No šā gada janvāra, nosakot invaliditātes un darbspēju zaudējumu, ņem vērā ne tikai cilvēka veselības traucējumus, bet arī to radītos aktivitāšu un funkcionēšanas ierobežojumus. Cilvēkiem no 18 gadiem līdz valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamajam vecumam izvērtē funkcionēšanas ierobežojumu un tā pakāpi, nosakot invaliditātes grupu, kā arī darbspēju zaudējumu procentos.

Invaliditāte iedalās trīs grupās:

• I invaliditātes grupa - ļoti smaga invaliditāte (darbspēju zaudējums ir 80–100% apmērā).
• II invaliditātes grupa - smaga invaliditāte (darbspēju zaudējums ir 60–79% apmērā).
• III invaliditātes grupa - mērena invaliditāte (darbspēju zaudējums ir 25–59% apmērā).

Ministru kabineta 2014.gada 23.decembra noteikumu Nr.805, kas izdoti saskaņā ar Invaliditātes likumu, 5.pielikumā (Veselības traucējumu un funkcionālo spēju novērtēšanas kritēriji) norādīts:

„.. veicot funkcionālo spēju novērtējumu un nosakot funkcijas vai aktivitātes ierobežojuma pakāpi (viegla, mērena, smaga, ļoti smaga), ārsts eksperts ņem vērā funkcijas vai aktivitātes ierobežojuma izteiktību, aktivitātes veikšanas kvalitāti, tempu, patērēto enerģiju un sasniegto rezultātu.

2. Apkopojot veselības traucējumu un funkcionālo spēju novērtējumu, eksperts izdara gala slēdzienu par klienta funkcionēšanas ierobežojumu, kā arī izsaka viedokli par ierobežojuma stabilitāti un prognozi.

3. Veselības traucējumu un funkcionālo spēju kopējais novērtējums ir pamats lēmuma pieņemšanai par invaliditāti un darbspēju zaudējumu:

3.1. funkcionēšanas ierobežojumu nav vai tie ir viegli – nerada būtiskas problēmas funkcionēt. Invaliditāti nenosaka. Vispārējo darbspēju zaudējums līdz 24%;

3.2. funkcionēšanas ierobežojumi mēreni – funkcionēšana ir būtiski ierobežota, bet ne tik lielā mērā, lai ierobežojums būtu smags (ikdienas dzīves aktivitātes var veikt patstāvīgi, bet būtiski lēnākā tempā vai ar lielāku piepūli, vai sliktākā kvalitātē, salīdzinot ar normāli pieņemto attiecīgā vecuma grupā). Nosakāma 3. invaliditātes grupa, kā arī vispārējo darbspēju zaudējums 25–59%;

3.3. funkcionēšanas ierobežojumi smagi – funkcionēšana ir būtiski ierobežota, ierobežojums ir lielāks par mērenu, bet tas nav ļoti smags (ikdienas dzīves aktivitāšu lielāko daļu var veikt patstāvīgi, bet būtiski lēnākā tempā vai ar lielāku piepūli, vai sliktākā kvalitātē, salīdzinot ar normāli pieņemto attiecīgā vecuma grupā, epizodiski nepieciešama palīdzība vai uzraudzība). Nosakāma 2.invaliditātes grupa, kā arī vispārējo darbspēju zaudējums 60–79%;

3.4. funkcionēšanas ierobežojumi ļoti smagi – funkcionēšana ir ļoti ierobežota vai praktiski nav iespējama (nepieciešamība pēc pastāvīgas vai biežas epizodiskas palīdzības vai uzraudzības ikdienas dzīves aktivitātēs). Nosakāma 1. invaliditātes grupa, kā arī vispārējo darbspēju zaudējums 80–100%.”

Savukārt 6.pielikumā (Kritēriji darbspēju zaudējuma noteikšanai procentos personām, kuras cietušas nelaimes gadījumā darbā, slimo ar arodslimību vai slimību, kura saistīta ar piedalīšanos Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanā) paskaidrots: darbspēju zaudējuma procentuālais apmērs noteiktu veselības traucējumu gadījumos ir orientējošs, un tā galīgā pakāpe ir atkarīga no tā, vai personai ir arī citi nozīmīgi veselības traucējumi, no to ietekmes uz ikdienas dzīves aktivitātēm, kā arī no personas vecuma, izglītības, darba pieredzes, darba attiecībām, konkurētspējas darba tirgū un darba prognozes. Ja darbspēju zaudējums ir robežās 25–59%, tiek noteikta 3.invaliditātes grupa, ja robežās 60–79%, tiek noteikta 2.invaliditātes grupa, ja robežās 80–100%, tiek noteikta 1.invaliditātes grupa.