Darba likuma 7.panta ceturtā daļa noteic, ka darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzēja kā darba devēja pienākums ir darbiniekam, kurš uz noteiktu laiku norīkots veikt darbu darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma saņēmēja uzņēmumā, nodrošināt tādus pašus darba apstākļus un piemērot tādus pašus nodarbinātības noteikumus, kādus nodrošinātu un piemērotu darbiniekam, ja darba tiesiskās attiecības starp darbinieku un darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma saņēmēju būtu nodibinātas tieši un darbinieks veiktu to pašu darbu.

Darba likuma 7.panta piektā daļa skaidro, ka šā panta ceturtajā daļā minētie darba apstākļi un nodarbinātības noteikumi attiecas uz darba un atpūtas laiku, darba samaksu, uz grūtniecēm, sievietēm pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, sievietēm, kas baro bērnu ar krūti, uz bērniem un pusaudžiem noteikto aizsardzību, kā arī uz vienlīdzīgu tiesību principu un atšķirīgas attieksmes aizlieguma principu.

Respektīvi, darba samaksai ir jābūt tādai pašai, kāda tā ir attiecīgā uzņēmuma darbiniekiem, uz kurieni Latvijas darbinieks ir nosūtīts.

Saskaņā ar Darba likuma 59.pantu darba samaksa ir darbiniekam regulāri izmaksājamā atlīdzība par darbu, kura ietver darba algu un normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktās piemaksas, kā arī prēmijas un jebkuru cita veida atlīdzību saistībā ar darbu.

Obligātās piemaksas ir noteiktas Darba likuma 65.pantā “Piemaksa par papildu darbu”, 66.pantā “Piemaksa par darbu, kas saistīts ar īpašu risku”; 67.pantā “Piemaksa par nakts darbu”; 68.pantā “Piemaksa par virsstundu darbu vai darbu svētku dienā”.

Kādu papildalgu Vācijā var saņemt? Vācijas uzņēmumam nav pienākums Latvijas darbiniekiem maksāt algu, jo algu izmaksā tas uzņēmums, ar kuru noslēgts darba līgums.

Kas attiecas uz nodokļiem, lai tie tiktu maksāti Latvijā, pirms dodas uz Vāciju, Valsts ieņēmumu dienestā jāizņem Rezidences apliecība un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā – A1 sertifikāts.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanai ievēro likumu “Par Latvijas Republikas un Vācijas Federatīvās Republikas līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem”, bet VSAOI piemērošanai ievēro ES regulu Nr. 883/2004 un Nr. 987/2009.

Nosūtot darbinieku uz ārzemēm, saskaņā ar Ministru kabineta 12.10.2010. noteikumu Nr.969  “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi” jāsedz darba brauciena izdevumi, kas noteikti šo noteikumu 4., 5., 6., 11., 12., 16., 17. un 20.punktā un VI nodaļā.