Pārmaiņas arī ārpolitikā
Demokrāti uzskata, ka amerikāņiem šobrīd vajadzīgs nevis kareivīgs, bet saprātīgs līderis, jo ASV nekad līdz šim nav bijusi tik neaizsargāta un izolēta kā patlaban. Viņi kritizē prezidenta Džordža Buša administrāciju par to, ka tā nav pietiekami novērtējusi pasaules jaunās lielvaras, kā arī līdz galam neapzinās draudus, ko rada Afganistānā un Pakistānā pieaugošais fundamentālisms. Prezidenta vēlēšanām jānes pārmaiņas šai politikā, uzskata demokrāti.
Savukārt republikāņu kandidāts Džons Makeins uzskata, ka viņa sāncensis nav gatavs komandēt ASV karaspēku, turklāt demokrāta nostāja attiecībā pret Irānu ir pārāk maiga.
Atšķirībā no republikāņu kandidāta B.Obama neatbalstīja militāro invāziju Irākā. Šobrīd viņš uzskata, ka no Irākas jāizved ASV armija, bet tās vietā jāatstāj teroristu apkarošanas vienības. Viņš uzsvēris, ka vardarbības līmenis šai valstī joprojām ir pārāk augsts, turpretim ASV politiskie ieguvumi ir nelieli. Karaspēka vietā ASV būtu jāizmanto agresīva diplomātija un politiski ieroči, lai stabilizētu Tuvo Austrumu reģionu. B.Obama teicis: “Mums jābūt tikpat uzmanīgiem, izejot no turienes, cik mēs bijām neuzmanīgi ieejot.”
Savukārt republikānis Dž.Makeins atbalstīja triecienus Irākai. Viņš uzskata, ka ASV karaspēkam jāpaliek Irākā, līdz tās valdība būs spējīga pati aizsargāt iedzīvotājus. Dž.Makeins nāca klajā ar priekšlikumu iepludināt Irākā vēl vairāk karaspēka, vēl pirms to nolēma Dž.Bušs. Viņš ir pārliecināts, ka tas mazinājis vardarbību un uzlabojis politisko situāciju. Dž.Makeins uzskata, ka armijas izvešana no Irākas destabilizētu reģionu, radītu patvērumu teroristiem un, iespējams, ļautu karadarbībai izvērsties vēl plašāk.
Abi prezidenta amata kandidāti ir vienprātīgi, ka Irānai nedrīkst ļaut izstrādāt kodolieročus un, ja būs nepieciešams, pret šo valsti var izmantot militāru spēku. Tomēr B.Obama uzskata, ka ASV jāuzsāk tiešs diplomātiskais kontakts ar Irānu, savukārt Dž.Makeins vēlētos pastiprināt amerikāņu militāro potenciālu Tuvajos Austrumos un ar sabiedroto palīdzību paplašināt pret Irānu vērstās sankcijas. B.Obama būtu ar mieru mudināt ANO sniegt Irānai ekonomisko palīdzību, ja tā atteiktos no kodolieroču programmas, savukārt republikāņu kandidāts aicinātu izdarīt spiedienu uz irāņu finanšu resursiem pasaulē, lai ietekmētu valdošo režīmu. Pretstatā Dž.Makeinam, kurš kategoriski iebilst pret sarunām ar Irānu vai Sīriju, B.Obama ir pielaidīgāks, jo uzskata, ka ASV nepanāks konkrētus rezultātus, ja neiesaistīsies sarunās ar Irānu.
"Īstie draudi ASV ir fundamentālisms Afganistānā, nevis Irākā."
Abi kandidāti ir pārliecināti, ka ASV jāturpina uzturēt ciešas saites ar Izraēlu, piedāvājot tai palīdzību. Attiecībās ar palestīniešiem Izraēlai ir tiesības aizsargāties, tomēr tai ir jāmeklē risinājums, kas ilgtermiņā garantētu mieru gan ebreju, gan palestīniešu nācijām, uzskata B.Obama. Dž.Makeins atbalsta miera procesu, uzskatot, ka ASV jāaizstāv Izraēlas drošība. Kā norādījis B.Obama, Irākas kara dēļ Irāna, kas ir lielāks drauds Izraēlai, kļuvusi drošāka un rada lielāku izaicinājumu ASV un Izraēlai. Savukārt Dž.Makeins atgādina, ka Teherānas režīms ir draudējis “noslaucīt Izraēlu no zemes virsas”.
Jāmeklē efektīvāks formāts attiecībām ar Āziju
Attiecībās ar Ķīnu abu kandidātu nostāja ir mērena. B.Obama Ķīnā saskata ASV konkurentu, viņš arī vēlas radīt efektīvāku diplomātisko formātu sadarbībai ar Āziju. Abi kandidāti pieļāva Olimpisko spēļu boikotu, reaģējot uz tibetiešu apspiešanu. “Mums jāpanāk, lai Ķīna savu jauniegūto varu izmantotu atbildīgi gan mājās, gan starptautiski,” norādījis Dž.Makeins.
Republikāņu kandidāts arī stingri kritizējis Krievijas jauno politiku, nosaucot to par “revanšistisku”. Pēc viņa domām, Krievija cenšas atgūt savu iepriekšējo impērijas statusu, kā arī teritorijas. Dž.Makeins kritizējis Krieviju par demokrātijas ierobežošanu, kā arī agresīvu politiku pret tās kaimiņiem. Viņš aktīvi atbalsta stratēģiskā bruņojuma izvietošanu Austrumeiropā, kā arī iniciatīvu izslēgt Krieviju no G8. “Es ieskatījos Putinam acīs un redzēju tajās trīs burtus: KGB,” sacījis republikāņu senators.
B.Obama uzskata, ka ASV un Krievijai jāmazina kodolbruņojuma draudi, viņš arī negatīvi vērtē Krievijas iejaukšanos Gruzijas separātiskajos reģionos. Viņš uzskata, ka Krievija nav nedz ASV ienaidnieks, nedz sabiedrotais un ka pret šo valsti jāvērš aktīvāka diplomātija. B.Obama uzstāj – kamēr Krievijai būs kodolieroči, ASV uzturēs savu kodolarsenālu kā pretsvaru.
B.Obama vēlas organizēt starptautisku koalīciju attiecībām ar Ziemeļkoreju. Viņš kritizējis prezidentu Džordžu Bušu par to, ka viņa stingrā retorika nav spējusi atturēt Ziemeļkoreju no kodolprogrammas attīstīšanas. Dž.Makeins uzskata, ka Ziemeļkoreja ir pilnībā jāatbrīvo no kodolieročiem.
Afganistāna un Pakistāna ir daudz nozīmīgākas terorisma apkarošanā nekā Irāka, uzskata B.Obama. Pēc viņa domām, jāatvelk karaspēks no Irākas un jānosūta uz Afganistānu, kur tā pietrūkst. Demokrātu senators paudis arī stingru viedokli pret Pakistānu saistībā ar teroristu atrašanos šajā valstī.
Dž.Makeins uzskata, ka, lai apvaldītu Irānu, nepieciešama pilnīga uzvara pār talibiem Afganistānā. ASV un tās sabiedrotajiem jābūt gataviem cīnīties ilgtermiņā.
