Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Iesūtīju jautājumu un neesmu saņēmis atbildi, tad precizēšu savu jautājumu. Ja ir apsūdzība par auto vadīšanu dzērumā, bet policistu liecības krasi atšķiras vienam no otra, kā arī neatbilst patiesībai. Vai prasības uzturētājam vai lietas virzītājam nav jāpārliecinās par apsūdzības patiesumu un nav jāņem vērā to, ka pašu policijas darbinieku liecības nesakrīt, kā arī nav video, kas tiesā ir norādīts, bet nav pievienots un pat tiesa uz šo piever acis. Tad, kas tā ir par tiesu un kas ir šie policisti? Kur man ir jāgriežas, lai šo žurku midzeni varētu izdzenāt un panākt taisnību un noņemtu no vadītāju apliecībām liegumu. Jo manu vainu tiesa nevar pierādīt un stiepj gumiju šajā lietā. Tā kā vēlētos, lai šos blēžus kārtīgi sodītu pēc visa likuma stingrības.
Par transportlīdzekļa vadīšanu reibumā tiek piemērotas Latvijas administratīvā pārkāpuma kodeksa 149.15pantā paredzētās sankcijas.
Ja ir celta apsūdzība par transportlīdzekļa vadīšanu dzērumā, tad acīmredzot ir arī konkrēti pierādījumi – izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatēta alkohola koncentrācija asinīs, kas pieļauj likumā noteikto.
Administratīvā procesa likuma 17.nodaļā ir noteiktas administratīvā procesa dalībnieku tiesības un pienākumi tiesā:
„145.pants. Pieteicēja un atbildētāja procesuālās tiesības
(1) Pieteicējam un atbildētājam ir tiesības:
1) iepazīties ar lietas materiāliem (tai skaitā ar ierakstiem, ja tiesas sēdes gaita tiek fiksēta, izmantojot tehniskos līdzekļus), izdarīt no tiem izrakstus, norakstus un izgatavot to kopijas (turpmāk — noraksts);
2) piedalīties tiesas sēdē;
3) pieteikt noraidījumus;
4) iesniegt pierādījumus;
5) piedalīties pierādījumu pārbaudīšanā;
6) pieteikt lūgumus;
7) dot tiesai mutvārdu un rakstveida paskaidrojumus;
8) izteikt savus argumentus un apsvērumus;
9) celt iebildumus pret cita administratīvā procesa dalībnieka lūgumiem, argumentiem un apsvērumiem;
10) pārsūdzēt tiesas spriedumu un lēmumu;
11) saņemt lietā esošā sprieduma un lēmuma norakstu, kā arī izmantot citas procesuālās tiesības, kuras viņiem piešķirtas ar šo likumu.
(2) Pieteicējam ir arī tiesības:
1) pilnīgi vai daļēji atteikties no pieteikumā ietvertā prasījuma;
2) kamēr lietas izskatīšana pēc būtības nav pabeigta, rakstveidā grozīt pieteikuma pamatu vai priekšmetu, kā arī prasījuma apmēru.
(3) Atbildētājam ir arī tiesības celt iebildumus pret pieteikumā ietverto prasījumu, atzīt to pilnībā vai kādā daļā.
(4) Lai neizpaustu personu privātās dzīves apstākļus, kā arī lai aizsargātu valsts, profesionālo, komerciālo vai adopcijas noslēpumu, tiesa pēc savas iniciatīvas vai administratīvā procesa dalībnieka lūguma var pieņemt motivētu lēmumu, ar kuru nosaka ierobežojumu pieteicējam vai atbildētājam iepazīties ar lietas materiālu attiecīgo daļu. Ja tiesa lēmumā noteic, ka minētais ierobežojums iepazīties ar lietas materiāliem ir spēkā arī pēc galīgā tiesas nolēmuma spēkā stāšanās, pieteicējam vai atbildētājam ir tādas pašas tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, kādas likums nosaka ikvienai citai personai.”
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
