Krimināllikuma (KL) 175.pants „Zādzība” nosaka:

„(1) Par svešas kustamas mantas slepenu vai atklātu nolaupīšanu (zādzība) —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.”

Taču, protams, ir svarīgi, vai minētajam cilvēkam jau iepriekš ir bijušas darīšanas ar tiesībsargājošām iestādēm, tātad - vai ir bijuši šāda vai cita veida likumpārkāpumi un piemērotas kādas soda sankcijas.

Ja likumpārkāpums noticis pirmo reizi, iespējama nosacīta notiesāšana. KL 55.pants „Nosacīta notiesāšana”:

„(1) Ja, nosakot sodu — brīvības atņemšana — ilgāku par trim mēnešiem, bet ne ilgāku par pieciem gadiem, tiesa, ņemot vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību un citus lietas apstākļus, iegūst pārliecību, ka vainīgais, sodu neizciešot, turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus, tā vainīgo var notiesāt nosacīti.

(2) Šajā gadījumā tiesa nolemj sodu neizpildīt, ja tās noteiktajā pārbaudes laikā notiesātais neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, nepārkāps sabiedrisko kārtību un izpildīs tiesas uzliktos un kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā noteiktos pienākumus.

(3) Nosacīti notiesājot, tiesa nosaka pārbaudes laiku no sešiem mēnešiem līdz pieciem gadiem. Pārbaudes laiks sākas ar tiesas sprieduma spēkā stāšanās dienu. Noteiktais pārbaudes laiks nevar būt mazāks par piemēroto brīvības atņemšanas laiku.

(4) Nosacīti notiesājot, spriedumā norādāmi apstākļi, kuru dēļ tiesa atzinusi par lietderīgu sodu neizpildīt, kā arī iemesli, kāpēc notiesātajam uzlikti attiecīgie pienākumi.

(5) Nosacīti notiesājot, var piespriest papildsodus, izņemot probācijas uzraudzību. (Grozījumi par papildsoda — policijas kontroles — izslēgšanu stājas spēkā 01.01.2015. Sk. Pārejas noteikumu 10.punktu)

(6) Nosacīti notiesājot, tiesa var uzlikt notiesātajam par pienākumu:

1) noteiktā termiņā novērst radīto kaitējumu;

2) nemainīt dzīvesvietu bez Valsts probācijas dienesta piekrišanas;

3) piedalīties probācijas programmās saskaņā ar Valsts probācijas dienesta norādījumiem;

4) neapmeklēt noteiktas vietas;

5) noteiktā laikā atrasties savā dzīvesvietā;

6) ievērot citus nosacījumus, kurus tiesa atzīst par nepieciešamiem soda mērķa sasniegšanai./../”

Tad vēl var ielūkoties turpmāk minētajos KL pantos.

„58.pants. Atbrīvošana no kriminālatbildības

(1) No kriminālatbildības var atbrīvot personu, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, kuram gan ir šajā likumā paredzētā nodarījuma pazīmes, bet ar kuru nav radīts tāds kaitējums, lai lai vajadzētu piespriest kriminālsodu.”

„58.¹ pants. Nosacīta atbrīvošana no kriminālatbildības

(1) Personu, kas izdarījusi kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu, prokurors var atbrīvot no kriminālatbildības nosacīti, ja, ņemot vērā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, apsūdzēto raksturojošas ziņas un citus lietas apstākļus, iegūta pārliecība, ka apsūdzētais turpmāk neizdarīs noziedzīgus nodarījumus.”

„62.pants. Notiesājoša sprieduma izpildīšanas noilgums

(1) Notiesājošs spriedums un prokurora priekšraksts par sodu nav izpildāms, ja no dienas, kad tas stājies likumīgā spēkā, nav izpildīts šādos termiņos:

1) divos gados — ja piespriesta īslaicīga brīvības atņemšana, piespiedu darbs vai naudas sods;

1¹) divos gados pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas — ja sods — piespiedu darbs — izpildāms patstāvīgi šā likuma 52.panta 2.¹ daļā paredzētajos gadījumos;

2) trijos gados — ja piespriesta brīvības atņemšana uz laiku, ne ilgāku par diviem gadiem;

3) piecos gados — ja piespriesta brīvības atņemšana uz laiku, ne ilgāku par pieciem gadiem;

4) desmit gados — ja piespriesta brīvības atņemšana uz laiku, ne ilgāku par desmit gadiem;

5) piecpadsmit gados — ja piespriests smagāks sods nekā brīvības atņemšana uz desmit gadiem.

(2) Noilgums tiek pārtraukts, ja notiesātais izvairās no soda izciešanas vai līdz noilguma termiņa izbeigšanās brīdim izdara jaunu noziedzīgu nodarījumu, par kuru tiesa piespriedusi brīvības atņemšanu uz laiku, ne mazāku par vienu gadu. Ja izdarīts jauns noziedzīgs nodarījums, noilgumu sāk skaitīt no tā izdarīšanas brīža, bet, ja notiesātais izvairījies no soda izciešanas, — no tā brīža, kad viņš ierodas izciest sodu, vai no tā brīža, kad notiesātais, kas ir slēpies, tiek aizturēts. Tomēr notiesājošais spriedums nav izpildāms, ja no tā taisīšanas laika pagājuši piecpadsmit gadi un noilgumu nav pārtraucis jauns noziedzīgs nodarījums.”

Kā jau minēju, sīkāk neko nav iespējams paskaidrot, jo lietas iztiesāšanā ļoti svarīga ir apsūdzētā personība, viņa līdzšinējais dzīves gājums, kā arī lietas apstākļi. Tādēļ ir vajadzīga tiesa, kas piemēro likumu normas taisnīgi un atbilstoši iepriekš nosauktajiem faktoriem.