Dzīvesvietas deklarēšanu regulē Dzīvesvietas deklarēšanas likums. Šā likuma regulējums neparedz, ka personai sava deklarēšanās noteiktā dzīvesvietas adresē ir jāsaskaņo ar īpašuma īpašnieku. Tas nav pārkāpums, ja personai ir tiesisks pamats konkrētajā adresē deklarēt savu dzīvesvietu. 

Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 2.pants noteic gadījumos, kad persona var deklarēt savu dzīvesvietu noteiktā adresē: 

1. persona dzīvesvietā labprātīgi apmetusies ar tieši vai klusējot izteiktu nodomu tur dzīvot, un kurā dzīvot tai ir tiesisks pamats; 
2. personai ir tiesisks pamats apmesties uz dzīvi noteiktā nekustamā īpašumā, ja tai pieder šis nekustamais īpašums, attiecībā uz to ir noslēgts īres vai nomas līgums vai šā īpašuma lietošanas tiesības tā ieguvusi uz laulības, radniecības, svainības vai cita likumiska vai līgumiska pamata.

Taču, ja personai nav tiesiska pamata deklarēties noteiktā adresē, tad personai deklarēto dzīvesvietu var anulēt. Tas nozīmē, ja nekustamā īpašuma īpašnieks konstatē, ka viņa īpašumā ir deklarējusies persona, kurai nav tiesiska pamata šajā adresē deklarēties, nekustamā īpašuma īpašnieks pašvaldībā var iesniegt iesniegumu ar lūgumu anulēt ziņas par šīs personas deklarēto dzīvesvietu.