Satraucas par izmaiņām nacionālajā politikā
Patlaban ES valstu vadītāji ir nolēmuši, ka, par spīti visam, līgums tomēr ir jāratificē, kā arī jāgatavo īri otram referendumam, un cer, ka tā rezultāts varētu būt apstiprinošs. “Līguma izstrādē un virzīšanā uz ratifikāciju ielikts milzums enerģijas, un šobrīd vērojams vispārējs nogurums no šī procesa,” atzīst sabiedriskās politikas centra Providus Eiropas politikas pētniece Dace Akule. “Nav skaidrs, kā pierunāt īru vēlētājus pieņemt līgumu, otrreiz referendumam nodot to pašu materiālu nez vai būtu vēlams.”
Iespējams, ka īrus kā nelielas valsts pārstāvjus nav iepriecinājis līgumā ietvertais uzstādījums, kas vairs neļautu katrai valstij izvirzīt savu komisāru Eiropas Komisijā. “Varētu piekāpties īriem un turpināt sistēmu, kur katrai valstij ir pa vienam komisāram, un tas būtu ieguvums mazajām valstīm, taču kas tādā gadījumā notiktu ar ES izpildvaras efektivitāti,” norāda D.Akule.
Referenduma kampaņas laikā jautājums par komisāriem ticis nepilnīgi interpretēts kā priekšlikums, kas nāk par labu lielajām valstīm, atzīst Ārlietu ministrijas ES Vispārējo lietu nodaļas vadītāja Vineta Kleinberga. Īru vēlētājiem licies netaisnīgi, ka, sākot ar 2014.gadu, Eiropas Komisijā tiktu pārstāvētas divas trešdaļas dalībvalstu, taču jau Nicas līgums nosaka to, ka gadījumā, ja ES ir 27 dalībvalstis, ES komisāru skaitam jābūt mazākam. Nav gan noteikts, cik komisāriem jābūt un kādā kārtībā tie rotētu. Šis jautājums kļūs aktuāls, jo nākamā gada rudenī būs jāsastāda jauna Eiropas Komisija. Gadījumā, ja Lisabonas līgums tad nebūs spēkā, nāksies tāpat sekot Nicas līgumā noteiktajam.
"Īru balsojums deva iespēju ciešāk izskatīt līguma nianses."
Īrija ir vienīgā valsts, kurā bija obligāti jānotiek referendumam par ES līgumu. D.Akule ir pārliecināta – ja tautas balsojumi notiktu arī citās valstīs, no Lisabonas līguma “tiktu izravētas arī citas lietas”, kas rada ES pilsoņu neapmierinātību. Kā elementus, kas varētu biedēt ES pilsoņus, eksperte min tendenci padarīt ES liberālāku, mazinot tās sociālās aizsardzības lomu, kā arī “pārāk ātru ES paplašināšanos”. Daļa eiropiešu, kuri tradicionāli bijuši pacifistiski noskaņoti, uzmanīgi raugās uz ES militāro spēju paplašināšanu, tai skaitā eiropiešu karaspēka izvietošanu misijās pasaules karstajos punktos – daļai valstu būtiska ir ES neitralitāte. Bažas var radīt arī nodokļu politika, ja pārāk liela tās daļa tiktu nodota ES kompetencē.
Kā norāda V.Kleinberga, īriem jau iepriekš tikušas dotas garantijas, ka viņu valsts varēs palikt neitrāla. Pēdējā laikā arvien aktuālāks kļūst jautājums par ES kopīgo aizsardzības sistēmu, un Īrijas referenduma laikā šis jautājums ticis pakļauts pārliekām spekulācijām – izskanējis pat nepatiess minējums, ka, Lisabonas līgumam stājoties spēkā, Īrijas iedzīvotājiem būs jāstājas ES armijā.
Tas pats attiecas uz abortu likumdošanu, kas ir reglamentēta pat Īrijas konstitūcijā – ES nevar skart valstu tiesības regulēt šādas normas, piebilst V.Kleinberga. Jau 2001.gadā, parakstot Nicas līgumu, tam tika pievienots protokols, kas apstiprināja neiejaukšanos Īrijas abortu politikā. Tā kā Lisabonas līgums tikai groza, nevis aizstāj iepriekšējos ES līgumus, tad šis protokols paliek spēkā, nesot sev līdzi paliekošu garantiju īru valsts suverenitātei.
Ar mīnusa zīmi tiek minēta arī līguma forma. “Tas ir juridisks dokuments, starptautisks līgums, kurš ES pilsoņiem nav jālasa,” uzskata D.Akule.
Gaida īru valdības skaidrojumu un priekšlikumus
“Ir prieks par īriem, kuri deva iespēju cītīgāk izskatīt līguma nianses, nevis vienkārši sekot ievēlētiem politiķiem, kuri kā pionieri vien klana galvas,” atzīst D.Akule. “Pēc notikušā gadiem ilgi būs grūti pārliecināt iedzīvotājus, ka ES darbojas viņu interesēs.” Taču ES kopumā tas ir zaudējums, jo tā nevar izskatīties spēcīga un pārliecinoša uz starptautiskās skatuves, ja trūkst līguma, kas konsolidē tās darbību.
ES prezidējošās valsts Francijas prezidents Nikolā Sarkozī piedāvā īriem balsot vēlreiz – nākamgad jūnijā gaidāmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Taču īri ir atturīgi noskaņoti – gandrīz trīs ceturtdaļas Īrijas pilsoņu nevēlas atkārtotu referendumu par Lisabonas līgumu, liecina nesena aptauja, ko veica britu eiroskeptiķu pētnieku centrs. 71% īru pilsoņu neatbalsta otru referendumu, “par” ir tikai 24%, raksta interneta portāls “Euobserver”. Pastāv pat bažas, ka atkārtota referenduma gadījumā vēl vairāk pilsoņu varētu balsot “pret”.
12.jūnija referendumā 53% īru nobalsoja pret līgumu, pozitīvi noskaņoti bija 46%. Kā liecina nesenā aptauja, 17% no pozitīvi balsojušajiem tagad balsotu “pret”, bet 6% bijušo līguma pretinieku tagad būtu ar mieru balsot “par”.
N.Sarkozī cer atrast risinājumu Lisabonas līguma problēmai līdz šā gada beigām. Īriem būtu jābalso vēlreiz, pēc tam, kad viņiem tiktu sniegta skaidra atbilde, ka viņu nacionālās intereses tiks respektētas, minējis Luksemburgas premjers Žans Klods Junkers, kura valsts prezidēja ES 2005.gadā, kad sākotnējo ES konstitucionālo līgumu noraidīja francūži un nīderlandieši. Pēc viņa domām, Eiropas Padomei, kurā pārstāvētas 27 ES valstis, būtu jāapsola Īrijai, ka ES neiejauksies tās neitralitātes politikā, abortu likumdošanā un nodokļu sistēmā.
ES institūcijas nepārstās funkcionēt arī, ja Lisabonas līgumu neratificēs, atgādina V.Kleinberga. “ES paplašināšanās var turpināties tāpat kā līdz šim, un arī Eiropas Parlamenta vēlēšanas var notikt.” Vienīgi Latvijai jārēķinās, ka tā, sekojot spēkā esošajam Nicas līgumam, zaudēs vienu deputāta vietu. Ja spēkā būs Lisabonas līgums, tad Latvijai arī nākamajā Eiropas Parlamentā būs deviņi deputāti kā līdz šim.
Patlaban oficiāli nav noskaidroti visi iemesli, kādēļ īri atteicās no Lisabonas līguma. Īrijas valdība patlaban gatavo pētījumu par to un tas tiks prezentēts oktobrī gaidāmajā neformālajā ES valdību vadītāju sanāksmē.
Lisabonas līgumu ratificējušas 20 dalībvalstis, tostarp Latvija.
