Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Esmu cietis CSNg – manā automašīnā ietriecās cits spēkrats, rezultātā mans auto pārvērtās lūžņos, man tika nodarīti miesas bojājumi. Pret vainīgo vadītāju šobrīd ierosināts kriminālprocess. Esmu pieteicis materiālo un morālo zaudējumu atlīdzinājumu gan vainīgā auto OCTA apdrošinātājiem, gan pieteikšu šo zaudējumu atlīdzināšanas prasību arī tiesā, kur man noteikts cietušā statuss. Lietas faktiskie apstākļi (un arī vainīgās personas identitāte) ir pilnīgi skaidri un netiek apstrīdēti, bet kriminālprocess nepieciešams tikai soda apmēra noteikšanai. Jautājums, vai apdrošinātāji var uz nezināmu laiku (līdz kriminālprocesa tiesvedības beigām) atlikt atlīdzības lēmuma pieņemšanu, atsaucoties uz OCTA likuma 39.p. 2.d., kurā runāts par situācijām, kad personas vaina nav noskaidrota vai ir apstrīdēta vai nodarītie zaudējumi nav noteikti? Proti, vai apdrošinātāju nostāja, atliekot lēmuma pieņemšanu (ja vaina ir noskaidrota, vaina netiek apstrīdēta, nodarītie zaudējumi ir noteikti), uzskatāma par tiesisku? Un otrs jautājums. Ja esmu pieteicis zaudējumu atlīdzību divos procesos (pie apdrošinātājiem un kriminālprocesa ietvaros), kādas būs piedziņas iespējas, ja man būs spēkā stājušies lēmumi abos šajos procesos? Proti, vai varēšu pats izvēlēties, kurā procesā man ātrāk un vienkāršāk zaudējumu atlīdzību pieprasīt? Jo ir skaidrs, ka no apšaubāmi maksātspējīgas fiziskās personas piedziņa caur tiesu izpildītājiem būs krietni ilgāka un sarežģītāka nekā no valsts atzītiem apdrošinātājiem. Tāpēc vienādas summas gadījumā, loģiski, ir vispirms vērsties pie apdrošinātājiem un tikai tad pie vainīgā (ja pēc apdrošināšanas atlīdzības apmaksas vēl kas būs palicis, ko piedzīt no vainīgā).
1.Atbildot uz Jūsu 2016.gada 11.marta e-pastā uzdoto pirmo jautājumu par apdrošinātāja tiesībām atlikt lēmuma pieņemšanu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksāšanu līdz galīgajam nolēmumam krimināllietā, biedrība "Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs" (turpmāk - LTAB) paskaidro, ka Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma (turpmāk - OCTA likums) 39.pantā ir noteikti konkrēti priekšnoteikumi, kas apdrošinātājam ir jākonstatē, lai tas pamatoti varētu pieņemt lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksāšanu, tajā skaitā kā viens no priekšnoteikumiem ir noteikts transportlīdzekļa īpašnieka vai tiesīgā lietotāja vaina (kas saistāma ar atbildību civiltiesiskā izpratnē).
Lai gan kā priekšnosacījums vainas konstatēšanā nav noteikts galīgais nolēmums kriminālprocesā un apdrošinātājam pēc iespējas jācenšas savākt nepieciešamo informāciju un izvērtēt lietas apstākļus bez galīgā nolēmuma krimināllietā sagaidīšanas, tomēr praksē var būt arī sarežģītas situācijas, kad apdrošinātājam nav iespējams noteikt vainu (atbildību) un tādā gadījumā var rasties situācija, kad ir jāsagaida nolēmums kriminālprocesa ietvaros.
Turklāt jāņem vērā, ka atbilstoši Kriminālprocesa likuma 375.panta pirmajā daļā noteiktajam kriminālprocesa laikā krimināllietā esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums un ar tiem drīkst iepazīties amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu, kā arī personas, kurām minētās amatpersonas attiecīgos materiālus uzrāda šajā likumā paredzētajā kārtībā. Līdz ar to apdrošinātājam var nebūt pieejami materiāli, kas ir policijas vai prokuratūras rīcībā par atbildīgo personu ceļu satiksmes negadījuma izraisīšanā un tās vainu, kā arī var tikt konstatēti fakti, kas uz atlīdzības pieprasīšanas brīdi nav zināmi.
No jautājumā sniegtās informācijas nav secināms, kādi materiāli ir apdrošinātāja rīcībā, tādējādi konkrētajā gadījumā bez attiecīgās lietas apstākļu pārbaudes ir neiespējami sniegt viedokli, vai apdrošinātāja pieņemtais lēmums par atteikumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību līdz galīgajam nolēmumam krimināllietā ir pamatots, jo katrs gadījums ir izvērtējams individuāli.
Līdz ar to vēršam uzmanību uz OCTA likuma 39.panta piektajā daļā paredzēto iespēju lūgt LTAB atzinumu par apdrošinātāja pieņemto lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksāšanu (LTAB pieņemtajam lēmumam ir rekomendējošs raksturs).
Iesniegumu LTAB varat aizpildīt LTAB mājaslapā www.ltab.lv. Saņemot konkrēto iesniegumu, LTAB to izskatīs pēc būtības, pamatojoties uz atlīdzību lietā esošajiem dokumentiem. Vienlaikus paskaidrojam, ka, ja Jūs nepiekrītat apdrošinātāja pieņemtajam lēmumam, Jums ir tiesības to pārsūdzēt tiesā.
2. Attiecībā uz otro Jūsu uzdoto jautājumu par zaudējumu piedziņas iespējām krimināllietas ietvaros un pie apdrošinātāja paskaidrojam, ka atbilstoši likuma "Par apdrošināšanas līgumu" 35.pantā noteiktajam apdrošināšanā pret zaudējumiem un civiltiesiskās atbilstības apdrošināšanā zaudējumus atlīdzina pēc kompensācijas principa, t.i., apdrošināšanas atlīdzības apmērs nedrīkst būt lielāks par personas patiesajiem zaudējumiem. Līdz ar to apdrošinātājs, nosakot apdrošināšanas atlīdzības apmēru, ņems vērā Jums krimināllietas ietvaros samaksāto vai tiesas noteikto kompensācijas apmēru.
Vienlaikus atzīmējams, ka arī tiesa krimināllietas ietvaros, lemjot par Jums pienākošās kompensācijas apmēru, var ņemt vērā Jums izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību, aprēķināto, bet vēl neizmaksāto apdrošināšanas atlīdzību, kā arī iespējamo apdrošināšanas atlīdzību, lai izvairītos no divkāršās kompensācijas. Viennozīmīgi pateikt, kāds būs tiesas un apdrošinātāju lēmums konkrētajā gadījumā nav iespējams, tomēr gan kriminālprocesa ietvaros radītā kaitējuma kompensācijas institūts, gan transportlīdzekļu īpašnieku vai tiesīgo lietotāju civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas atlīdzība ir radīta ar mērķi, lai kompensētu Jums radītos zaudējumus atbilstoši to faktiskajam apmēram. Līdz ar to pilna Jums radīto zaudējumu kompensācijas saņemšana gan no apdrošinātāja, gan krimināllietas ietvaros būtu pretrunā šo institūtu mērķim.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
