Saskaņā ar šobrīd spēkā esošo regulējumu, ja personai ir garīga rakstura vai citi veselības traucējumi, tās rīcībspēju tiesa var ierobežot izņēmuma gadījumos konkrētās jomās tikai tad, ja tas nepieciešams šīs personas interesēs un ir vienīgais veids, kā tās aizsargāt (Civillikuma 357.pants). Tas nozīmē, ka nevienu personu tiesa vairs nevar atzīt pilnībā par rīcībnespējīgu. Turklāt Civillikumā ir noteikts, ka rīcībspēja personai ar garīga rakstura vai citiem veselības traucējumiem var tikt ierobežota tikai tādā apjomā, kādā tā nespēj saprast savas darbības nozīmi vai nespēj savu darbību vadīt (piemēram, persona nepazīst naudaszīmes, nemāk rakstīt, lasīt, rēķināt, nepazīst ciparus, tādēļ nemāk iepirkties veikalā).

Tādējādi tiesa, ņemot vērā lietā iesniegtos pierādījumus, izvērtē personas spējas un nosaka rīcībspējas ierobežojuma apjomu, piemēram, personai rīcībspēju ierobežo tādās jomās kā: 1) maksājumu izdarīšana un saņemšana; 2) darījumu slēgšana; 3) rīcība ar mantu un tās pārvaldība, it īpaši nekustamā īpašuma atsavināšana, ieķīlāšana un apgrūtināšana ar lietu tiesībām; 4) komercdarbības un saimnieciskās darbības veikšana un citās jomās (Civillikuma 358.¹ un Civilprocesa likuma 268. pants).

Tomēr jānorāda, ka tiesa nevar personu ierobežot personiskās nemantiskās tiesībās (piemēram, nevar aizliegt laulāties, taisīt testamentu vai ierobežot personas rīcībspēju jautājumos, kas skar viņa veselību vai ārstēšanu) (Civillikuma 356.¹pants). Tas nozīmē, piemēram, pati persona var izlemt ārstēties slimnīcā vai neārstēties, proti, personu nevar ārstēt slimnīcā bez tās tiešas informētas piekrišanas, izņemot Ārstniecības likumā un Pacientu tiesību likumā paredzētajos gadījumos.

Vienlaikus jānorāda - ja tiesa ierobežo personas rīcībspēju, tiesa nodibina šai personai aizgādnību. Turklāt tiesa, izvērtējot personas spējas, vispirms nosaka, vai un kādā apjomā aizgādnis ar aizgādnībā esošo personu rīkojas kopā un tikai pēc tam — vai un kādā apjomā aizgādnis rīkosies patstāvīgi (Civillikuma 358.¹). Piemēram, tiesa var noteikt, ka persona var rīkoties patstāvīgi darījumos, kas nepārsniedz 20,00 EUR, taču kopā ar aizgādni rīkojas, ja darījuma summa pārsniedz 20,00 EUR. Līdz ar to aizgādnis rīkojas tikai tiesas noteiktajā apjomā.

Persona, kuru tiesa līdz 31.12.2011. atzinusi par rīcībnespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ, šobrīd uzskatāma par personu ar rīcībspējas ierobežojumu bez personisko nemantisko tiesību ierobežojuma. Turklāt šādu personu rīcībnespēja ir pārskatāma, un šādas personas aizgādnim ir pienākums līdz 01.01.2017. iesniegt tiesā pieteikumu par rīcībspējas ierobežojuma pārskatīšanu.

Tiesai kopā ar pieteikumu ir jāiesniedz arī pierādījumi, kas pamato, kādēļ personas rīcībspēja būtu ierobežojama kādā konkrētā jomā. Iesniegtos pierādījumus tiesa vērtē. Tiesa ņem vērā arī bāriņtiesas un prokurora, kuriem ir jāpiedalās tiesas sēdē, viedokli un iesniegtos pierādījumus. Tāpat tiesa gan pēc pušu lūguma, gan pēc savas iniciatīvas pieprasa papildu pierādījumus, piemēram, pieprasa izziņas no ārstniecības iestādēm un citām iestādēm (Civilprocesa likuma 266. pants).

Jānorāda, ka tiesu ekspertīzes veikšana vairs nav obligāta, tomēr tiesa var izlemt jautājumu par tiesu psihiatriskās un, ja nepieciešams, tiesu psiholoģiskās ekspertīzes noteikšanu. Tomēr šāds lēmums par tiesu ekspertīzes noteikšanu ir pārsūdzams. Turklāt tiesai ir pienākums aicināt uz tiesas sēdi arī personu, kuras rīcībspēju ierobežos, un uzklausīt šīs personas viedokli.

Papildus informējam, ka Labklājības ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde sociālās aizsardzības un personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju jomā (Skolas ielā 28, Rīgā, LV-1331;  tālr. 6702160 e-pasts: lm@lm.gov.lv http://www.lm.gov.lv). Tālab jautājumos par higiēnas preču nodrošināšanu personām ar invaliditāti aicinām vērsties Labklājības ministrijā vai savas pašvaldības sociālajā dienestā. Vienlaikus informējam, ka biedrība "Resursu centrs cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem "ZELDA"" sniedz informāciju un juridiskas konsultācijas, lai veicinātu cilvēku ar garīgiem traucējumiem tiesību ievērošanu un interešu aizstāvību (Mārupes 4-31, Rīgā, LV-1002; tālr. 67442828; tālruņi juridiskajām konsultācijām: 22062460; 27650303; e-pasts: zelda@zelda.org.lv; http://zelda.org.lv).