Labdien! Mūsu 48 dzīvokļu īpašumu mājā notika aptauja par apkures izmaksu aprēķina metodiku. Piedalījās 32 īpašnieki: 22 anketas “par”, 10 “pret”. 16 īpašnieku, kas nepiedalījās, anketas tika ieskaitītas kā balsojums “pret”. Rezultāts: 22 “par”, 26 “pret”. 26 balsis “pret’’ juridiski veido vairākumu 50% +1. Balsošanas protokolā norādīts, ka lēmums nav pieņemts. Ņemot vērā 2024. gadā pieņemtos Dzīvokļa īpašuma likuma grozījumus, lūdzu paskaidrot, vai šajā gadījumā ir iespējams organizēt atkārtotu balsošanu vai atkārtotu dzīvokļu īpašnieku sapulci atbilstoši 2024. gada Dzīvokļa īpašuma likuma grozījumiem? Vai pārvaldnieks var atteikt mēneša laikā veikt atkārtotu aptauju, pamatojoties uz to, ka pirmajā balsošanā kvorums tika sasniegts un vairākums (50% +1) ir nodrošināts ar 10 balsīm “pret” + 16 nepiedalījušos īpašnieku anketām, kopā 26 balsis “pret”? Kā atkārtotas aptaujas gadījumā tiek skaitītas nepiedalījušos īpašnieku anketas? Vai likums nosaka kādus ierobežojumus vai prasības atkārtotas aptaujas organizēšanā, piemēram, minimālo dalībnieku skaitu?
Skaidrojums sniegts, ievērojot, ka lēmums tika pieņemts rakstveida aptaujas (anketu) veidā, piemērojot aktuālo Dzīvokļa īpašuma likuma redakciju, kas stājās spēkā 2026. gada 5. janvārī.
Skaidro Latvijas dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas “Mājoklis” valdes locekle Svetlana Druviniece:
“Rakstveida aptaujas veidā sarīkotai balsošanas norisei un rezultātu izvērtēšanai ir piemērojams Dzīvokļa īpašuma likuma 20., 20.1 un 20.2 pants.
Likums noteic, ka rakstveida aptauja nav lemttiesīga tikai tad, ja noteiktajā termiņā atbildes nav snieguši dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vairāk nekā pusi no visiem dzīvokļu īpašumiem.
Konkrētajā gadījumā:
Tas nozīmē, ka aptaujā piedalījās vairāk nekā puse dzīvokļu īpašnieku, līdz ar to aptauja ir bijusi lemttiesīga. Kvoruma trūkums šajā gadījumā nav konstatējams.
Par balsošanas rezultātu
Rakstveida aptaujā:
Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta trešajā daļā noteikto lēmums ir pieņemts tikai tad, ja “par” nobalso likumā noteiktais balsu vairākums, t. i., “par” nobalsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašumiem. Tā kā šajā gadījumā šāds balsu vairākums netika sasniegts, lēmums par apkures izmaksu aprēķina metodikas apstiprināšanu nav pieņemts. Vienlaikus paskaidrojams, ka neiesniegtas anketas nav uzskatāmas par balsojumu “pret” un neveido atsevišķu balsu vairākumu, tas vienkārši nozīmē, ka daļa īpašnieku balsošanā nepiedalījās.
Par atkārtotas aptaujas iespējamību
Dzīvokļa īpašuma likuma 20.2 pants paredz īpašu kārtību atkārtotai rakstveida aptaujai tikai tad, ja sākotnējā aptauja nav bijusi lemttiesīga kvoruma trūkuma dēļ. Tā kā jūsu gadījumā aptauja bija lemttiesīga, tad minētais pants nav piemērojams.
Ja dzīvokļu īpašnieku kopība vēlas atkārtoti izskatīt šo jautājumu, tad to ir iespējams darīt tikai ar jaunu lēmuma pieņemšanas procesu – organizējot jaunu rakstveida aptauju vai dzīvokļu īpašnieku kopsapulci vispārējā kārtībā. Šādā gadījumā iepriekšējās aptaujas rezultāti netiek pārnesti, un lēmums būs pieņemts tikai tad, ja “par” tiks savākts likumā noteiktais balsu vairākums.”
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
