Saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumu Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi” 120. punktu būvuzraudzība jāveic, ja:

1. būvniecība pilnībā vai daļēji tiek finansēta no publisko personu līdzekļiem, Eiropas Savienības politiku instrumentu vai citas ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem otrās un trešās grupas būvēm. Šī prasība attiecas arī uz pirmās grupas būvēm, ja to paredz normatīvie akti;

2. būve ir valsts aizsargājams kultūras piemineklis;

3. paredzēti trešās grupas būves būvdarbi;

4. otrās grupas publiskām ēkām un ražošanas būvēm, ja būves paredzētais lietojums, konstrukcijas vai būvdarbu izpildes paņēmieni būvvaldes vērtējumā ir saistīti ar paaugstinātu risku videi, cilvēku dzīvībai vai veselībai.

Ievērojot iepriekš minēto un Vispārīgo būvnoteikumu 1. pielikumā noteikto būvju iedalījumu grupās atbilstoši būvniecības procesam, mazāka līdz 25 m², vienstāva ēka līdz 60 m² ārpus pilsētas vai ciema teritorijas, kā arī atsevišķa rūpnieciski izgatavota vienstāva ēka atbilst pirmās grupas ēkai, līdz ar to tās novietošanai būvuzraudzība nav nepieciešama, ja būvniecība tiek finansēta no privātajiem (saviem) līdzekļiem. 

Tomēr gadījumā, ja attiecīgā būvniecība pilnībā vai daļēji tiek finansēta no publisko personu līdzekļiem, Eiropas Savienības politiku instrumentu vai citas ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem, būvuzraudzība ir obligāta neatkarīgi no ēkas lieluma.

Papildus norādām, ka novietošana ir viens no būvdarbu veidiem. Atbilstoši Būvniecības likumam būvniecība ir visu veidu būvju projektēšana un būvdarbi. Savukārt būvdarbi – jauna būvniecība, atjaunošana, pārbūve, ierīkošana, konservācija, nojaukšana, novietošana un restaurācija.