Pašlaik normatīvajos aktos nav tāda regulējuma, kas nākamajam dzīvokļa īpašniekam uzliek atbildību par iepriekšējā parādiem, tādējādi tie attiecināmi uz īpašnieku, nevis īpašumu. (Saeimā gan izskatīšanā ir iestrēguši grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā, kuros paredzēts regulējums, kā tiek pārņemtas parādsaistības īpašuma atsavināšanas gadījumā.)

Tātad teorētiski jaunais īpašnieks nav atbildīgs par iepriekšējā nenokārtotajiem maksājumiem. Iegādājoties dzīvokli, potenciālais pircējs var pieprasīt, lai pārdevējs parādus nomaksā, un šo nosacījumu iekļaut arī pirkuma līgumā.

Taču, ja dzīvoklis tiek pirkts, piemēram, izsolē, pārdevējs parādus neapņemsies maksāt, jo īpašums tādēļ tiek pārdots, lai nosegtu kādus parādus.

Praksē tad notiek tā. „Latvijas Gāze” (LG) ar jauno īpašnieku nenoslēdz gāzes piegādes pakalpojuma līgumu, iekams nav nomaksāts iepriekšējais parāds šai adresei. LG nenoliedz iespēju vērst parāda piedziņu pret iepriekšējo īpašnieku, taču informē, ka šis process var būt ilgs un tikmēr dzīvoklim arī netiks piegādāta gāze.

Līdzīgi ir, piemēram, ar elektrību un telefona sakariem. Tādēļ pirmais padoms īpašuma pircējiem ir – pirms darījuma noslēgšanas vienmēr rūpīgi pārbaudīt rēķinu apmaksu par šo pakalpojumu piegādi.

Kā informē juristi, jaunajam īpašniekam ir iespēja nomaksāt parādus, bet pēc tam vērsties tiesā ar regresa prasību par parādu piedziņu no iepriekšējā īpašnieka. Taču arī šis process nebūs ne ātrs, ne vienkāršs, it īpaši, ja no bijušā īpašnieka nekas nebūs piedzenams.

Skopās informācijas dēļ sīkāk neko nav iespējams paskaidrot. Lai darījums norisinātos bez riskiem un Jums iespējami labvēlīgi, ar visiem dokumentiem ieteicams vērsties pie šādās lietās pieredzējuša jurista.