Ja uzturlīdzekļi tiek piedzīti, pamatojoties uz tiesas spriedumu, un tie netiek maksāti vai tiek maksāti, bet mazākā apmērā, nekā spriedumā noteikts, krājas uzturlīdzekļu parāds.

Tādā gadījumā persona, kurai par labu ir taisīts tiesas spriedums par uzturlīdzekļu piedziņu, var vērsties pie zvērināta tiesu izpildītāja ar lūgumu uzsākt uzturlīdzekļu parāda piedziņu.  Sākotnēji tiesu izpildītājs aicinās parādnieku labprātīgi izpildīt spriedumu un parādu samaksāt. Ja tas netiks darīts, tiesu izpildītājs pārbaudīs parādnieka finansiālo stāvokli un uzsāks piespiedu izpildes procesu. Parādu piedzīt var no parādnieka ienākumiem, kustamā un nekustamā īpašuma.  

Parāda piedziņa uzturlīdzekļu gadījumā ir samērā barga. Ja uzturlīdzekļu parāds tiek piedzīts no darba algas, saskaņā ar Civilprocesa likuma 594.pantu parādniekam ir saglabājami ienākumi 50% apmērā  no valstī noteiktās minimālās mēnešalgas - 180 eiro, kā arī  64,04 eiro par katru apgādībā esošu nepilngadīgu bērnu. Pārējā ienākumu daļa tiek novirzīta parāda dzēšanai.

Turklāt atbilstoši Civilprocesa likuma 568.panta pirmajai daļai sprieduma izpilde notiek uz parādnieka rēķina. Tātad, ja uzturlīdzekļi tiek piedzīti ar tiesu izpildītāja starpniecību, parādniekam ir jāapmaksā arī  ar tiesu izpildītāja darbu saistītie izdevumi. 

Piemēram, saskaņā ar  Ministru kabineta noteikumu Nr.451 „Noteikumi par zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības taksēm” 3.punktu, ja zvērinātam tiesu izpildītājam jāizpilda nolēmums par parādu 72–142 eiro apmērā, fiksētā amata atlīdzības summa tiesu izpildītājam  būs 56,91 eiro, kurai klāt tiks rēķināta amata atlīdzības takse procentos un radušies nepieciešamie izdevumi (4. un 5.punkts). Minētajā piemērā tie būs 15 procenti no faktiski atgūtās summas.

Ja tiesu izpildītājs uzturlīdzekļus piedzīt nevar vai nevar piedzīt Ministru kabineta noteiktajā minimālajā apmērā, uzturlīdzekļus bērna uzturam parādnieka vietā izmaksā Uzturlīdzekļu garantiju fonds.  Tādā gadījumā parādniekam krājas parāds pret valsti. Uzturlīdzekļu parādam nav noilguma, tas nozīmē, ka piedziņa var tikt vērsta uz jebkuru parādnieka kustamo un nekustamo īpašumu un ienākumiem visas dzīves garumā - tai skaitā no darba samaksas, stipendijām, pabalstiem, mantojuma un pensijas.