Kāpēc Komerclikumā valdes pienākumi nevienā normā nav atsevišķi uzskaitīti? Varbūt ir nepieciešami grozījumi?
Valdes galvenais pienākums ir noteikts Komerclikuma (turpmāk – KCL) 221. panta pirmajā daļā – vadīt un pārstāvēt kapitālsabiedrību. KCL sadaļa par akciju sabiedrībām papildina šo galveno pienākumu – valde pārzina un vada sabiedrības lietas, atbild par sabiedrības komercdarbību un likumam atbilstošu grāmatvedību, kā arī pārvalda sabiedrības mantu un rīkojas ar tās līdzekļiem atbilstoši normatīvajiem aktiem, statūtiem un akcionāru sapulces lēmumiem (KCL 301. panta otrā un trešā daļa).
Lai arī šie pienākumi atrodas KCL sadaļā par akciju sabiedrībām, atbilstoši praksei un tiesību normu analoģijai, tie ir piemērojami arī attiecībā uz sabiedrībām ar ierobežotu atbildību.
Daļa valdes pienākumu ir atsevišķi uzskaitīti KCL, piemēram, sastādīt kapitālsabiedrības gada pārskatu (KCL 174. panta pirmā daļa) un priekšlikumu par peļņas izlietošanu (KCL 180. panta pirmā daļa). Attiecībā uz sabiedrībām ar ierobežotu atbildību valdei ir pienākums izdarīt ierakstus kapitālsabiedrības dalībnieku reģistrā (KCL 187.1 panta piektā un sestā daļa) un paziņot par tiem Uzņēmumu reģistram (KCL 187.1 panta septītā daļa), sasaukt kārtējo dalībnieku sapulci reizi gadā (KCL 213. panta pirmā daļa) un nosūtīt paziņojumus par dalībnieku sapulces sasaukšanu dalībniekiem (KCL 214. panta pirmā daļa). Arī KCL sadaļā par akciju sabiedrībām ir valdes pienākumi, kas jāievēro saistībā ar akcionāru reģistra vešanu, akcionāru sapulču sasaukšanu u.c. darbībām.
KCL uzbūve ir tāda, ka patiešām netiek sniegts valdes locekļu pienākumu izsmeļošs uzskaitījums vienā atsevišķā normā. Pirmkārt, visu valdes locekļu pienākumu uzskaitījums vienā KCL pantā būtu pretrunā ar normatīvo aktu juridiskās tehnikas prasībām (skat. MK noteikumus Nr. 108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi”). Iepriekš minētais valdes locekļu pienākumu uzskaitījums ilustrē, ka šie pienākumi ir izklāstīti loģiskā secībā atbilstoši KCL uzbūvei. Otrkārt, būtu diezgan problemātiski sniegt pilnīgu pienākumu uzskaitījumu, ņemot vērā komercdarbību jomu daudzveidību.
Neskatoties uz to, jebkuras kapitālsabiedrības galvenais mērķis ir gūt peļņu. Līdz ar to valdes locekļiem kā kapitālsabiedrības dalībnieku uzticības personām ir pienākums šo mērķi īstenot. Taču, ņemot vērā, ka kapitālsabiedrības komercdarbību var ietekmēt arī citi no valdes locekļa neatkarīgi apstākļi (ekonomiskā situācija valstī, konkurenti, patērētāju gaume u.c.), būtu nesaprātīgi valdes loceklim atbildēt par jebkuru neveiksmi komercdarbībā. Līdz ar to valdes pienākumus ir iespējams noskaidrot un precizēt, izmantojot KCL ietverto valdes locekļu atbildības standartu, kas formulēts tā saucamās ģenerālklauzulas formā, proti, ka valdes loceklim, vadot kapitālsabiedrību, savi pienākumi ir jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam.
Krietna un rūpīga saimnieka jēdziens paredz, ka valdes loceklis atbild par katru neuzmanību. Kapitālsabiedrības atšķiras pēc veicamās komercdarbības jomas, tāpēc arī pienākumi katrā gadījumā var atšķirties un tādējādi arī “krietna un rūpīga saimnieka” jēdziens var atšķirties atkarībā no komercdarbības jomas.
Valdes loceklim kapitālsabiedrības vadīšanā ir jāievēro:
- normatīvie akti (tas nozīmē, ka atkarībā no komercdarbības jomas, atsevišķi pienākumi var izrietēt no konkrētās jomas regulējošiem normatīvajiem aktiem);
- kapitālsabiedrības statūti, kas var paredzēt papildus norādes un ierobežojumus valdes loceklim kapitālsabiedrības darbības vadīšanā;
- dalībnieku (akcionāru) un padomes (jā tāda izveidota) sapulces lēmumi, un te būtisks aspekts ir, lai šādi lēmumi būtu likumīgi;
- valdes loceklim ir jābūt lojālam pret kapitālsabiedrību un jāizvairās no interešu konflikta situācijām.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!