Sveiki!
Sieviete ir noslēgusi laulību ar vīrieti. Laulātajai no iepriekšējās laulības ir pilngadīgs bērns. Arī laulātajam no iepriekšējās laulības ir pilngadīgs bērns, taču pēc šķiršanās laulātais ar šo bērnu nav uzturējis kontaktu jau kopš bērna agras bērnības. Sākotnēji kontaktus liedza bērna māte, bet vēlāk, bērnam paaugoties, arī pats bērns  ar tēvu nevēlējās kontaktēties. Šīs attiecības ietekmēja bērna mātes negatīvā attieksme pret bijušo laulāto un viņas centieni ietekmēt bērna domas par tēvu. Laulības laikā laulātie kopīgi uzcēla māju, kas reģistrēta kā kopīpašums. Šobrīd ģimenē aktuāls ir jautājums par mantas sadali laulātā nāves gadījumā – konkrēti, par to, lai laulātajam piederošā daļa (1/2) kopīpašumā esošajā nekustamajā īpašumā nonāktu laulātās bērna īpašumā. Laulātais šo bērnu uzskata par savējo un ir viņu pieņēmis kā ģimenes locekli, taču juridiski bērns nav adoptēts. Kā rīkoties vīrietim, lai vīrieša nāves gadījumā viņam piederošā nekustamā īpašuma daļa (1/2 no laulāto kopīpašumā esošās mantas) nonāktu sievas pilgadīgā bērna īpašumā, bet nevis vīrieša bērna īpašumā?Kādu dokumentu būtu jāsastāda, vai kādas vienošanās jānoslēdz, lai īstenotu šo vēlmi praksē? Kā nodrošināties pret to, lai vīrieša bērns nevarētu pretendēt uz vīrieša mantu pēc viņa nāves kā neatņemamās daļas tiesīgais mantinieks?