Ar Jūsu jautājumu vērsāmies Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamentā, kur saņēmām apstiprinājumu tam, ka Kuldīgas novada dzimtsarakstu nodaļas sniegtais skaidrojums par kopēja dubultā uzvārda veidošanu, stājoties laulībā, ir pareizs.

Dzimtsarakstu nodaļas juriskonsulte Anete Ruska informēja, ka atbilstoši Civillikuma 86.panta otrajai daļai, noslēdzot laulību, viens no laulātajiem var savam uzvārdam pievienot otra laulātā uzvārdu, izņemot gadījumus, kad vienam no laulātajiem jau ir dubults uzvārds, vai arī laulātie var veidot kopēju dubultu uzvārdu no abu laulāto pirmslaulības uzvārdiem. No iepriekšminētā secināms, ka savam uzvārdam var pievienot otra laulātā uzvārdu tikai viens no laulātajiem, līdz ar to gadījums, kad abi laulātie vēlas savam uzvārdam pievienot otra laulātā uzvārdu, ir neatbilstoši iepriekšminētā likuma pantam – tas nav kopējs ģimenes uzvārds.

Jūsu minētais piemērs ar sabiedrībā pazīstamu personu dubulto uzvārdu varētu būt vai nu iestādes kļūda tiesību normu piemērošanā, vai arī šo personu vēlme plašākai sabiedrībai pieteikt sevi ar šādiem nedaudz atšķirīgiem uzvārdiem. Šis nebūt nav vienīgais piemērs, kad sabiedrībā zināmas personas vēlas, lai viņu vārdu rakstībā tiktu veiktas atkāpes, piemēram, no latviešu valodas gramatikas prasībām – izlaistas garumzīmes, mainīta galotne u.tml. Veidojot skatuves vārdus, tas nav aizliegts, taču personu apliecinošos dokumentos tik un tā tiek norādīts tāds vārds un uzvārds, kas veidots saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

Tieslietu ministrijas pārstāve uzsver, ka iestādes kļūda tiesību normu piemērošanā nevar būt par pamatu atkārtotai likumam neatbilstošai rīcībai. Personai nav tiesības atsaukties uz vienlīdzības principu, lai attaisnotu prettiesiskas prakses izmantošanu turpmāk.