Noslēdzot darba līgumu, puses vienojas par darba līguma būtiskiem noteikumiem, piemēram, darbinieka amatu, arodu, specialitāti, darba līguma termiņu, darba samaksu, darba laiku, darba vietu u.tml.

Darba devējs nav tiesīgs prasīt, lai darbinieks veiktu darba līgumā neparedzētu darbu. Ja darba devējs vēlas, piemēram, pārcelt darbinieku darbā uz citu apdzīvotu vietu, ir jāveic grozījumi darba līgumā.

Saskaņā ar Darba likumu darba līguma noteikumu grozīšana var notikt:

1)  darbiniekam un darba devējam savstarpēji vienojoties saskaņā ar Darba likuma 97.panta noteikumiem. Pusēm vienojoties, var grozīt jebkuru darba līguma noteikumu, t.sk. arī noteikumus par nolīgto darba vietu;

2) Darba likuma 98.panta kārtībā, kad grozījumus darba līgumā ierosina darba devējs. Šie grozījumi nevar notikt bez darbinieka piekrišanas un tie jāpamato ar darbinieka uzvedību, viņa spējām vai arī ar saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai līdzīga rakstura pasākumu veikšanu uzņēmumā. 

Ja darbinieks grozījumiem piekrīt, darba līgums attiecīgi tiek grozīts. Savukārt, ja darbinieks grozījumiem nepiekrīt, darba devējam ir tiesības darba līgumu uzteikt, uzteikumu pamatojot ar Darba likuma 101.panta pirmo daļu. 

Aprakstītā situācija ļauj secināt, ka darba devējs varēja likvidēt esošās darba vietas un izveidot jaunas darba vietas uzņēmuma struktūrvienībā, kas atrodas Rīgā. Šādā gadījumā uzteikums varētu būt pamatots ar Darba likuma 101.panta pirmās daļas 9.punktu – darbinieku skaita samazināšana – un darbiniekam pienākas atlaišanas pabalsts, kura apmērs atkarīgs no nostrādātā laika pie darba devēja, piemēram, ja darbinieks pie darba devēja bija nodarbināts mazāk kā piecus gadus, viņam pienākas atlaišanas pabalsts viena mēneša vidējās izpeļņas apmērā.