Dzintra Āboliņa, Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas projektu koordinatore, skaidro:
„Dzīvojamās telpas pašvaldības dzīvojamā fondā tiek izīrētas attiecīgajā administratīvajā teritorijā deklarētām personām saskaņā ar likumu „Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām”, likumu “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”, likumu „Par dzīvojamo telpu īri” un uz šiem likumiem balstītiem vietējās pašvaldības saistošajiem noteikumiem.

 Rīgā tie ir 15.06.2010. saistošie noteikumi Nr. 80 „Par reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtību dzīvokļa jautājumu risināšanā”. Saistošie noteikumi nosaka personas, kuras ir tiesīgas saņemt palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā; kārtību, kādā personas reģistrējamas palīdzības reģistrā un izslēdzamas no tā; palīdzības sniegšanas kārtību; kā arī pašvaldības institūcijas, kas reģistrē personas un sniedz palīdzību.

Persona, kura vēlas saņemt palīdzību un atbilstoši tiesiskajam pamatojumam ir deklarējusi dzīvesvietu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā, rakstveida iesniegumā Mājokļu un vides departamentam (atrodas Brīvības ielā 49/53) norāda vēlamo palīdzības veidu (veidus), kā arī iesniedz šādu dokumentu kopijas (uzrādot oriģinālus):

- dzīvojamās telpas īres līguma kopiju;
- pensionāra apliecības kopiju (pensionāri);
- politiski represētās personas apliecības kopiju (politiski represētās personas); 
- VDEĀK izziņas kopiju (invalīdi);
- bērna dzimšanas apliecības kopiju;
- rakstveida informāciju no iepriekšējās dzīvesvietas (ko sniedz namīpašnieks vai apsaimniekotājs) par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanas iemesliem, ja īrnieks pārcēlies no vienas denacionalizētās mājas dzīvojamās telpas uz citu (denacionalizēto māju īrnieki);
- citu noteikumos minēto dokumentu, kas nepieciešami attiecīgā palīdzības veida saņemšanai, kopijas.

Personai var pieprasīt papilddokumentus informācijas precizēšanai.

Iesniegumu Mājokļu un vides departamenta speciālista klātbūtnē paraksta visas pilngadīgās personas, kuras vēlas saņemt palīdzību, uzrādot personu apliecinošu dokumentu (pasi). Ja persona iesniegumā nav norādījusi konkrētu palīdzības veidu (veidus), Dzīvokļu pārvalde rakstveidā to informē par iespējamajiem palīdzības veidiem, nepieciešamajiem dokumentiem un reģistrācijas kārtību.

Personai, kura vēlas reģistrēties palīdzības saņemšanai, ir pienākums viena mēneša laikā pēc dokumentu iesniegšanas deklarēt sociālajā dienestā savus ienākumus un materiālo stāvokli, kā arī Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvalde pieprasa Rīgas pilsētas Zemesgrāmatu nodaļai informāciju par personu īpašumiem pirms reģistrācijas palīdzības reģistros un par reģistrēto personu īpašumiem pirms palīdzības saņemšanas.

Tā kā katrs gadījums ir individuāls, tad Mājokļu un vides departamentā ir izveidota Juridisko konsultāciju nodaļa (atrodas Brīvības ielā 49/53, 5. stāvā), kas sniedz konsultācijas dzīvokļa jautājuma risināšanai.”

Saskaņā ar likumu „Par dzīvojamo telpu īri”

Pirmām kārtām ar dzīvojamo telpu ir nodrošināmas
• Personas, kurām sniedzama palīdzība gadījumos, ja tās tiek izliktas no īrētās dzīvojamās telpas ar tiesas spriedumu un ja tās ir:
a) maznodrošinātas personas, kuras sasniegušas pensijas vecumu vai ir darbnespējīgas invaliditātes dēļ,
b) maznodrošinātas personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona, maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai maznodrošināta persona, kura ir darbnespējīga invaliditātes dēļ,
c) politiski represētas personas.

• Personas, kuras tiek izliktas no tām piederoša dzīvokļa, ja uz dzīvokļa īpašumu ir vērsta piedziņa sakarā ar maksājumiem par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, mājas uzturēšanu, ekspluatāciju un remonta izdevumiem un ja tās ir:
a) maznodrošinātas personas, kuras sasniegušas pensijas vecumu vai ir darbnespējīgas invaliditātes dēļ,
b) maznodrošinātas personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona, maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai maznodrošināta persona, kura ir darbnespējīga invaliditātes dēļ,
c) politiski represētās personas, ja to lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas.

• Personas, kuras zaudējušas dzīvojamo telpu krāpniecisku darbību rezultātā, par ko ierosināta krimināllieta, ja to apgādībā ir nepilngadīgi bērni vai tās ir pensionāri, invalīdi.

• Bērni bāreņi un bērni, kuri palikuši bez vecāku gādības un audzināti bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa – pēc tam, kad beigusies viņu uzturēšanās bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa vai arī tad, kad viņi beiguši mācības izglītības iestādē, ja viņiem nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā (ja iesniegums iesniegts 6 mēnešu laikā pēc pilngadības sasniegšanas vai mācību beigšanas izglītības iestādē).

• Repatrianti, kuri izceļojuši no Latvijas līdz 1990. gada 4. maijam un kuriem nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties pirms izceļošanas no Latvijas aizņemtajā dzīvojamā telpā (ja iesniegums iesniegts 6 mēnešu laikā pēc repatrianta statusa saņemšanas).

• Maznodrošinātas politiski represētas personas.

• Maznodrošinātas personas, kuras pēc soda izciešanas atbrīvotas no ieslodzījuma vietas, ja tās pirms notiesāšanas dzīvoja attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā un tām nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā (ja iesniegums iesniegts 6 mēnešu laikā pēc atbrīvošanas no apcietinājuma).

Vispārējā kārtībā ar dzīvojamo telpu nodrošināmas
• Personas, kuras jāizvieto no dzīvojamās mājas sakarā ar mājas slikto tehnisko stāvokli.

• Denacionalizēto māju īrnieki, kuri dzīvojamo telpu lietojuši līdz denacionalizācijai un ir saņēmuši īpašnieka uzteikumu, ja to lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas.

• Maznodrošinātas personas dzīvokļa apstākļu uzlabošanai:
- daudzbērnu ģimenes (ģimenes ar trīs un vairāk nepilngadīgiem bērniem),
- ģimenes, kurās audzina bērnu invalīdu,
- personas, kuru ģimenēs visi pilngadīgie ir invalīdi vai pensijas vecumā.

• Personas, kuras īrē dzīvojamo telpu sociālā dzīvojamā mājā, strādā un regulāri
pilda sociālās dzīvojamās telpas īres līguma nosacījumus.

Sociālais dzīvoklis tiek izīrēts maznodrošinātām un mazaizsargātām personām,  uz kurām attiecināms viens no šādiem nosacījumiem:
• stājies likumīgā spēkā tiesas spriedums par personas izlikšanu no dzīvojamās telpas saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta pirmo daļu, 28.3 panta pirmo daļu vai 28.4 panta otro daļu;
• persona īrē pašvaldības īpašumā esošu dzīvojamo telpu, kuru nodod pašvaldībai, jo ir izteikusi vēlēšanos īrēt sociālo dzīvokli;
• persona ir bārenis un nav nodrošināta ar dzīvojamo telpu;
• persona, kura atbilst likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 36.1 pantā noteiktajai personu kategorijai, vismaz piecus gadus ir īrējusi fiziskai vai juridiskai personai piederošu dzīvojamo telpu, ja izīrētājs dzīvojamās telpas īres līgumu izbeidz likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 6.panta otrajā daļā paredzētajos gadījumos;
• personas, kuras īrē dzīvojamo telpu istabas plānojuma sociālā dzīvojamā mājā un regulāri pilda sociālās dzīvojamās telpas īres līguma nosacījumus.