Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 9.panta pirmajā daļā noteikts, ka pašvaldībai, kuras teritorijā cilvēks reģistrējis savu pamatdzīvesvietu, ir pienākums nodrošināt iespēju saņemt tā vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību. 

Pabalstu veidus, apmēru un nosacījumus to saņemšanai nosaka pašvaldība saistošajos noteikumos. Tāpēc ieteicams iepazīties ar savas pašvaldības saistošajiem noteikumiem par sociālo palīdzību, kāda ir iespējama ģimenei ar maziem ienākumiem. Noteikumiem jābūt pieejamiem pašvaldības mājaslapā.

Ģimenes (personas) atbilstību trūcīgas ģimenes (personas) statusam nosaka pašvaldības sociālais dienests atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā un Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumos Nr.299 „Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu” noteiktajam. 

Saskaņā ar šiem noteikumiem sociālajā dienestā izvērtē ģimenes (personas) ienākumus par pēdējiem pilniem trim kalendāra mēnešiem. Ja ģimenes (personas) vidējie ienākumi katram ģimenes loceklim mēnesī pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 128,06 eiro, ģimenes materiālais stāvoklis atbilst trūcīgas ģimenes statusa saņemšanai. 

Turklāt MK noteikumu Nr.299 18.punktā noteikts, ka, ja deklarācijas iesniegšanas brīdī personai nav ienākumu, bet iepriekš tie bijuši mazāki par minimālo darba algu (minimālā mēneša darba alga no šā gada 1.janvāra ir 360 eiro), tad šos ienākumus neņem vērā. 

Atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 35.pantā noteiktajam pašvaldība no pamatbudžeta izmaksā šādus sociālās palīdzības pabalstus:

Pabalstu garantētā minimālā ienākumu (GMI) līmeņa nodrošināšanai aprēķina un piešķir par trūcīgām atzītām ģimenēm (personām) par periodu, uz kuru noteikta atbilstība trūcīgas ģimenes (personas) statusam. 

Trūcīgas ģimenes (personas) statusu nosaka uz laiku no trim līdz sešiem mēnešiem. 

Ministru kabineta noteiktais GMI līmenis ir 49,80 eiro cilvēkam mēnesī. Pašvaldības dome saistošajos noteikumos var noteikt augstāku GMI līmeni dažādām iedzīvotāju grupām, īpaši visneaizsargātākajām iedzīvotāju grupām – bērniem, vecuma un invaliditātes pensijas saņēmējiem. 

Dzīvokļa pabalstu pašvaldība piešķir par trūcīgām un/vai maznodrošinātām atzītām ģimenēm (personām). Tā apmēru, izmaksas kārtību un kritērijus, saskaņā ar kuriem iedzīvotāji ir tiesīgi saņemt šo pabalstu, arī reglamentē pašvaldības saistošajos noteikumos.

Pašvaldība, neizvērtējot ienākumus, var piešķirt vienreizēju pabalstu ārkārtas situācijā, ja cilvēks nonācis ārkārtas situācijā iepriekš neparedzamu apstākļu dēļ un nespēj nodrošināt savas un ģimenes locekļu pamatvajadzības.

Izvērtējot ģimenes ienākumus, pašvaldība ir tiesīga izmaksāt arī citus pabalstus (veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai, obligātajai izglītībai u.c.), ja ir apmierināts pamatots pašvaldības iedzīvotāju pieprasījums pēc GMI un dzīvokļa pabalsta.