Tiesības uz maternitātes pabalstu ir sievietei, kura, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, ir sociāli apdrošināta saskaņā ar likumu „Par valsts sociālo apdrošināšanu”, t.i., ir darba ņēmēja vai pašnodarbināta, iestājoties grūtniecības atvaļinājumam (pirmajai darba nespējas dienai, kas norādīta darbnespējas lapā B) . 

Maternitātes pabalstu piešķir un izmaksā par visu grūtniecības atvaļinājuma un dzemdību atvaļinājuma laiku, ja sieviete neierodas darbā un tādējādi zaudē algotā darbā gūstamos ienākumus vai ja pašnodarbināta sieviete zaudē ienākumus. 

To nosaka likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 4.pants un 5.panta pirmā daļa. 

Atkāpe no šī nosacījuma ir tikai vienā gadījumā – ja sieviete ir atlaista no darba sakarā ar darba devēja likvidāciju. Šādos gadījumos tiek paredzēts, ka tiesības uz maternitātes pabalstu saglabājas, ja grūtniecības atvaļinājums iestājies ne vēlāk kā 210 dienas pēc atlaišanas datuma (8.pants). 

Tā kā darba attiecības, pamatojoties uz abpusēju vienošanos, ir pārtrauktas jau 15.februārī, bet grūtniecības atvaļinājuma periods sākas no 13.jūnija, Jums nav tiesības uz maternitātes pabalstu. 

Darba devēja apliecinājums darba nespējas lapā B būtu nepieciešams tikai gadījumā, ja Jūs būtu darba attiecībās. Tad darba devējam būtu jāapliecina, ka visu šo laika periodu Jūs nestrādāsiet grūtniecības atvaļinājuma dēļ.