Civillikuma 179.panta pirmā daļa noteic abu vecāku pienākumu samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Tātad likums neaprobežo šo pienākumu ar bērna pilngadības sasniegšanu. Tāpēc personai, sasniedzot pilngadību, ir tiesības patstāvīgi celt prasību tiesā par uzturlīdzekļu piedziņu līdz laikam, kamēr tā pati sevi spēs apgādāt. 

Tomēr jāuzsver, ka ar tiesas palīdzību piedzīt uzturlīdzekļus pilngadīgam jaunietim iespējams tajos gadījumos, kad nespējai sevi apgādāt ir objektīvi iemesli, piemēram, mācības vidusskolā vai augstskolā. Tāpēc tiesā kopā ar iesniegumu par uzturlīdzekļu piedziņu jāiesniedz izziņa no mācību iestādes, kurā mācāties un līdz kuram laikam mācīsieties. Tā kā Jūs šobrīd nemācāties, tā varētu būt problēma.

No Jūsu jautājuma saprotams, ka dzīvojat atsevišķi no abiem vecākiem un nedz māte, nedz tēvs materiāli nepalīdz. Tāpēc tiesā loģisks jautājums būs – no kādiem līdzekļiem tad Jūs dzīvojat un vai tiešām nespējat sevi apgādāt? Jūsu tēvs var iebilst, kādēļ nepieprasāt uzturlīdzekļus arī no mātes? Fakts, ka mātei nav ienākumu, neatbrīvo viņu no pienākuma nodrošināt savu bērnu (Civillikuma 179.panta piektā daļa). 

Tādēļ, lai gūtu objektīvu konsultāciju par savām iespējām piedzīt uzturlīdzekļus no tēva, ieteicams ar plašāku situācijas izklāstu vērsties pie jurista, kurš specializējies ģimenes tiesībās. 

Papildu informāciju var meklēt LV portāla skaidrojumā „Uzturlīdzekļi pēc pilngadības sasniegšanas”.