Jau apmēram gadu smaga situācija ir cūkkopībā, bet „ugunsgrēks” uz kādu laiku šķiet apdzēsts. Turklāt cūkkopībai Latvijā ir citādāka struktūra - tajā ir vairāk lielo ražotāju, bet pati ražošana mazāka, arī pēc saražotās vērtības.
Piensaimniecībai ir lielāks īpatsvars, bet tajā ir daudz salīdzinoši sīku dalībnieku. Kvotas ir apmēram 14 tūkstošiem ražotāju, un piena ražošanas saimniecības lielā mērā veido Latvijas rajonu apdzīvotības struktūru, īpaši Vidzemē un Latgalē.
Krīze kļūs dziļāka
Krīzes situācija piena ražošanā saliedējusi visas lielākās lauksaimnieku organizācijas – pie viena galda sēdās Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP), Latvijas lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) un Zemnieku Saeimas (ZSA) pārstāvji. Sēdās kopīgi pretī gan Zemkopības ministrijas (ZM) amatpersonām, gan žurnālistiem, lai Latvijas sabiedrība izvēlētos – lietot arī Latvijas piena produktus vai tikai ievestos, jo arī tā ir gan iespēja, gan izvēle.
Uldis Krievārs vērtē, ka dažu tuvāko mēnešu laikā krīze piensaimniecībā varētu padziļināties sakarā ar piena iepirkuma cenu kritumu – sāksies „vasaras piens”. Jāņem vērā arī tas, ka Latvijas piena ražotājam ir mazākās visa veida subsīdijas ES dalībvalstīs, bet vieni no lielākiem kredītprocentiem aizdevumiem. Pēdējā gada laikā lopbarības izmaksas ir kāpušas par 50-100 procentiem dažādām izejvielām, bet lopbarība veido apmēram pusi piena ražošanas izmaksu.
Piena ražotāju ierosinājumi
Ilze Aizsilniece (LOSP) bilst, ka paši piensaimnieki daudz domājuši, kāda varētu būt izeja no izveidojušās situācijas. Skaidrs ir viens – tā nauda, kas valstī ir, ir jāizlieto iespējami saprātīgi un lietderīgi.
Zemnieki ierosinājuši ZM veikt četrus steidzamus pasākumus.
Pirmais - palielināt atbalstu par pārraudzībā esošu govi nacionālajās subsīdijās 2008. gadam, tam paredzot 6 miljonus latu. Tas veidotu nepilna santīma piemaksu pie piena litra, un šis atbalsts būtu nepilnam mēnesim, tikai uz sējas laiku. Diemžēl daudzām piena saimniecībām bankas atsaka kredītpagarinājumu, tās ir bezizejas situācijā, bet sēja ir durvju priekšā. Šie seši miljoni būtu pagaidu risinājums.
Otrais - atzītām pakalpojumu kooperatīvām sabiedrībām „Lauku attīstības programmas 2007.–2013. gadam” pasākumos „Lauku saimniecību modernizācija” un „Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana” palielināt punktus prioritāros atlases kritērijos un attiecināmo izdevumu kopsummu līdz 10 milj. latu septiņu gadu periodā. Līdz grozījumu veikšanai neatvērt pasākuma „Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana” pirmo pieteikšanās kārtu. Ja grozījumu programmā nebūs, tad šos miljonus latu saņems tikai daži lielie piena pārstrādātāji savas pārstrādes modernizācijai.
"Pircējs būs tas, kas ar savu maku balsos par Latvijā ražotu augstvērtīgu produkciju. Pircēja izvēle noteiks Latvijas piensaimniecības nākotni."
Piena ražotāji uzskata, ka nedrīkst turpināt ieguldīt līdzekļus neefektīvā pārstrādē. „Cik miljoni jau ieguldīti, bet eksporta nav, valstī ir uzkrājumi. Vispirms pārstrādātājiem ir jāizved jau esošā produkcija, tikai tad var būt runa par ražošanas modernizāciju, un tikai pēc tam – par piena iepirkuma cenas pazemināšanu piena ražotājiem līdz 13-14 santīmiem, kā tika minēts. Jo nav ko ieguldīt naudu neefektīvā pārstrādē!” savas domas izteica ražotāji, piebilstot, ka kooperatīvās sabiedrības ir stabilākas ar iepirkuma cenām nekā lielie pārstrādātāji, kuri iepirkuma cenu maina vai ik pēc pusmēneša.
Trešais - atcelt MK noteikumu uzlikto ierobežojumu par atļauto tiešās tirdzniecības daudzumu - 7 tonnas gadā piena saimniecībām. Šis ir tikai Latvijā pastāvošs ierobežojums un to ātri iespējams mainīt. Cilvēki varētu pirkt pienu „pa tiešo” no ražotājiem, ja ir tādas iespējas, jo ieguvējs būs gan pircējs – dabīgu pienu ar labu sastāvu par pusi cenas no tās, kas ir veikalu plauktā –, gan piena ražotājs.
Arī zemkopības ministrs Mārtiņš Roze pievienojas zemnieku organizācijām, kuras aicina piensaimniekus pārdot savu produkciju tiešajā tirdzniecībā un pircējus protestēt pret piena nesamērīgo dārdzību veikalā un iegādāties to tieši no lauku saimniecībām. Tiesa, aicinot neaizmirst par higiēnas un obligātās nekaitīguma prasības govs svaigpiena apritei nelielā apmērā.
Ceturtais - paredzēt kredītprocentu dzēšanu lopkopības saimniecībām pēc iespējas agrāk un jau tūlīt, pavasarī, nevis gada otrajā pusē izmaksāt jau iepriekš plānoto atbalstu nacionālās subsīdijās 2007. gada kredītprocentiem un pārraudzībai. Tas nodrošinātu sēju un ļautu piena ražotājiem turpināt ražošanu.
Termiņš zīmīgs – 15. maijs...
Aija Balode (LOSP) atgādina, ka dzīve arī Latvijā, ne tikai Eiropā pierādījusi, ka kooperatīvās sabiedrības ar saviem klientiem strādā labāk un maksā viņiem vairāk. „Mēs esam devuši ZM termiņu – 15. maiju – atbildes sniegšanai uz šiem mūsu četriem svarīgajiem risinājumiem,” viņas noteikti saka. „Atkarībā no ministrijas atbildes visas lauksaimnieku organizācijas rīkosies, iespējams, izvēloties aktīvāku apliecinājumu nekā pašlaik.”
Uldis Krievārs piebilst, ka ASV prakse ir šāda: ja piena galacena veikalā divas reizes pārsniedz piena iepirkuma cenu no ražotāja, tad pavalsts vietējais lauksaimniecības departaments (ministrija) sāk izmeklēšanu, lai šādu situāciju novērstu. Jo piens ir viena no jutīgākajām pārtikas precēm. Latvijā pašlaik veikala cena krietni vairāk nekā divas reizes pārsniedz cenu, ko maksā ražotājam par saražoto pienu.
Lauksaimnieki uzskata, ka pircējam ir jāizvērtē, ko viņš pērk un kur. Ja patērētājiem ir vēlēšanās palīdzēt piena ražotājiem, tad jācenšas pirkt Latvijā ražotus produktus un no pašiem saimniekiem, ja tas iespējams. Saimniecību un arī tirgotavu sarakstu var apskatīt ZSA mājaslapā www.zemniekusaeima.lv.
Pārstrādi – pašiem ražotājiem
Guntis Pirvits (LLKA) atgādina senseno patiesību - pārstrādei Latvijā jābūt pašu ražotāju rokās. Pašlaik apmēram 25% saražotā piena un apmēram tikai 5% gala produkcijas pārstrādā kooperatīvo sabiedrību pārstrādes ražotnes. Bet – tieši kooperatīvās sabiedrības ir ilgtermiņa garants piensaimniecībai valstī.
„Un pircējs būs tas, kas ar savu maku un iespējām balsos par Latvijā ražotu augstvērtīgu produkciju. Tieši pircēja izvēle būs tā, kas noteiks, ko veikalu plauktos mēs redzēsim un savā galdā liksim,” viņš noteic.
"Ražotāji, kooperatīvo sabiedrību dalībnieki apzinās, ka politiskajos procesos nav spēcīgākie „spēlētāji”, bet viņi darījuši to, kas bija jādara, par nozares ilgtspēju rūpējoties. Jo viņi paši ir gan piena ražotāji, gan pārstrādātāji, un viņu interese ir šajā tirgū darboties ilgstoši."
Kooperatīvajā sabiedrībā „Straupe” piena iepirkuma cena ir vidēji 23,8 santīmi atkarībā no kvalitātes. Pārstrādes uzņēmumos, kas nav ražotāju rokās, iepirkuma cena jau noslīdējusi līdz vidēji 20 santīmiem par piena kilogramu.
Uldis Krievārs domīgi piebilst: „Kad mums, ražotājiem, bija tikšanās ar iepriekšējo premjeru Aigaru Kalvīti, viņš tā arī pateica, ka mazajiem pārstrādātājiem Latvijā nav jābūt, bet tikai diviem trijiem lielajiem. Ja novelkam paralēles, kāda ir valdības politika lauksaimniecībā un kuram cilvēkam vai ģimenei kurš piena kombināts pieder, tad sakritības ir interesantas. Šķiet, arī šai valdībai politika nemainīsies. Vismaz neesmu manījis, ka gaidāmas kādas pārmaiņas.”
Ražotāji, kooperatīvo sabiedrību dalībnieki arī apzinās, ka politiskajos procesos nav spēcīgākie „spēlētāji”, bet viņi darījuši to, kas bija jādara, par nozares ilgtspēju rūpējoties. Jo viņi paši ir gan piena ražotāji, gan pārstrādātāji, un viņu interese ir šajā tirgū darboties ilgstoši.
Kooperatīvās sabiedrības Latvijā ir ļoti attīstījušās – zemnieki nopirkuši „Trikātas siers” rūpnīcu, izveidojot „Trikāta KS”. Nu jau ris otrais darbības gads. Pirmo reizi Latvijā notiek bioloģiskā siera rūpnieciska ražošana, daudzums ir ļoti pieaudzis – pāri miljonam latu siera ražošanas vērtībā. Bioloģiskais siers iekļuvis arī lielākajos tirdzniecības tīklos, pašlaik kooperatīvā sabiedrība strādā pie loģistikas sistēmas pilnveidošanas. Uzņēmums audzis ļoti, ļoti strauji, pašlaik ir lielākā kooperatīvā sabiedrība Latvijā.
„Paldies par atbalstu jāsaka Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektoram Marekam Samohvalovam, kurš publiski atzina, ka kooperatīvo sabiedrību piens ir augstas kvalitātes,” saka Uldis Krievārs.
Ministrija atradusi 2,5 miljonus latu
Zemkopības ministrija informējusi lauksaimniekus, ka radusi iespēju izmantot 2,5 miljonus latu papildu pašreizējās situācijas stabilizēšanai. Zemkopības ministrijas speciālisti lauksaimniekiem piedāvājuši vairākus variantus atkarībā no saimniecību izmēra un govju produktivitātes par atbalsta apjomu ganāmpulka uzturēšanai. Savukārt lauksaimnieku organizāciju pārstāvji tuvāko dienu laikā izvērtēs ZM speciālistu priekšlikumus un informēs, kuri atbalsta kritēriji patlaban ir vispieņemamākie.
