Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš jautājumu komentē šādi: līdzīgi mēdzot rīkoties daudzi pārvaldnieki, un tas būtībā ir pārvaldīšanas pakalpojuma kvalitātes jautājums. „Rēķinos tiek iekļauti dažādi remonti vai izlietotie materiāli, par kuriem pārvaldnieki nesniedz dzīvokļu īpašniekiem nekādus paskaidrojumus. Taču dzīvokļu īpašniekiem ir tiesības pieprasīt informāciju par finanšu ieguldījumiem, tas jādara rakstiski un rakstveidā jāsaņem arī atbilde.

Kamēr atbilde nav saņemta, maksājumu var aizturēt, atkal rakstiski iesnieguma veidā nosūtot paskaidrojumu – kamēr nav informācijas par naudas izlietojumu, maksājums tiek aizturēts. Taču, ja sadarbība neveidojas arī šādā veidā un nekādu skaidrību iegūt neizdodas, dzīvokļu īpašniekiem ir vērts apsvērt iespēju mainīt apsaimniekotāju.  Bet, neredzot dokumentus, sīkāk paskaidrot neko nav iespējams.”

Šeit jāpiebilst, ka mājas īpašniekam (dzīvokļu īpašnieku kopībai) apsaimniekošanas līdzekļu izmantošanu, veicamo remontu plānošanu un naudas izlietojumu  pienācīgi kontrolēt ir iespējams tad, ja māju no pašvaldības  pārņem savā valdījumā un, noslēdzot pārvaldīšanas līgumu ar apsaimniekošanas uzņēmumu (iespējams pat līdzšinējo), dod viņam precīzu mājas pārvaldīšanas uzdevumu. Bet, protams, tad ir jābūt kādai entuziastu grupai vai pilnvarotam mājas vecākajam, kas nodrošina  abpusējos kontaktus ar apsaimniekotāju un pārzina mājas apsaimniekošanas lietas.