Aprakstītā situācija ir denacionalizācija, kas diemžēl noslēdzās 90. gados. Ja attiecīgie īpašumi pieder kādam citam, nevis vecvecmammas brāļa mantiniekiem, tolaik mantot tiesīgie savu iespēju ir palaiduši garām. Pēc 1940. gada nacionalizācijas īpašumi tika nodoti valstij, pašvaldībām vai citiem lietotājiem, vēlāk – privatizēti vai atsavināti atbilstoši likumam. 

Denacionalizācija bija process, kurā padomju okupācijas laikā nacionalizētie vai nelikumīgi atsavinātie īpašumi (mājas, zemes, uzņēmumi) tika atdoti atpakaļ to likumīgajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem. Tas ir privatizācijas veids, kas Latvijā tika īstenots pēc neatkarības atgūšanas, lai atjaunotu tiesiskumu un privātīpašuma tiesības. 

Kārtību, kā denacionalizētie īpašumi bija atgūstami, nosaka likums “Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā”.

Likuma 3. pantā “Denacionalizācijas termiņi un kārtība” noteikts: 

“Pamats izskatīt jautājumu par namīpašuma denacionalizāciju ir bijušo īpašnieku vai viņu mantinieku pieteikums. 

Pieteikumam jāpievieno īpašuma tiesības apliecinošs dokuments vai valsts arhīva izziņa par īpašuma tiesībām namīpašuma nacionalizācijas brīdī, bet bijušo īpašnieku mantiniekiem – arī dokuments, kas apliecina īpašnieka miršanas faktu (miršanas apliecība), un citi dokumenti, kas dod pamatu atzīt tiesības uz mantojumu (dzimšanas apliecība, laulības apliecība, testaments un citi dokumenti). 

Pieteikums jāiesniedz pilsētas domei vai rajona padomei pēc namīpašuma atrašanās vietas līdz 1994. gada 1. jūnijam, bet pārējie dokumenti – ne vēlāk kā līdz 1996. gada 31. decembrim. 

Ja bijušais īpašnieks vai viņa mantinieki nav iesnieguši pieteikumu par namīpašuma denacionalizāciju, bet viņam, pamatojoties uz pieprasījumu, kas iesniegts līdz 1994. gada 1. jūnijam, atjaunotas īpašuma tiesības uz zemi zem strīdus namīpašuma, namīpašums atdodams, ja tas neskar trešo personu likumīgās intereses (nams pakļauts privatizācijai, pēc 1994. gada 1. jūnija uzsākta pārbūve vai kapitālremonts utt.).” 

Saistītais tiesību akts ir likums “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”. Arī šā likuma 6. panta pirmās daļas 1. punkts noteic, ka zemes reformas pirmajā kārtā līdz 1992. gada 20. jūnijam bijušajiem zemes īpašniekiem, visiem pašreizējiem zemes lietotājiem un citiem zemes pieprasītājiem jāiesniedz pieprasījums par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu, zemes nodošanu īpašumā vai zemes piešķiršanu lietošanā tai pilsētas pašvaldībai, kuras teritorijā pieprasāmais zemesgabals atrodas. 

Plašāka informācija pieejama šeit.