Ar laulības līgumu laulātie nosaka mantisko attiecību režīmu. Civillikuma 116.pantā ir noteikts, ka laulības līgumā tā slēdzēji var laulāto likumisko mantisko attiecību vietā noteikt visas laulāto mantas šķirtību vai kopību. 

Ja ir noteikta laulāto mantas šķirtība, tad katrs no laulātajiem var brīvi rīkoties ne vien tikai ar to mantu, kas iegūta pirms laulības noslēgšanas, bet arī ar laulības laikā iegūto mantu. Savukārt, ja ir noteikta laulāto mantas kopība, tad visa manta laulātajiem pieder kopīgi (ja vien laulības līgumā nav noteikts kādai mantai atsevišķas mantas statuss). 

Ar laulības līgumu nevar reģistrēt īpašumtiesību maiņu bez papildu līgumiem, jo šis līgums tikai regulē mantisko attiecību režīmu. Šādā gadījumā ir jāslēdz papildu līgums, piemēram, dāvinājuma līgums. 

Neatraidāmo mantinieku tiesību saistība ar laulības līguma noslēgšanu, kad neatraidāmajiem mantiniekiem ir tiesības laulības līgumu apstrīdēt, ir saskatāma vienīgi gadījumā, ja ir noslēgts laulības līgums par laulāto mantas kopību un šis līgums ir aizskāris neatraidāmo mantinieku tiesības.

Gadījumā ja laulāto mantas kopība izbeidzas ar viena laulātā nāvi, tad, iepriekš sedzot uz šo mantu gulošos parādus, puse no mantas kopībā ietilpstošās mantas paliek pārdzīvojušajam laulātajam, bet otra puse pāriet uz mirušā mantiniekiem (Civillikuma 135.pants). Ja ir noslēgts laulības līgums par laulāto mantas šķirtību, tad šādas tiesības neatraidāmajiem mantiniekiem nav.