Tā kā no uzdotā jautājuma nevar viennozīmīgi secināt, vai jautājums uzdots attiecībā uz to, vai fiziskajai personai ir pienākums maksāt vienu trešdaļu no saņemtās invalīda pensijas (172 eiro apmērā) vai attiecībā uz situāciju, kad fiziskajai no 1.marta tiks maksāta valsts pensija, tālāk tiks aplūkota fiziskās personas rīcība abos nosauktajos gadījumos.

1. Maksātnespējas likuma 139.panta 1.punkts nosaka fiziskajai personai pienākumu no saviem ienākumiem vienu trešdaļu novirzīt kreditoru prasījumu apmierināšanai. Tai pašā laikā likumdevējs ir noteicis naudas līdzekļus, uz kuriem kreditori nevar vērst piedziņu, t.i., atsavināt piespiedu kārtā.

Civilprocesa likuma 596.pants paredz, ka kreditori nevar vērst piedziņu uz atsevišķu ienākumu kategorijām, t.sk. valsts sociālajiem pabalstiem un sociālās palīdzības pabalstiem. Bet pieļaujama piedziņas vēršana uz valsts sociālās apdrošināšanas pabalstiem, valsts pensijām u.c. ienākumu kategorijām, t.i., ienākumiem, ko persona saņem sakarā ar iepriekš veiktām iemaksām, kas novirzītas sociālajai apdrošināšanai. 

Kā secināms no likuma „Par valsts pensijām“ 14.panta pirmās daļas, tiesības uz invaliditātes pensiju ir apdrošinātajām personām ar apdrošināšanas stāžu, kas nav mazāks par trim gadiem. Savukārt pārējām personām, kurām konstatēta invaliditāte, tiek piešķirts valsts sociālās nodrošināšanas pabalsts. Saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likuma 3.panta pirmās daļas 7.punktu valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts ir valsts sociālais pabalsts, tātad tas ir personas ienākumus, uz kuru saskaņā ar Civilprocesa likuma 596.pantu nevar vērst piedziņu.

 Tādējādi gadījumā, ja persona saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, šis ienākums ir aizsargāts no jebkādas piedziņas arī maksātnespējas procesa ietvaros, un no šī ienākuma kreditoru prasījumu segšanai viena trešdaļa netiek novirzīta.

 Savukārt gadījumā, ja persona saņem invaliditātes pensiju atbilstoši sevis vai darba devēja veiktām iemaksām personas sociālajai apdrošināšanai, šos ienākumus Civilprocesa likuma 596.pants neaizsargā no piespiedu atsavināšanas. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 595.panta otro daļu, vēršot piedziņu uz valsts pensijām, valsts sociālās apdrošināšanas pabalstiem un atlīdzībām, piemērojami noteikumi par piedziņas vēršanu uz darba samaksu. Vienlaikus jānodrošina, lai summa pēc ieturējumu veikšanas (t.i. summa, kas paliek fiziskās personas rīcībā) nav mazāka par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru.

 No augstākminētā secināms, ka gadījumā, ja personai piešķirta invaliditātes pensija, no tās viena trešdaļa novirzāma kreditoru prasījumu segšanai maksātnespējas procesa ietvaros, atstājot vienlaikus šai personai naudas līdzekļus vismaz valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā - 64,03 eiro mēnesī.

 2. Savukārt attiecībā uz to, vai fiziskajai personai maksātnespējas procesa ietvaros būtu jāmaksā viena trešdaļa no saņemtās valsts pensijas, norādāms, ka atbilstoši Civilprocesa likuma 595.panta otrajai daļai, vēršot piedziņu uz valsts pensijām, valsts sociālās apdrošināšanas pabalstiem un atlīdzībām, piemērojami noteikumi par piedziņas vēršanu uz darba samaksu. Tādējādi fiziskās personas saņemtā valsts pensija neietilpst to ienākumu kategorijā, ko likumdevējs speciāli aizsargājis no iespējamām piedziņām. Vienlaikus atbilstoši likuma „Par valsts pensijām” 36.panta otrajai daļai no valsts pensijas veikto ieturējumu summa mēnesī nedrīkst pārsniegt 30 procentus no pensijas (pensijas neto summas jeb pensijas saņēmējam izmaksājamās summas).

Ņemot vērā to, ka maksātnespējas procesā jātiek respektētai likumdevēja gribai attiecībā uz aizsargājamo ienākumu kategorijām, kā arī ieturējumu apmēru, maksātnespējas gadījumā fiziskajai personai tātad jāmaksā 30 procenti no saņemtās pensijas (kas ir mazāk par vienu trešdaļu no saņemtās pensijas).