Labdien! Lūdzu izskaidrojiet, kā pareizi atrisināt šīs situācijas! 1. Daudzdzīvokļu mājā 24 dzīvokļi, no tiem 11 dzīvokļi privatizēti, 13 dzīvokļi pašvaldības. Pašvaldība izīrē dzīvokļus, un īrnieki maksā īres maksu pašvaldībai, apsaimniekošanas maksu īrnieki un īpašnieki maksā atsevišķi apsaimniekotājam SIA. 2. Daudzdzīvokļu mājā 12 dzīvokļi, no tiem 9 dzīvokļi privatizēti, 3 dzīvokļi pašvaldības. Pašvaldība šos trīs dzīvokļus izīrē, un īrnieki maksā pašvaldībai īres maksu, bet apsaimniekošanas maksu īrnieki un īpašnieki maksā atsevišķi apsaimniekotājam SIA. Likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 11.pants nosaka, ka "dzīvojamās telpas īres maksu veido:1) dzīvojamās mājas apsaimniekošanas izdevumu daļa, kas ir proporcionāla attiecīgās izīrētās dzīvojamās telpas platībai, un 2) peļņa”. Kā pareizi sakārtot šo radušos situāciju? Paldies!
Dzīvojamās telpas īre ir dzīvojamās telpas lietošanas tiesību nodošana citai personai par maksu. Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11.1pants „Pašvaldībām piederošo dzīvojamo telpu īres maksa” paredz:
„Pašvaldībām piederošo dzīvojamo telpu īres maksu nosaka attiecīgās pašvaldības dome vai tās pilnvarota institūcija pašvaldības domes noteiktajā kārtībā, ievērojot šā panta otrās daļas noteikumus.
Ja dzīvojamā telpa tiek izīrēta personai, kurai pašvaldības pienākums ir sniegt likumā noteiktajā kārtībā palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, attiecīgās pašvaldības dome var noteikt zemāku īres maksu, samazinot dzīvojamās telpas apsaimniekošanas izdevumus un neiekļaujot tajā peļņu.”
Īres maksas veidošanas regulējums ir noteikts šā likuma 11.panta otrajā daļā, kas nosaka, ka dzīvojamās telpas īres maksu veido dzīvojamās mājas apsaimniekošanas izdevumu daļa, kas ir proporcionāla attiecīgās izīrētās dzīvojamās telpas platībai, un peļņa jeb īres maksas daļa, ko īrnieks maksā izīrētājam, t.i., pašvaldībai, par attiecīgā dzīvokļa īpašuma lietošanu. Apsaimniekošanas izdevumi sastāv no dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem izdevumiem (mājas sanitārā kopšana, tehniskā uzturēšana, pārvaldes un apkalpojošā personāla uzturēšana).
Tātad no likuma normām izriet, ka īrniekam vajadzētu visu summu, ko veido gan apsaimniekošanas izdevumi, gan īres maksas daļa, vajadzētu samaksāt dzīvokļa īpašniekam (šajā gadījumā pašvaldībai), kas pēc tam apsaimniekošanas maksas daļu pārskaita mājas pārvaldniekam, savā rīcībā atstājot peļņas daļu jeb tiešo īres maksājumu. Tādējādi īres maksas apsaimniekošanas daļa tiek izlietota katrai konkrētajai mājai, bet īres maksas peļņas daļa - pašvaldības dzīvojamā fonda remontam.
Taču praksē, kā informē Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas (LNPAA) valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis, vairumā gadījumu pastāv atšķirīga kārtība, ko noteikušas pašas pašvaldības. „Lielākajā daļā pašvaldību ir pieņemti lēmumi, ka tām piederošo dzīvokļu īres maksa ir pielīdzināma mājas pārvaldīšanas izdevumu maksai un īrnieki maksā tikpat daudz kā kaimiņi – dzīvokļu īpašnieki. Ja ir vecie beztermiņa īres līgumi, tad šie nosacījumi tajos var nebūt iekļauti, ja līgumi ir pārslēgti, tad šie nosacījumi tajos ir iekļauti.
Ja ir pašvaldības lēmums, ka īres maksa pielīdzināta apsaimniekošanas maksai, tad praksē notiek tā, ka īrnieks šo naudas summu maksā tieši apsaimniekotājam, un arī par to ir jābūt attiecīgam lēmumam, ka pārvaldnieks tiek deleģēts iekasēt no īrnieka šo maksājumu. Taču ir arī pašvaldības, kuras noteikušas papildu maksu tieši par telpu lietošanu, un tad šo summu īrnieks pārskaita dzīvokļa īpašniekam – pašvaldībai.”
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!