Civillikuma 179.panta pirmā daļa noteic abu vecāku pienākumu samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas gan uz tēvu, gan māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Likums neaprobežo šo pienākumu ar bērna pilngadības sasniegšanu. Tāpēc personai, sasniedzot pilngadību, ir tiesības patstāvīgi celt prasību tiesā par uzturlīdzekļu piedziņu līdz laikam, kamēr tā pati sevi spēs apgādāt.

Saņemt uzturlīdzekļus pēc bērna 18 gadu vecuma ir iespējams divos veidos. Var mēģināt vienoties ar vecākiem sarunu ceļā par materiālo palīdzību līdz laikam, kad jaunietis pats spēs sevi uzturēt. Tomēr, ja vecāki savu atvasi vairs nevēlas atbalstīt pēc tā pilngadības un ir strīdi šajā jautājumā, jaunietis var vērsties tiesā ar prasību par uzturlīdzekļu piedziņu no saviem vecākiem.

Ar tiesas palīdzību piedzīt uzturlīdzekļus no vecākiem ir iespējams tajos gadījumos, kad nespējai sevi apgādāt ir objektīvi iemesli, piemēram, mācības, kuru laikā nav iespēja strādāt.

Jāņem vērā, ka nav noteikta konkrēta minimālā summa uzturlīdzekļu izmaksai pēc 18 gadu vecuma. To novērtējot, visus aspektus nolems tiesa.

Ja tēva dzīvesvieta ir kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, dēls varēs vērsties Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijā, kas palīdzēs sagatavot pieteikumu Latvijas tiesas sprieduma nodošanai piespiedu izpildei tēva dzīvesvietas valstī saskaņā ar Padomes 2008.gada 18.decembra Regulu (EK) Nr.4/2009 par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietās. Pēc pieteikuma sagatavošanas fonda administrācija to pārsūtīs uz attiecīgo dalībvalsti, kur kompetentās iestādes mēģinās panākt, ka tēvs maksā uzturlīdzekļus Latvijas tiesas spriedumā noteiktajā apmērā.

Lai saņemtu konsultāciju par pieteikuma sagatavošanu un nepieciešamajiem dokumentiem, lūdzam sazināties ar fonda administrācijas darbiniekiem (tālr. 67830630; 67814980 katru darba dienu no plkst. 8.30 līdz 17.00).

Vairāk informācijas pievienotajos LV portāla rakstos.