumu. Konkursā piedalījās arī Jānis Strupulis, Edgars Grīnfelds un citi mākslinieki.
Dažkārt naudas zīmju projekti drīzāk atgādināja spilgtas preču zīmes vai etiķetes, nevis naudu. Žūrijas komisija pēc ilgām diskusijām nolēma pirmo vietu nepiešķirt, bet otro vietu ieguva Aivars Plotka, kas pārstāvēja tā saukto nacionālā romantisma virzienu. Trešā vieta tika piešķirta Elitai Viliamai (devīze “Baidies vilka, mežā neej!”), atzīstot, ka viņai ir dizainiski visizstrādātākie darbi. Turklāt veicināšanas prēmiju piešķīra Valdim Ošiņam un Imantam Žodžikam par neparastu improvizāciju ideju līmenī, ieskicējot kopainu, kāda varētu izskatīties nākamā Latvijas nauda. Šī jaunā, netradicionālā pieeja naudas tematikas risinājumam tūdaļ piesaistīja vērtētāju ievērību.
Drīz vien nacionālās valūtas – lata – atjaunošanas centieniem pievienojās arī oficiālās valsts varas iestādes.
Latvijas Banka (LB) kā centrālā Republikas kredītiestāde formāli tika nodibināta jau 1990. gada 2. martā ar Latvijas PSR Augstākās padomes (AP) likumu “Par bankām”, un ar lēmumu “Par Latvijas Banku” par tās prezidentu LPSR Augstākā Padome 1990. gada 26. martā iecēla Artūru Graudiņu.
Pēc pāris mēnešiem tika apstiprināti jaunās Latvijas centrālās bankas pagaidu statūti – “Nolikums par Latvijas Banku”.
Ar Latvijas Republikas AP 1990. gada 31. jūlija lēmumu Nr. 586 tiek nolemts izveidot Latvijas Banku, pie reizes izdarot grozījumus un papildinājumus pie jau iepriekš pieņemtā likuma “Par bankām”, bet ar 1990. gada 31. jūlija Augstākās padomes lēmumu Nr. 587 par Latvijas Bankas prezidentu iecēla Pāvilu Saksu un par Latvijas Bankas padomes locekļiem – Andri Bērziņu, Jāni Ozoliņu, Elmāru Siliņu un Elmāru Zelgalvi, kuriem tā paša gada 20. novembrī pievienojas Andris Ruselis. Jāatzīmē interesants fakts, ka 1990. gada 18. oktobrī Latvijas Bankas prezidenta alga ir bijusi 900 rubļu mēnesī, bet visiem bankas padomes locekļiem kopā tika piešķirti 1000 rubļu mēnesī, t. i., apmēram 150 rubļu katram.
"Visā šajā atmodas noskaņā lata metu izstrādāšana varētu būt radošs mākslinieku darbs bez kādas atlīdzības."
Latvijas Republikas Augstākā padome 1990. gada 30. jūlijā pieņēma lēmumu Nr 588 “Par Latvijas Republikas naudas sistēmas izveidošanas programmu”, saskaņā ar kuru Latvijas Bankas padomei tika uzdots izveidot komisiju, kas pārzinātu naudas sistēmas reformu. Komisijas darba programmā bija ietverami jautājumi, kas saistīti ar naudas un kredīta likumiem, ar nacionālo valūtu, ar naudas zīmju iespiešanu un maiņas monētu kalšanu, iesaistot programmas izstrādāšanā zinātniekus un citus augsti kvalificētus speciālistus. Tika noteikts, ka naudas sistēmas izveidošanas programma jāiesniedz Augstākajai padomei līdz 1990. gada 15. decembrim, bet LR Ministru padomei programmas izstrādāšanā jāsniedz nepieciešamais materiālais un tehniskais nodrošinājums.
Saskaņā ar 1990. gada 31. jūlija lēmumu LB padome izveidoja komisiju naudas sistēmas izveidošanas jautājumos (komisijas priekšsēdētājs P. Sakss). Komisijas pārraudzībā tika izveidotas darba grupas šādu jautājumu risināšanai:
1) par naudas sistēmas izveidošanas koncepciju (grupas vadītājs A. Plotkāns, Valdības administrācijas padomnieks);
2) par naudas un kredīta likumiem (grupas vadītājs prof., Dr. habil. oec. E. Zelgalvis, LB padomes loceklis);
3) par naudas zīmju iespiešanu un maiņas monētu kalšanu (grupas vadītājs J. Lebedoks, Dr oec. ,Valdības administrācijas galvenais speciālists).
"Drīz vien nacionālās valūtas – lata – atjaunošanas centieniem pievienojās arī oficiālās valsts varas iestādes."
Šīs komisijas izstrādāto naudas sistēmas izveidošanas projektu izskatīja Ministru padomes 1990. gada 11. decembra sēdē, kur tas guva atbalstu. Turklāt Latvijas Banka gandrīz vienlaikus bija izstrādājusi un iesniegusi izskatīšanai un akceptēšanai LR Augstākajā padomē projektu “Latvijas Republikas naudas sistēma (konceptuālās nostādnes un izveidošanas programma)”, likuma “Par naudu” projektu un attiecīgos Augstākās padomes lēmumu projektus.
