Tiesībattiecībās ar Latviju Latvijas pilsoni uzskata vienīgi par Latvijas pilsoni, neskatoties uz to, ka Latvijas pilsoni saskaņā ar ārvalsts likumiem vienlaikus var uzskatīt arī par citas valsts pilsoni. To noteic Pilsonības likuma 9.panta sestā daļa. Tomēr ne vienmēr fakts, ka persona ir Latvijas pilsonis, automātiski nozīmē, ka tai ir tiesības saņemt kādus valsts nodrošinātus pakalpojumus, un var būt svarīgi, vai persona pastāvīgi dzīvo un ir deklarējusi dzīvesvietu Latvijas teritorijā.

Piemēram, Valsts sociālo pabalstu likuma 4.pants nosaka, ka tiesības uz valsts sociālajiem pabalstiem ir Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem, ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuriem ir piešķirts personas kods un kuri pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā. Personām, kuras Latvijā ir saņēmušas termiņuzturēšanās atļaujas, tiesības saņemt valsts sociālos pabalstus nav. Savukārt likuma 20.pantā teikts: ja pabalsta saņēmējs vai bērns, par kuru tiek maksāts pabalsts, izbrauc no Latvijas Republikas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstī, regulāri izmaksājamo valsts sociālo pabalstu izmaksa tiek pārtraukta.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Pabalstu metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Vita Cinīte skaidro: “Pilsonības vai dubultpilsonības fakts pats par sevi neietekmē personas tiesības uz valsts sociālajiem pabalstiem, ja pabalsta pieprasītājs un bērns, par kuru tiek pieprasīts pabalsts, pastāvīgi dzīvo Latvijā un abiem ir piešķirts personas kods.”  

Valsts sociālo pabalstu likumā nav sniegts jēdziena „pastāvīga dzīve” skaidrojums. Taču Pilsonības likumā šis jēdziens definēts šādi: “Pastāvīgā dzīvesvieta — vieta, kuru persona deklarējusi kā savu dzīvesvietu Latvijā, kurā tā faktiski dzīvo un var to apliecināt, iesniedzot valsts, pašvaldības vai komersanta izziņu vai citus pierādījumus, kas apstiprina faktu, ka persona dzīvo Latvijā.” 

Kā redzams no šīs definīcijas, lai pierādītu, ka persona pastāvīgi dzīvo Latvijā, ir jābūt deklarētai dzīvesvietai Latvijā. Tā kā jautājumā minējāt, ka bērna dzīvesvieta tiks reģistrēta Igaunijā, vaicājām Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, vai šādā situācijā maz ir iespējams, ka bērna dzīvesvieta var tikt deklarēta arī Latvijā, uz ko saņēmām PMLP Juridiskā departamenta komentāru: “Ja personai ir abas pilsonības, tad Igaunijā tai var būt reģistrēta dzīvesvieta Igaunijas reģistrā, bet kā Latvijas pilsonim personai var būt deklarēta dzīvesvieta Latvijas Iedzīvotāju reģistrā.”  

Tas nozīmē, ka attiecībās ar Igauniju bērnam var būt adrese Igaunijā, savukārt attiecībās ar Latviju - Latvijā. Tas, protams, neliedz vecākiem izvēlēties vienu adresi, kura būtu reģistrēta gan Igaunijā, gan Latvijā.

No tā izriet arī tas, ka deklarētas dzīvesvietas fakts ne vienmēr pierāda, ka persona patiešām faktiski dzīvo attiecīgajā valstī, tāpēc var tikt piemēroti arī citi kritēriji, lai noskaidrotu, vai bērns pastāvīgi dzīvo Latvijā vai ne, piemēram, personas medicīnas karte un regulārs ģimenes ārsta apmeklējums.

Attiecībā uz veselības aprūpes saņemšanu Ārstniecības likuma 17.pantā ir noteiktas iedzīvotāju grupas, kurām ir tiesības saņemt valsts apmaksātus veselības pakalpojumus:

1) Latvijas pilsoņiem;

2) Latvijas nepilsoņiem;

3) ES dalībvalstu, EEZ dalībvalstu (Norvēģija, Islande, Lihtenšteina), kā arī Šveices iedzīvotājiem, kuri uzturas Latvijā sakarā ar nodarbinātību vai kā pašnodarbinātas personas. Tiesības saņemt valsts apmaksātus medicīnas pakalpojumus ir arī šo personu ģimenes locekļiem;

4) ārzemniekiem, kuriem ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijā;

5) bēgļiem un personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss.

Valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus ir tiesības saņemt arī visu iepriekš minēto iedzīvotāju grupu bērniem līdz 18 gadu vecumam.

Kā redzat, bērnam būtu tiesības saņemt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus arī tad, ja viņam nebūtu Latvijas pilsonības, jo viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis. Taču, tā kā bērns būs Latvijas pilsonis, viņam būs tiesības saņemt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, arī ja viņš pastāvīgi šeit nedzīvos. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pārstāve Beate Bartaševica uzsver – šādā gadījumā bērnam būtu nepieciešams personu apliecinošs dokuments, kurš apliecina Latvijas pilsonību, tātad pase vai personas apliecība. Lai nerastos kādi pārpratumi ar dokumentāciju ārstniecības iestādē, aicinām iepazīties ar LV portāla skaidrojumu „Nepieciešamie dokumenti, apmeklējot Bērnu slimnīcu”.

Runājot par reģistrāciju uzņemšanai pašvaldības bērnudārzā, jāuzsver, ka Izglītības likuma 17.panta pirmajā daļā noteikts katras pašvaldības pienākums nodrošināt bērniem, kuru dzīvesvieta deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā, iespēju pirmsskolas izglītību un pamatizglītību bērna dzīvesvietai tuvākajā izglītības iestādē vai tuvākajā izglītības iestādē, kas īsteno izglītības programmu valsts valodā. Jāuzsver, ka pašvaldībai kā pirmsskolas izglītības iestādes dibinātājam ir tiesības izdot pašvaldības saistošos noteikumus un noteikt pirmsskolas vecuma bērna reģistrācijas un uzņemšanas kārtību pašvaldības izglītības iestādēs.

Tas nozīmē, ka pašvaldība var noteikt, kuriem bērniem ir priekšrocības uzņemšanai bērnudārzā un citus kritērijus, ievērojot Izglītības likuma un citu likumu izvirzītos noteikumus. Piemēram, Rīgas pašvaldībā bērnu var reģistrēt rindā uz Rīgas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādi, ja bērnam ir personas kods un viņš kopā ar vienu no vecākiem ir deklarēts Rīgas administratīvajā teritorijā. Lai noskaidrotu kārtību citā pašvaldībā, ir jāiepazīstas ar konkrētās pašvaldības izdoto regulējumu.

Ja rodas jautājumi par sociālajiem pabalstiem, aicinām vērsties Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā. Visu VSAA nodaļu saraksts un kontaktinformācija pieejama VSAA mājaslapas  www.vsaa.lv sadaļā „Kontakti”.

Ja rodas jautājumi par valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem, aicinām zvanīt uz Nacionālā veselības dienesta bezmaksas informatīvo tālruni 80001234 (darbdienās no plkst. 8.30–17.00).

Par iespēju reģistrēties pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē uzzināsiet attiecīgajā pašvaldībā.